Dauderu parks iepriekš bija pazīstams kā "Aldara" parks. Sākotnēji, 19. gadsimta beigās tas bija alus darītavas īpašnieka savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. 20. gadsimta 30. gados Dauderu pils un parks kalpoja kā prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Ilgus gadus parks bija degradēts. Pārbūvi un labiekārtošanu veica vairākās kārtās. Pakāpeniski ierīkoja laukumus rotaļām, skeitošanai un vingrošanai. Vecā bumbu patvertne pārtapusi par skatuvi un amfiteātri. Pārbūvēti celiņi. Izbūvētas kāpnes, lai no amfiteātra nonāktu līdz mākslīgajām pilsdrupām.
Visvairāk darba un līdzekļu ieguldīts, atjaunojot mākslīgās pilsdrupas jeb torni. Tās ir vietējas nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis.
Dauderu parka atjaunošanas projekta ainavu arhitekte Kristīna Briķe sacīja: "1903. gadā mākslīgās pilsdrupas bija ūdens torņa estētisks apdarinājums, kas bija modē un bija historisma jeb romantisma parkiem ļoti raksturīgi elementi. 70. gados to sāka lietot kā kāpšanas torni alpīnisti."
Akmens sienas atjaunotas tā, lai torni atkal droši var izmantot alpīnistu treniņiem, bet torņa augšā ierīkota skatu platforma.
Apskatīt torni un paraudzīties uz parku un apkaimi no augšas otrdien varēja ikviens atklāšanas svētku dalībnieks. Taču tornis vēl kādu laiku paliks slēgts.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks norādīja: "Ņemot vērā, ka tur iekšā vēl nepieciešams izbūvēt Latvijas alpīnisma vēstures ekspozīciju. Kad to izbūves, visa šī daļa būs atvērta."
Saglabāti arī vēsturiskie koku stādījumi. Daudzi vēsturiskie koki Dauderu parkā aug kopš 1903. gada. Nākotnē, ja atradīsies finansējums, parkā varētu ierīkot strūklaku.
Parka pārbūve Rīgas pašvaldībai izmaksāja vairāk nekā 3,5 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, tostarp dome ņēma valsts aizdevumu miljona eiro apmērā.
