ĪSUMĀ:
- Līdz šim vēsturi un sociālās zinātnes pasniedza vienā kursā – 245 stundas.
- IZM secināja, ka šādā sistēmā vēstures saturs nav pietiekami konkrēti definēts.
- No 1. septembra būs divi atsevišķi priekšmeti optimālajā līmenī – vēsture un sociālās zinātnes.
- Kursam "Vēsture I" paredzētas 105 mācību stundas, kursam "Sociālās zinātnes I" – 140.
- Skolēni pēc tam varēs apgūt padziļinātos kursus "Vēsture II" un "Sociālās zinātnes II".
- Skolēni, kuri jau apgūst apvienoto kursu "Vēsture un sociālās zinātnes I" varēs to pabeigt līdz 2025. gada 31. augustam.
Kursam "Vēsture I" paredzētas 105 mācību stundas, savukārt kursam "Sociālās zinātnes I" – 140 mācību stundas, paziņojumā medijiem informēja Izglītības un zinātnes ministrija.
Darbu pie atsevišķu kursu satura Valsts izglītības satura centrs un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrību sāka, atsaucoties uz vēsturnieku un vēstures skolotāju ieteikumiem, jo labas skolēnu vēstures zināšanas ir arī viens no valsts drošības un attīstības aspektiem, norādīja ministrija.
Līdz šim vidējās izglītības standarts sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā optimālajā līmenī paredzēja 245 mācību stundās vienota kursa "Vēsture un sociālās zinātnes I".
Tomēr ir konstatēts, ka, integrējot vēstures, ekonomikas un citu sociālo zinātņu saturu vienā kursā, vēstures saturs nav pietiekami konkrēti definēts, skaidri nenosakot vēstures procesus un notikumus, kuros skolēnam jāorientējas, norādīja ministrija.
Tāpat tiek lietotas atšķirīgas metodes sociālo zinātņu un vēstures satura apguvei, tādēļ integrētā pieeja bieži vien pedagogam ir sarežģīti īstenojams uzdevums.
Apgūstot vēsturi, skolēnam jāspēj analizēt vēstures avotus, noteikt un skaidrot procesu cēloņsakarības, veidot spriedumus par likumsakarībām vēstures notikumos, te galvenais instruments ir vēstures naratīvs.
Savukārt ekonomikā un sociālās zinātnēs skolēnam jāspēj orientēties ekonomiskajos un politiskajos procesos, analizēt datus, izstrādāt ieteikumus pilsoniskās un politiskās līdzdalības aktivitātēm, analizēt normatīvo aktu saturu u.c., kas pārsvarā paredz orientēšanos šī brīža aktuālajos procesos, skaidroja ministrija.
Līdz ar to divi atsevišķi pamatkursi – "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I" nodrošinās sistemātiskāku pieeju abu pamatkursu apguvei, veicinot skolēnu izpratni gan par vēstures, gan par ekonomikas un sociālo zinātņu procesiem un likumsakarībām, uzskata ministrija.
Tie dos iespēju skolēniem apgūt katrai nozarei piemērotas analīzes metodes, kuras ir būtiskas, turpmāk apgūstot padziļinātos kursus "Vēsture II" un "Sociālās zinātnes II".
Atsevišķo kursu saturu un mācību programmas paraugus izstrādājušas Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības veidotas darba grupas.
Skolēniem, kuri uzsākuši kursa "Vēsture un sociālās zinātnes I" apguvi pirms šiem grozījumiem, tiek nodrošināta uzsāktā kursa apguves pabeigšana līdz 2025. gada 31. augustam.
KONTEKSTS:
Vēstures un sociālo zinību skolotāji pērn vasarā cēla trauksmi par to, ka, mācību saturā ieviešot kompetenču pieeju jeb "Skola 2030", vēsture ir palikusi novārtā.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pērn vasarā, uzrunājot represēto salidojumu Ikšķilē, vērsa uzmanību gan uz iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, gan nepieciešamību vairāk stāstīt par mūsu vēsturi, jo bez vēstures nav nākotnes, tāpēc viņš pauda pārliecību, ka "vēstures priekšmetam ir jāatgriežas skolās".
