ĪSUMĀ:
- Video, kurā sievieti ar kustību traucējumiem ienes valodas pārbaudes vietā, izraisa rezonansi sociālajos tīklos.
- Izglītības satura centrs: Cilvēkiem ar kustību traucējumiem iespējams sarunāt atvieglotu ierašanos pārbaudes vietā.
- Vāc parakstus ar aicinājumu samazināt vecuma slieksni valodas pārbaudei Krievijas pilsoņiem.
- Valsts drošības dienests veic pārbaudi par Daugavpilī notikušo latviešu valodas eksāmenu.
- Dezinformācijas eksperti uzsver: publicētais video – pateicīgs materiāls Kremļa propagandai.
- Valsts kanceleja paredz – aktualitāte par Imigrācijas likuma grozījumiem tuvākajā laikā tikai pieaugs.
- Tādēļ Valsts kanceleja ir gatava uzlabot komunikāciju par valodas prasmju pārbaudi.
Video izraisa plašu rezonansi sociālajos tīklos
Video, kas izpelnījies plašu rezonansi sociālajos medijos, redzams, kā sirma seniore speciālā iekārtā tiek iznesta no busiņa un uznesta pa kāpnēm. Tā ir Krievijas pilsone, kura kārtos valsts valodas pārbaudi. Video redzamā sieviete ir 74 gadus vecā Natālija Kočegarova.
Savu pirmā stāva dzīvokli Daugavpilī sieviete pamet reti, taču ar Latvijas Televīziju viņa pārmija pāris vārdus, izkārusies pa logu. "Labdien", "paldies", kā veikalā palūgt maizi, pienu un sviestu, – tas ir vienīgais, ko intervijas laikā Kočegarova pateica latviešu valodā. Pati sieviete sevi raksturo kā komunikablu.
Sieviete īsumā atklāja savu dzīves stāstu, uzskaitīja veselības problēmas un pauda arī savu viedokli, tostarp par to, ka, viņasprāt, valodas pārbaudes esot pret krievvalodīgajiem izvērsts genocīds.
"Genocīds visīstākajā tā formā. Genocīds pret krievvalodīgajiem. Mūs visus parakstīja zem viena kapakmens, jo mums savā laika pietika nekaunības izstiept roku pēc palīdzības uz Krievijas pusi, jo mums visiem bija nežēlīgas pensijas," savu nostāju pauda sieviete.
Te jāatzīmē, ka genocīds ir noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku grupu vai tās kultūru. Taču Imigrācijas likuma grozījumus par to, ka cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta, pieņēma, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu, ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību, kā arī veicināt Krievijas uzsāktā kara, starptautisko noziegumu un cilvēktiesību pārkāpumu pārtraukšanu.
Kočegarova spriež, ka pretī Krievija no viņas nav saņēmusi neko. Sieviete apgalvo, ka, piemēram, Krievijas prezidenta vēlēšanās nav piedalījusies. Par Krievijas karu pret Ukrainu viņai kā Krievijas pilsonei neesot ko teikt, jo tā, pēc viņas teiktā, esot politika. Kā Latvijas iedzīvotāja, bet ne pilsone viņa gan kritizē Latvijas likumus, arī latviešus, kas, kā viņai stāstīts, "kļuvuši iedomīgāki".
Sieviete pauda: "Es dzīvoju Latvijā un, protams, būtu jāzina valoda kaut vai pamata līmenī. Bet es jums skaidroju – vide." Kaimiņi, bijušie kolēģi – ar viņiem visiem Kočegarova sarunājas tikai krieviski. Arī valsts pakalpojumu sniedzēji, piemēram, ārsti, ar viņu sazinās krievu valodā.
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem iespējams atvieglot ierašanos pārbaudes vietā
Latviešu valodas pārbaudi viņai visdrīzāk nav izdevies nokārtot. Kočegarovai nav konstatēta kāda no diagnozēm, kas, kā nosaka likums, ļautu pārbaudi nekārtot. Tomēr viņai ir grūtības pārvietoties.
Daugavpilī valodas pārbaudes notiek ēkā, kurā nav lifta. Latgales mācību centrā, kam pieder šī ēka, gan skaidroja, ka – ja pārbaudes kārtotājs ir cilvēks ar kustību traucējumiem, viņam palīdzība tiek nodrošināta.
Valsts izglītības satura centrā plašāk skaidrot noteikumus intervijā atteica, taču rakstiskā atbildē norādīja:
"Ja ir tāda nepieciešamība, cilvēkiem ratiņkrēslos vai ar citām funkcionālām grūtībām ir iespēja pirms pārbaudes centru par to informēt, lai varam palīdzēt ar pēc iespējas ērtāku piekļuvi pārbaudes kārtošanas vietai. Mēs nevaram atbrīvot personas no pārbaudījumiem vai kādas no pārbaudījumu daļām, ja šādu atbrīvojumu nav sniedzis ārsts."
Olga Petkeviča ir tā, kas uzņēma video ar Kočegarovas ienešanu valodas pārbaudes kārtošanas vietā. Petkeviča uzskata, ka šādiem cilvēkiem kā Kočegarovai valodas pārbaudi nevajadzētu kārtot. Viņa video uzņēmusi mērķtiecīgi, to iepriekš ar Kočegarovu saskaņojot.
Petkeviča sacīja: "Jo saprotiet, neviens mums netic. Es septiņu mēnešu garumā brīdināju un stāstīju, ka tā būs. Tagad es viņiem parādīju. Jums visiem parādīju, ka tā notiek, kā es brīdināju. Tagad man arī saka – tu esi slikta, Kremļa propaganda un tā tālāk."
