To, vai 2014. gada Saeimas vēlēšanu naktī, kad notika nodoto balsu skaitīšana, toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars lūdzis uzņēmuma "SOAAR" vadītājam Renāram Kadžulim rīkoties, lai tiktu ievēlēta toreizējā partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, tagad vērtēs izmeklēšanas iestādes.
Partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sacīja, ka nekad šāda rīcība nav apspriesta un nevienam nav dots šāds uzdevums.
"Vienotībā" neticība pārmetumiem
"Vienotības" Saeimas frakcijas deputāti pauda, ka Kadžuļa teiktais nedrīkst palikt bez sekām.
"Šī ir vistīrākā provokācija un savā ziņā vēršanās pret demokrātiju, jo bez jebkādiem pierādījumiem šī persona pauž šādus apgalvojumus. Ja ir pierādījumi, jāliek galdā. Ja nav, tā ir demokrātiskās sistēmas graušana," pauda "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics.
Līdzīgi izteicās "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāts Dāvis Daugavietis: "Cilvēkiem ir jāizturas pietiekami nopietni, jo te jau nav runa tikai par vienu partiju, bet ticību demokrātijai."
"Tie izdomājumi un apmelojumi ir sasnieguši jaunu pakāpi. Vēlēšanas – tas ir ļoti nopietni, un to nav tik viegli viltot, kā viņš paziņoja. Vēlēšanu rezultātus jau ieraksta komisijas," norādīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāts Gatis Liepiņš.
Vairāki deputāti uzskata, ka būtu arī jāpārbauda, kādi ir patiesie Kadžuļa mērķi paziņot par 10 gadus seniem iespējamiem notikumiem. "Šādi apgalvojumi ir ļoti kritiski, jo tas ir apgalvojums, ka Latvijā nav droša demokrātija. Ātri jāizmeklē un jāvēršas vai nu pret to, kas mēģināja to darīt, vai to, kas izplatīja nepatiesas ziņas," sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševiča.
"Jāskatās, kas notika pirms 10 gadiem, jo noilguma vēl nav, ja ir izskanējusi smaga apsūdzība, bet gadījumā, ja tas ir nepatiess apgalvojums, arī par to ir atbildība," sacīja "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Judins.
"Mūsu reakcija ir adekvāta, pats fakts ir nepieņemams. Es vienkārši neticētu, ka tā būtu. Kāpēc tikai "Vienotība"? Tas viss sakrīt vienā laika posmā ar milzīgu noilgumu. Kāpēc tieši tagad?" pauda "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas deputāts Uģis Rotbergs.
Gaida pārbaužu rezultātus
Tam, ka jānotiek rūpīgai izmeklēšanai, piekrīt arī koalīcijas partneri, jo izskanējusī informācija esot satraucoša.
Uz to norādīja Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis: "Man ir nelielas šaubas, kādā laikā šīs ziņas iznāk. Ir priekšvēlēšanu laiks. 10 gadu [seniem] notikumi.(..) Problēmas ir bijušas daudz un dažādas. Ja būs apstiprinošas pazīmes, tiks nopietni risinātas. Šobrīd ar vēsu prātu sagaidām, kādi būs izmeklēšanas rezultāti."
"Šādu informāciju mēs vērtējam ļoti nopietni. Gaidām kādu apstiprinājumu šai informācijai vai noliegšanu," sacīja partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Antoņina Ņenaševa.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda viedokli, ka Latvijā vēlēšanu rezultātus nav iespējams ietekmēt to uzraudzības principa dēļ, jo visas partijas pēc katrām Saeimas vēlēšanām deleģē savus pārstāvjus kolektīvam darbam Centrālajā vēlēšanu komisijā.
"Uzraudzības princips ir no pilnīgi visa parlamenta spektra, protams, arī mūsu drošības iestādes, kas ir tiešā veidā iesaistītas šajā darbā. Jūtos drošs, ka vēlēšanas ietekmēt nevar, bet par mēģinājumiem to darīt ir jāsoda bargākajā veidā," sacīja Valainis.
Viņš arī minēja, ka teju pēc katrām vēlēšanām ir notikusi arī balsu pārskaitīšana, kas ne reizi nav beigusies ar skandālu un lielām vēlēšanu rezultātu izmaiņām.
