Valdība otrdien, 25. jūnijā, pilnvaroja satiksmes ministru Kasparu Briškenu ("Progresīvie") piemērot Stepanovai disciplinārsodu, ņemot vērā disciplinārlietas izmeklēšanā konstatēto.
Stepanovu pārcels ministrijas Sakaru departamenta direktora amatā no 2024. gada 1. jūlija.
Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā Ilonda Stepanova izdarījusi vairākus disciplinārpārkāpumus, kā arī nekvalitatīvi un nolaidīgi pildījusi ierēdņa pienākumus, teikts ministrijas paziņojumā medijiem. Tiesa, ministrija plašāk neinformēja par pārkāpumu būtību.
Disciplinārlieta pret Stepanovu sākta 24. janvārī, pamatojoties uz 4. janvāra trauksmes cēlēja ziņojumā norādīto informāciju.
Ierosinātā disciplinārlieta saistīta ar "Rail Baltica" projekta ieviešanas uzraudzību, informēja SM.
Satiksmes ministrs Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka nākamā gada februārī Ilondai Stepanovai beigsies pilnvaru laiks valsts sekretāres amatā, pēc tam, viņaprāt, šis amats būtu jāieņem citam kandidātam.
Kāds skatījums uz disciplinārsodu ir pašai Stepanovai un vai viņa to pārsūdzēs, pagaidām nav zināms, jo uz valdības sēdi viņa nebija ieradusies.
"Kopumā disciplinārlieta apskatīja vairākas epizodes tieši saistībā ar "Rail Baltica" ieviešanu, specifiski saistībā ar divu starptautisko staciju būvniecības līgumu izpildes uzraudzību. Šajā gadījumā vērtējot arī valsts sekretāres atbildību organizēt risku vadības uzraudzības procesus tā, lai attiecīgi nerastos valstij kādas papildu izmaksas vai ieviesēji neuzņemtos finansiālas saistības, kas ir bez finansiāla seguma. Šobrīd, protams, par to ir daudz runāts, ka ir radusies situācija attiecībā, piemēram, uz šīm starptautiskajām stacijām, ka ir samaksāti rēķini, par kuriem finansējums nav bijis pieejams un šobrīd attiecīgi šo rēķinu samaksāšanas slodze būtu uz valsts budžetu," norādīja ministrs.
KONTEKSTS:
Disciplinārlietas ietvaros tika izmeklēta iespējama SM amatpersonas amata pienākumu nepildīšana un pilnvaru pārsniegšana, nodarot būtisku mantisku zaudējumu vai kaitējumu valsts interesēm, ziņoja LETA.
Stepanova SM valsts sekretāres pienākumus pilda no 2020. gada 11. februāra. Savukārt no 2015. gada līdz 2019. gada martam viņa bija Valsts kontroles padomes locekle, bet iepriekš – no 1996. gada – strādāja Finanšu ministrijā (FM), kur ieņēma amatus nodaļu un departamentu vadībā. No 2006. gada viņa strādāja par FM Budžeta departamenta direktori, liecina informācija LETA arhīvā.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