Petkeviča ir apņēmības pilna turpināt uzrunāt aizvien vairāk politiķu un ierēdņu gan Latvijā gan aiz tās robežām.
Drošības dienests pārbauda latviešu valodas eksāmenu Daugavpilī
Valsts drošības dienests (VDD) Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka veic notikušā apstākļu pārbaudi. Dienests gan norādīja, ka tam nav tiesību vērtēt, vai persona kāda iemesla dēļ ir atbrīvojama no Imigrācijas likumā noteikto prasību izpildes.
Dienestā atzīmēja: "VDD vērtējumā šīs kundzes rīcība, neraugoties uz grūtībām un izaicinājumiem izvēloties kārtot latviešu valodas eksāmenu un apliecināt savu latviešu valodas prasmi, būtu vērtējama kā pozitīvs piemērs citiem Krievijas pilsoņiem.
Vienlaikus atsevišķas personas savtīgu mērķu vārdā ir izmantojušas šo gadījumu, lai veicinātu Latvijas sabiedrības sašķeltību un noskaņotu Latvijas iedzīvotājus pret Latvijas valdību un institūcijām."
Eksperti: Publicētais video – pateicīgs materiāls propagandai
Latvijas Televīzijas uzrunātie dezinformācijas pētnieki norādīja, ka jau iepriekš varēja paredzēt, ka šādi video būs un kritīs auglīgā propagandas augsnē. Viņi apstiprināja, ka tie tiek izmantoti sabiedrības šķelšanai, kā arī, lai varētu kārtējo reizi pastiprināt Kremļa ierastos vēstījumus.
Video ar sievieti, kuru nes uz eksāmenu, tūliņ pēc tā publicēšanas sociālo tīklu vietnēs izplatīts arī Kremļa propagandas medijos. Par to ziņojis, piemēram, portāls "Russkij mir", "Rossija Segodņa" korespondents Aleksejs Stefanovs un citi.
Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva skaidroja: "Šajā gadījumā mēs redzam, ka tas tiešām ir ļoti pateicīgs materiāls, ko izplatīt prokremliskos kanālos. Mēs redzam, ka tas tika darīts. Ar pavadošo tekstu, kur lietoja vārdus "etniskā tīrīšana", "nacisti" un pārējos vārdus, kas dod šo nokrāsu šim stāstam, ko Krievija tagad ļoti aktīvi izplata – "par nacismu, kas plaukst Eiropā"."
Aleksejeva norādīja – par konkrēto gadījumu ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, taču zināms, ka šāds notikums ir bijis. Tāpēc propagandai ar tādu, kurā ir kaut neliela deva patiesības, esot daudz vieglāk strādāt.
"Protams, ja, redzot šādu ainu, liekas – kā gan tā tik tiešām necilvēcīgi... un, ietērpjot to šajā propagandas vēstījuma mērcē, šis patiesais notikums tad arī kļūst tāds emocionāli piesātināts," sacīja pētniece.
Uzreiz pēc video izplatīšanas sekoja aicinājums vietnē "manabalss.lv" samazināt vecuma slieksni valodas pārbaudei Krievijas pilsoņiem. Šo iniciatīvu visās populārākajās sociālo tīklu vietnēs tūliņ atbalstīja, piemēram, Saeimas deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā").
Šlesers sociālajos tīklos norādīja: "Ka mēs tagad ņemtu un daudzus cilvēkus izmestu ārā no Latvijas, vedot uz Latvijas un Krievijas robežu. Es domāju, ka vajadzētu pieņemt likumu, ka visiem pensionāriem no 65 gadu vecuma nekārtot valodas eksāmenu."
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja – šāda prakse politiķiem, izmantojot populistisku pieeju, novērojama visā Eiropā. Un tomēr šajā drošības situācijā tā nav atbilstoša Latvijas drošības interesēm
Sārts sacīja: "Manuprāt, motivācija šeit ir skaidra. Mēģinājums iesaistīt specifisku auditoriju, kas ļoti neapmierināta ar šo kopējo lēmumu par nepieciešamību latviešu valodas prasmes eksāmenus likt. Nu tad šādā veidā tiek uzkurinātas emocijas. Protams, tas nav labi nedz šajā situācijā, nedz kopumā sabiedrībai."
Valsts kanceleja gatava uzlabot komunikāciju par valodas prasmju pārbaudi
Šai situācijai uzmanību pievērsis arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments. Tā vadītājs Rihards Bambals atzīmēja: "Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas komanda (..) ir saskatījusi pazīmes koordinētai prokremlisko dezinformācijas naratīvu izplatīšanai. (..) Konkrētajā gadījumā identificēti vairāki "Twitter" konti – maksas abonenti –, kas komunikācijā angļu valodā par šo gadījumu izmantoja citiem Krievijas komunikācijas kanāliem raksturīgos dezinformācijas naratīvus."
Valsts kanceleja paredz, ka aktualitāte par Imigrācijas likuma grozījumiem tuvākajās nedēļās un mēnešos tikai pieaugs, tāpēc pašlaik strādā pie komunikācijas uzlabošanas, apzinoties, ka vienlaikus nav iespējams apturēt Kremļa naidīgos vēstījumus un dezinformāciju.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta. Saeima nolēma ļaut Krievijas pilsoņiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot valsts valodas pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Par latviešu valodas pārbaudes nenokārtošanu Krievijas pilsoņus draud izraidīt no 2. decembra.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
