Pētījumā tika iekļauti Rīgas Pļavnieku un Bolderājas apkaimēs, Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā dzīvojošo viedokļi. Pētījums koncentrējās uz vietām, kur dzīvo lielāks skaits krievu valodā runājošo, taču fokusgrupās piedalījās gan latviešu, gan krievu valodā runājoši dalībnieki.
Pētījums liecina, ka Daugavpils iedzīvotāji maz tic savām iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi sarunājas savā ģimenē, – šīs pašvaldības iedzīvotājiem raksturīga "dziļa apātija un cinisms" gan par valsts, gan par pašvaldības atsaucīgumu iedzīvotāju vēlmēm.
Zema ticība savai ietekmei pašvaldībā ir arī Pļavnieku un Bolderājas apkaimju iedzīvotājiem, kuri savu neuzticēšanos pamatā skaidro ar sliktu personisko pieredzi vai arī to, ka lēmumu ietekmēšana paņemtu pārāk daudz viņu laika.
Salīdzinoši biežāk pozitīvus ietekmes piemērus uz pašvaldību pieminēja rēzeknieši, vienlaikus gan uzsverot, ka šie ietekmes piemēri attiecas uz sadzīviskām, komunālām lietām, bet viņi vēlētos ietekmi arī plašākos jautājumos. Turpretī Liepājā gan latviski, gan krieviski runājošie iedzīvotāji caurmērā tic tam, ka Liepājas pašvaldība viņos ieklausās.
No pētījumā aptvertajām piecām teritorijām savam spējām ietekmēt Latvijas mēroga lēmumus tic tikai latviski runājošo Bolderājas un Pļavnieku iedzīvotāji vairākums. Šo pašu apkaimju krieviski runājošie iedzīvotāji tam nepiekrīt.
Rēzeknes un Daugavpils iedzīvotāji neuzskata, ka spētu ietekmēt valsts līmeņa lēmumus neatkarīgi no šo iedzīvotāju sarunu valodas. Arī Liepājā savām spējām netic ne latviski, ne krieviski runājošie. Iemesls tam esot nespēja identificēt konkrētas ietekmēšanas metodes, kā arī sajūta, ka "Rīgā neviens neklausīsies"
Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka norādīja: "Kad mēs sākām pētīt dziļāk pa pilsētām – izrādās, ka varbūt nav tik slikti. Vai precīzāk – ne visur ir slikti. Ja paskatāmies uz Liepāju – gan latvieši, gan krieviski runājošie uzskata, ka viņi var savas pilsētas lēmumus ietekmēt. Kad jautā – kā ir ar valsts līmeni, tad gan latvieši, gan krievi saka, ka neko nevar ietekmēt. Pārceļamies uz Daugavpili – tur ne par pašvaldību, ne par valsti nevienam nav nekādu cerību."
Tā sabiedrības daļa, kas grimst apātijā un bezcerībā, kļūst par vieglu upuri populistu un radikāļu manipulācijām. Turklāt tas ir arī drošības jautājums, jo šos cilvēkus savās interesēs var izmantot ar Kremļa agresīvās politikas atbalstītāji, uzskata pētnieki.
Tādēļ pētījuma autori gan valsts gan pašvaldības līmeņa politiķiem piedāvā rekomendācijas, kā mazināt bezcerības sajūtu cilvēkos.
Kažoka sacīja: "Valsts augstākās amatpersonas un vispār politiķi pie viņiem ir par maz. Un – ja ir, tad pārāk maz klausās, ko vietēji iedzīvotāji vēlas. Tā ir tāda lieta, kas ir maināma."
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) uzsvēra – ieceres par iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanu atduras pret finansējuma trūkumu.
SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce norādīja: "Šādi dati, kas izriet no pētījumiem, ir ļoti noderīgi politikas veidošanā. Es domāju, tas būtu ļoti labi, ja mēs varētu palielināt tādu programmu, kura mums šobrīd ir mazākumtautību saliedēšanai."
Pētījumā arī rekomendēts atvēlēt pietiekamu atbalstu nevalstisko organizāciju (NVO) mērķtiecīgam darbam ar krieviski runājošajiem un reģionu iedzīvotājiem par pilsoniskās iesaistes un atbildības jautājumiem.
