Partijas "Latvija pirmajā vietā" mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka Stobova ir politikas zinātnes un izglītības vadības maģistre, viņai ir bakalaura grāds sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā. Pirmā profesionālā izglītība medicīnā, apgūstot medicīnas māsas profesiju.
Stobova ir Krištopana palīdze Saeimā, liecina informācija parlamenta mājaslapā. Tāpat viņa ir Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Stobova savu karjeru sākusi 2001. gadā kā Banku augstskolas lektore.
2004. gada martā viņa iecelta par Ministru prezidenta Induļa Emša padomnieci koalīcijas koordinācijas jautājumos, bet tā paša gada decembrī – par premjera Kalvīša padomnieci sociālajos jautājumos.
Laika posmā no 2006. gada novembra līdz 2007. gada janvārim Stobova strādājusi par Veselības ministrijas parlamentāro sekretāri.
Stobova 2001. gada martā kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no Jaunās Kristīgās partijas saraksta. Gadu vēlāk viņa kandidējusi 8. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, bet 2004. gada jūnijā viņa kandidējusi Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.
2006. gada maijā Stobova kļuva par Tautas partijas biedri. No šīs partijas saraksta tā paša gada oktobrī viņa kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās.
2009. gadā Stobova vadīja Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņa") biroju.
Stobova kandidējusi no "Latvija pirmajā vietā" saraksta gan Saeimas vēlēšanās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
KONTEKSTS:
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji. Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%, "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.
"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"
- 20744
- 2283
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.
