Ārlietu ministre Baiba Braže ("Jaunā Vienotība") sociālajā tīklā "X" uzsver, ka šīs ir labas ziņas.
❗️Labas ziņas.
— Baiba Braže (@Braze_Baiba) July 25, 2024
Eiropas Cilvēktiesību tiesa secina, ka Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas liegums T.Ždanokai kandidēt Saeimas 2018.gada vēlēšanās un norma, kas to liedza, neradīja pārkāpumu viņas tiesībām. Proti, ierobežojums bija samērīgs. https://t.co/0RbZ0baGBS
Savukārt Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola norādījusi – ECT izceļ Latvijas pašreizējo ģeopolitisko situāciju un vēsturi, secinot, ka liegums personai, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības komunistiskajā partijā un joprojām apdraud Latviju kā demokrātisku valsti, kandidēt Saeimas vēlēšanās ir nepieciešams un samērīgs.
ECT norāda, ka Centrālās vēlēšanu komisijas 2018. gada 21. augusta lēmums, ar kuru Ždanokas vārds tika svītrots no viņas partijas iesniegtā kandidātu saraksta, bija pamatots ar Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punktu. Tajā ir noteikts, ka uz deputāta amatu nevar kandidēt jebkura persona, kas aktīvi darbojusies Padomju Savienības Komunistiskās partijas sastāvā esošajā Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991. gada 13. janvāra. Tāpat šis lēmums tika pamatots ar Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija spriedumu, ar kuru tika sašaurināta šīs normas darbības joma, pievienojot otru kritēriju - apdraudēja un joprojām turpina apdraudēt Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.
ECT secina, ka Saeimas vēlēšanu likuma formulējums ir pietiekami skaidrs, jo tas liedz kandidēt uz parlamentu personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra aktīvi piedalījušās padomju kompartijas darbībā. Tiesa norāda, ka Ždanoka nekad nav apgalvojusi, ka šis formulējums nebūtu piemērojams viņai vai ka šajā saistībā būtu kādas šaubas.
Savukārt Satversmes tiesa 2018. gada spriedumā apstrīdēto noteikumu interpretēja sašaurinoši, ieviešot papildu kritēriju – apdraudēja un joprojām turpina apdraudēt Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. ECT atzīmē, ka šādas interpretācijas dēļ ierobežojuma personiskā piemērošanas joma netika paplašināta, bet gan sašaurināta, potenciāli izslēdzot dažas personas, uz kurām citādi tas būtu attiecināms. Tomēr attiecībā uz Ždanoku šķiet, ka pat tad, ja Satversmes tiesa ar savu spriedumu to nebūtu izdarījusi, viņa tomēr nebūtu tiesīga kļūt par Saeimas deputāti saskaņā ar skaidri formulēto 5. panta 6. punktu.
Tādēļ ECT ir pārliecināta, ka apstrīdētais ierobežojums bija pietiekami paredzams un tādējādi likumīgs.
KONTEKSTS:
Ždanoka pēc 1991. gada 13. janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.
Pašlaik Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu pret Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem. 22. jūlijā VDD veicis izmeklēšanas darbības ar Ždanoku saistītos objektos.
