Staķis norādīja, ka Eiroparlamentā darbosies Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā, jo viņš jau šobrīd ir Eiropas Zaļās partijas biedrs.

Viņš minēja, ka vairāki no Latvijas ievēlētie Eiroparlamenta deputāti, tostarp Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), ir nobrieduši darbam Drošības un aizsardzības komitejā.

"Ceru, ka tur satiksies vairāki latviešu deputāti, un tad mēs varēsim koordinēt mūsu rīcību un cīnīties kopīgi par Latvijas interesēm. Un tā noteikti nebūs vienīgā komiteja, kurā mēs strādāsim kopā," prognozēja Staķis.

Vienlaikus Staķis norādīja, ka gribētu pacīnīties arī par augstāku amatu, ne tikai darbu komitejās.

"Delegācija, ko esam nodibinājuši Eiropas Zaļajā partijā, kur ir gan lietuvieši, gan Horvātijas, Slovēnijas un Austrijas pārstāvji, mēs esam savā starpā vienojušies, ka varētu mani atbalstīt, ka es varētu būt grupas vadošā persona attiecībā uz aizsardzības jautājumiem. Es neslēpšu, ka man ir ambīcijas ne tikai nonākt šajā komitejā, bet arī pacīnīties par amatu," norādīja Staķis.

Lai gan jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks jūlija vidū, ir svarīgi jau šobrīd būt Briselē, jo tur pašreiz norit cīņas par amatiem, koalīciju veidošana, tikšanās ar deputātiem un iepazīstināšana ar sevi, saviem mērķiem un vēlmēm šajā sasaukumā, minēja Staķis.

No 9. līdz 16. jūlijam gaidāmi iekšējie balsojumi par to, kuros amatos un kādās komitejās deputāti strādās.

Runājot par sava biroja sastāvu, Staķis minēja, ka neviens darbinieks darbā vēl nav pieņemts, bet viņš skatīsies sava iepriekšējā biroja darbinieku virzienā.

"Tie ir cilvēki, ar kuriem es trīs gadus esmu kopā strādājis, kas ir darbā pārbaudīti, uzticami, un mums ar viņiem bija ļoti laba sadarbība," skaidroja Staķis. Partijas piederībai būšot otršķirīga nozīme, galvenais būšot cilvēka profesionālisms.

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji. Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%, "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.