Ikstens: Partijas nevar atļauties šādas kļūdas
Tikmēr politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens uzsvēra – ja Renāra Kadžuļa apgalvojumi izmeklēšanā gūs apstiprinājumu, tas būs ļoti bīstams signāls Latvijas demokrātijai, jo politiķi savās spēlītēs ir aizspēlējušies tik tālu, ka tas apdraud demokrātiskas valsts būtisku elementu – godīgas un taisnīgas vēlēšanas.
"Šāds signāls ir ārkārtīgi satraucošs. Tas liecina, no vienas puses, par to, ka mums ir tādi politiķi vai politikai pietuvināti darbinieki, kas vispār kaut ko tādu var pieprasīt, kam vispār kaut kas tāds var ienākt prātā. (..) Atbildīgajām valsts institūcijām ar vislielāko nopietnību un vislielāko ātrumu šis jautājums jārisina. Tas nav stāsts tikai par Kadžuļa kungu, tas nav stāsts tikai par Kampara kungu, tas nav stāsts pat par "Vienotību". Tas ir stāsts par Latvijas demokrātiju," sacīja Ikstens.
Un pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šādas spēlītes atļauties nevaram.
Viņaprāt, partijām laiks nospraust jaunas robežas jeb spēles noteikumus: "Manuprāt ir ļoti svarīgi, lai politiskās partijas varbūt sanāktu kopā, aizbrauktu vienā nedēļas nogalē uz kaut kādu semināru un tomēr vienotos par to, kas ir un kas nav pieņemami Latvijas demokrātijā.
Tie spēles noteikumi, kas ir bijuši spēkā 30+ gadus un kurus varbūt varēja pieciest situācijā, kad mums nebija tieša ārēja apdraudējuma, tagad vairs nevar būt spēkā.
Katrs šāds skandāls ietekmē Latvijas sabiedrības ticību, un līdz ar to partijas nevar atļauties šādas kļūdas."
KONTEKSTS:
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" apgalvoja, ka 2014. gada Saeimas vēlēšanu laikā toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars aicinājis vēlēšanu programmatūras nodrošinātāja vadītāju viltot vēlēšanu rezultātus.
Saistībā ar izskanējušajiem apgalvojumiem premjerministre Evika Siliņa un viņas pārstāvētā partiju apvienība "Jaunā Vienotība", kurā ietilpst arī partija "Vienotība", vērsusies valsts drošības iestādēs ar lūgumu pārbaudīt izskanējušo informāciju. "Jaunā Vienotība" apņēmusies "darīt visu iespējamo patiesības noskaidrošanai".
TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi IT uzņēmuma "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos.
"SOAAR" figurē krimināllietā par iespējamu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros, kurā prokuratūra cēlusi apsūdzības bijušajai CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai, diviem citiem komisijas darbiniekiem un "SOAAR" pārstāvim. KNAB vērtējumā, šīs personas, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības sniegt pakalpojumus 2021. gada pašvaldību vēlēšanās.
"Nekā personīga" vēstīja, ka "SOAAR" tehniskais atbalsts partijai esot izmaksājis vairāk nekā 20 000 eiro, bet politiskais spēks par to neesot samaksājis. Uzņēmuma valdes loceklis Kadžulis apgalvo, ka pakalpojumi no viņa esot prasīti kopš 2011. gada, līdz 2020. gadā viņš atteicis un aicinājis samaksāt. Drīz pēc tam viņam esot sākušās problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm, kas tagad izvērtušās četros kriminālprocesos.
"SOARR" astoņu gadu laikā esot nodrošinājis 47 vēlēšanu procedūras 13 "Vienotības" pasākumos – astoņās kopsapulcēs un piecos Rīgas nodaļas kongresos. Uzņēmējs rēķina, ka tas viņam izmaksājis ap 22 000 eiro. Partija pakalpojumu nav uzrādījusi pārskatos, un tas nav reģistrēts ne kā ziedojums, ne pakalpojums. Partijas deklarācijās no 2014. gada parādās pozīcija – kongresa rīkošanas izmaksas.
