Paredz atalgojumu celt visiem pedagogiem
Otrajā skolotāju streika dienā turpinājās sarunas starp streikotājus pārstāvošo arodbiedrību un politiķiem. Pirmās sarunas sākās otrdien no rīta. Kā iepriekš žurnālistiem sacīja premjers, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izpratnē vienošanās paredzēja, ka ir jāceļ zemākās pedagogu algas, bet arodbiedrības uzstāj, ka līdzīgi jāceļ ne tikai zemākās, bet arī lielākas algas.
Tagad panāktā vienošanās paredz, ka papildu finansējums tiks izmantots atalgojuma pacelšanai arī tiem pedagogiem, kuru algu likme šobrīd ir lielāka par minimālo.
Pedagogu atalgojumam tagad paredzēts novirzīt papildu finansējumu 4,168 miljonu eiro apmērā. Šī summa tiks piešķirta papildus jau atvēlētajiem 9 039 833 eiro, ko paredz 21. aprīlī apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par pedagogu atalgojumu.
Vienlaikus paredzēts arī atalgojuma palielinājums atbalsta personālam – logopēdiem, psihologiem un administratīvajam personālam.
Ministrija informēja, ka papildu finansējums paredzēts, lai paaugstinātu valsts mērķdotāciju, kas sedz viena skolēna izmaksas.
LIZDA vadītāja Vanaga skaidroja: "Ir šis papildu finansējums nedaudz vairāk nekā 4,16 miljoni, pārskatot skolēnu vidējās izmaksas, un tas nozīmē, ka būs darba samaksas paaugstinājums visās 43 pašvaldībās."
Plāno pārdalīt IZM budžeta pozīcijas
Tāpat puses vienojās, ka finansējums zemākā atalgojuma palielināšanai augstākās izglītības pedagogiem tiks nodrošināts, pārdalot IZM budžeta pozīcijas, kas nav saistītas ar augstākās izglītības jomu.
Lai iepazītos ar finanšu aprēķiniem, LIZDA otrdienas vakarā sasauca padomes sēdi, kurā vērtēja šos aprēķinus.
Par šo vienošanos trešdien pulksten 15.00 ārkārtas sēdē lems valdība. Premjers cer, ka arī ministri atbalstīs šo vienošanos.
Kariņš pauda: "Mēs esam spiesti veikt šo budžeta revidēšanu, jo pretējā gadījumā mums atliek tikai viena lieta, – piedāvāt celt valstī nodokļus. Tā kā es neesmu sastapis vēl nevienu, kurš uzskata, ka šis būtu vēlams virziens, tad vajadzētu veikt budžeta pārkārtošanu, kas nozīmē atsevišķās jomās zināmu konsolidāciju. Tas process nebūs viegls. Es domāju, ka tas būs ļoti sarežģīts tieši politikas ziņā."
Ja valdība izpildīs šo vienošanos, tad LIZDA neprasīs valdības vadītāja Kariņa demisiju, par ko brīdinājusi iepriekš.
Tikmēr skolotāju streiks turpināsies arī trešdien, 26. aprīlī.
KONTEKSTS:
LIZDA pieprasa:
- noteikt skolotāju zemākās darba likmes no 1.septembra, no 2024.gada 1.janvāra un no 2025.gada 1.janvāra
- sabalansēt darba slodzes principus no 2023.gada 1.septembra visām pedagogu grupām
- atbilstoši pedagogu algas pieaugumam palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo
- vidēja termiņa budžetā paredzēt finansējumu algu pieaugumam 2023. – 2025.gadā
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.
Arodbiedrība ilgstoši prasīja politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tikmēr politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā cels pedagogu atalgojumu – piektdien, 21. aprīlī.
LIZDA pārmeta valdībai, ka algas paaugstināšanas grafiks sagatavots novēloti un ka nevar pagūt novērtēt, vai pieņemtie noteikumu grozījumi paredz visu streika prasību izpildi. LIZDA tāpat bažījās par to, vai algu pieaugums attieksies arī uz skolu administrāciju, logopēdiem, sociālajiem pedagogiem un citām grupām. Tādēļ LIZDA nolēma pieprasīt premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") demisiju.
