Likuma grozījumus Saeima atbalstīja vienbalsīgi.
Grozījumus sagatavoja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Līdz šim EP vēlēšanās vēlētājs varēja balsot tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.
Taču tagad EP vēlēšanu balsošanas kārtību paredzēts pielīdzināt iepriekšējo Saeimas vēlēšanu kārtībai, ar tiešsaistes vēlētāju reģistru nodrošinot iespēju vēlētājiem nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī gan vēlēšanu dienā, gan arī iepriekšējās balsošanas dienās.
Likumprojekts arī nosaka, ka vēlēšanu iecirkņi darbu sāks stundu vēlāk, nekā ierasts līdz šim, – iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz plkst. 20.
Tāpat tiks mainīti iecirkņu darba laiki iepriekšējās balsošanas dienās, lai vēlētāji, kuri nevar nobalsot vēlēšanu dienā, to varētu ērti izdarīt citā laikā. Pašlaik noteikts, ka iepriekš var nobalsot trešdien no plkst. 17 līdz 20, ceturtdien – no plkst. 9 līdz 12, piektdien – no plkst. 10 līdz 20. Likumprojekts paredz šos laikus mainīt atbilstīgi iepriekšējo Saeimas vēlēšanu pieredzei, kas pierādīja, ka piemērotāki iepriekšējās balsošanas laiki būtu pirmdien no pulksten 16 līdz 20, ceturtdien – no pulksten 9 līdz 12 un piektdien – no pulksten 14 līdz 18.
Likumprojekts arī paredz salāgot kandidātu sarakstu iesniegšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas laikus, lai nebūtu tā, ka aģitācija ir jau sākusies, bet kandidātu saraksti vēl nav iesniegti. Iecerēts, ka kandidātu saraksti EP vēlēšanām jāiesniedz ilgāku laiku pirms vēlēšanām, proti, no 135. līdz 120. dienai pirms vēlēšanu dienas.
Vienlaikus ar grozījumiem noteikts pienākums CVK savā mājaslapā audioformātā publicēt partiju priekšvēlēšanu programmas, kandidātu sarakstus un ziņas par kandidātiem, ka arī informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.
Savukārt vēlētājam, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties vēlētāju sarakstā, to varēs palīdzēt izdarīt attiecīgās vēlēšanu iecirkņu komisijas loceklis, paredz grozījumi. Komisijas loceklim pirms tam būs rakstiski jāapliecina, ka viņš neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
Grozījumi arī precizē kārtību, kādā tiek organizēta balsošana vēlētāja atrašanās vietā, tostarp ieslodzījuma vietās, kā arī noteic, ka balsošanai pa pastu varēs pieteikties, sākot ar 35. dienu pirms vēlēšanu dienas, līdzšinējo 42 dienu vietā. Pieteikties pasta balsošanai varēs Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā.
Izmaiņas skar arī drošības naudas iemaksu, un par katru EP vēlēšanās pieteikto kandidātu sarakstu līdzšinējo 1400 eiro vietā būs jāiemaksā 8000 eiro.
Grozījumi paredz risinājumu gadījumiem, ja vēlēšanu laikā tehnisku iemeslu dēļ nebūs iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā. Šādās situācijās vēlēšanu komisija balsošanu nodrošinās ar reģistrācijas aploksni.
Koalīcija vienojusies par tehnisko risinājumu
Ilgu laiku nebija skaidrības, kas darbinās vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu, lai vēlētāji varētu balsot jebkurā iecirknī. Valsts kanceleja sākotnēji apgalvoja, ka neviena valsts iestāde datu apmaiņu starp iecirkņiem nodrošināt nespēs, tāpēc pakalpojums būtu jāmeklē privātajā sektorā.
Taču valdību veidojošās partijas vienojušās par risinājumu. Koalīcija iecerējusi veidot "digitālo aģentūru", kas darbosies ne tikai valsts iestāžu un ministriju IT vajadzībām, bet arī palīdzēs CVK un ļaus nodrošināt iespēju EP vēlēšanās balsot jebkurā iecirknī pēc vēlētāja izvēles.
Paredzēts, ka "digitālās aģentūras" funkcija tiks nodota Valsts reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA). Iekšlietu ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākušas klajā ar plānu, taču tuvāko divu nedēļu laikā jābūt gatavam ziņojumam, ko skatīt valdībā. Tad arī būšot zināms, kādi un cik resursu nepieciešams šādas aģentūras izveidošanai.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2024. gadā no 6. līdz 9. jūnijam. Latvijā tradicionāli vēlēšanas rīko sestdienā; tas nozīmē, ka nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2024. gada 8. jūnijā.
