Komisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") atzina, ka likumdošanā šajā jomā ir bijis caurums, jo Piesārņojuma likums, kurā arī ir trokšņa regulējums, situāciju īsti nerisina. Viņš mudināja izveidot arī starpnozaru darba grupu, lai trokšņa problēmu, kas visaktuālākā ir galvaspilsētā, vētītu vēl sīkāk un attiecīgi piemērotu likumdošanu.
"Kādreiz mums bija Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildība paredzēta, to pantu pārcēla uz Piesārņojuma likumu. Taču, ja mēs paskatāmies uz situāciju no cilvēka pozīcijas, tad – kāda viņam starpība, kas ir traucējošais avots? Viņam vienalga, viņam ir tiesības uz mieru, un mūsu pienākums ir domāt, kā viņam to mieru nodrošināt un kā mieru aizsargāt," teica Judins.
Šis jautājums Saeimā tiek vērtēts pēc iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai", kurā iedzīvotāji norādīja uz nepieņemamo skaņas fonu galvaspilsētā naktīs, un aicināja Saeimu, Rīgas domi un atbildīgās ministrijas sadarboties un beidzot rīkoties, lai, sākoties bāru un āra terašu sezonai, vismaz noteiktās stundās nodrošinātu iedzīvotājiem miegu jau šajā vasarā.
"Likumā ir pazudusi iespēja par trokšņošanu sodīt juridiskas personas. Tātad Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, sakot, ka pašvaldība nevar regulēt lietu, ko regulē jau likums. Gāju meklēt šo likumu un atradu, bet tie punkti, panti, uz kuriem Satversmes tiesa atsaucās, to tur vairs nebija. Tāpēc ir šī situācija radusies," sprieda iniciatīvas vadītāja Maija Krastiņa.
Pirms gada Krastiņa iegādājās dzīvokli skaisti restaurētā vēsturiskā mājā Ķīpsalā. Sākoties vasaras sezonai, viņa saprata: te gulēt pat ar ausu aizbāžņiem ir visai neiespējami.
Krastiņa stāstīja: "Katru nedēļas nogali, sākot ar ceturtdienu, piektdien, sestdien, dažkārt arī svētdienās visu cauru nakti pretī Andrejsalā notiek nakts diskotēkas vai koncerti. Viena diskotēka ir tādā kā pusteltī, otra – uz terases. Problēma ir skaņas līmenis, kas atnāk līdz otram krastam. Tas ir tiešām neciešams, ļoti spēcīgs. Līdz sešiem, septiņiem no rīta. Sestdiena, svētdiena ir pilnībā pazaudēta."
Krastiņai šis ir vienīgais īpašums, viņai katru nedēļas nogali nav iespēju aizbēgt uz laukiem, kā dara vairums viņas kaimiņu. Saprotot arī uzņēmēju intereses, sākumā zvanījusi diskotēku saimniekiem, lai vienotos par kādu draudzīgu kompromisu. Bet tie nereaģēja. Arī zvani pašvaldības policijai situāciju nemainīja. Ilgāku laiku pavadījusi ārzemēs, nekur pasaulē ar ko līdzīgu Maija nebija saskārusies.
Krastiņa veica aptauju, noskaidrojot, ka ar līdzīgām problēmām saskaras iedzīvotāji dažādās Rīgas vietās, ne tikai Vecrīgā un Andrejostai tuvajās dzīvojamajās mājās. Bāru un diskotēku personāls viņiem paziņo: juridiski viss ir kārtībā, mēs drīkstam atskaņot skaļu mūziku arī nakts stundās. Sieviete izveidoja iniciatīvu "Naktsmieru Rīgai", kuras pārstāvji vērsās pie atbildīgajām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas un Tieslietu ministrijām, kā arī pie Rīgas domes, taču šīs iestādes tikai deleģēja atbildību cita citai un plātīja rokas par tādu likumdošanas kāzusu.
Tikai pēc diskusijas "Latvijas Radio" raidījumā "Krustpunktā", kurā Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis norādīja uz patiešām milzīgu izsaukumu daudzumu par trokšņošanu – pagājušogad iedzīvotāji par to zvanījuši 10 077 reizes. Problēmai pievērsās Saeimas Juridiskā komisija.
Saeimas Juridiskā komisija otrdienas diskusijās gan arī secināja, ka trokšņa problēma ir komplicēta un var tikt traktēta arī subjektīvi, tāpēc mudināja izveidot starpnozaru darba grupu, lai šo fenomenu, kas visaktuālākais ir galvaspilsētā, vētītu vēl sīkāk, un attiecīgi piemērotu likumdošanu.
