Situācija Latvijā un Eiropā
SPKC informēja, ka Latvijas epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka 2024. gadā no janvāra līdz martam tika reģistrēti 155 garā klepus gadījumi, bet 2023. gadā janvārī–martā bija 21 gadījums (2023. gadā kopumā tika reģistrēti 111 garā klepus gadījumi).
Visaugstākā saslimstība 50 gadu laikā novērota 2019. gadā, kad tika reģistrēti 720 garā klepus gadījumi (37.5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem), arī pašreiz vērojama saslimstības pieauguma tendence.
Izteikts garā klepus skaita pieaugums sākās 2023. gada decembrī, kad reģistrēto pacientu skaits 4,3 reizes pārsniedza 2022 .gadā decembrī saslimušo skaitu.
Garā klepus gadījumu skaits Latvijā pēdējo 20 gadu laikā:
Pēdējo mēnešu laikā arī citas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstis un kaimiņvalstis ir ziņojušas par garā klepus gadījumu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar periodu, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas.
Vakcinācija un zīdaiņu pasargāšana
Saskaņā ar Eiropas Slimību un profilakses centram (ECDC) pieejamajiem datiem visvairāk garā klepus skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži. Turklāt slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu.
Zīdaiņiem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks, inficējoties ar garo klepu. Eiropas Savienības un EEZ valstīs gandrīz visi nāves gadījumi bijuši tieši šajā vecuma grupā – zīdaiņi, kuri jaunāki par 3 mēnešiem. Tāpēc īpaši svarīgi, lai pret garo klepu vakcinētos grūtnieces grūtniecības laikā, jo tas dod ievērojamu aizsargefektu arī bērnam līdz brīdim, kad viņš ir sasniedzis vakcinācijas vecumu.
Zīdaiņiem pirmo vakcīnu pret garo klepu saskaņā ar vakcinācijas kalendāru paredzēts saņemt 2 mēnešu vecumā. Grūtniecēm ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret garo klepu.
Saskaņā ar aktuālo bērnu vakcinācijas kalendāru, vakcīna pret garo klepu jāsaņem 2, 4, 12–15 mēnešu, 7 un 14 gadu vecumā, vakcinējoties ar kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu, b tipa Haemophilus influenzae un B hepatītu (2, 4, 12–15 mēnešos), kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu (7 gadu vecumā) vai kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem (14 gadu vecumā).
Šobrīd salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku Latvijā būtiski pieaudzis nevakcinēto bērnu skaits,
kuri nav saņēmuši balstvakcināciju pret garo klepu 7 un 14 gadu vecumā.
Vakcinācija Latvijā pret garo klepu uzsākta 1958. gadā. Kopējais saslimšanas gadījumu skaits 5 gadu laikā pirms vakcinācijas uzsākšanas bija 27 367, bet 2019.–2023. gadā 1228. Saslimšanas gadījumu skaita samazinājums no vakcinācijas uzsākšanas ir 95,5%.
Garais klepus ir ļoti lipīga, akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis nūjiņveida baktērija. Slimībai ir raksturīgs smags lēkmjveida klepus, kas var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk.
Pirms vakcinācijas uzsākšanas (1958. gadā) garais klepus bija ļoti plaši izplatīta slimība, ar kuru galvenokārt slimoja bērni vecumā līdz 5 gadiem, visvairāk – līdz 1 gada vecumam. Šobrīd vislielākā saslimstība tiek novērota pusaudžiem, bērniem līdz gada vecumam un gados jauniem pieaugušajiem.
