Jau pirmajās dienās izdevies atrast ap 100 dažādu nesprāgušu priekšmetu, kas tiks neitralizēti jūrā. Pagājušā gadā Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komanda neitralizējusi 2668 sprādzienbīstamus priekšmetus. Kaut arī to skaits samazinās, joprojām jūrā ir daudz kara laika mīnu.
Komandleitnants, Jūras spēku Ūdenslīdēju komandas komandieris Haralds Liniņš Latvijas Radio pastāstīja, ka mācības starp Baltijas valstīm notiek rotācijas kārtībā:
"Tās ir starptautiskas ūdenslīdēju militārās mācības, kas notiek rotācijas kārtībā, organizētas starp trim Baltijas valstīm. Šogad mācības organizē Jūras spēku Mīnu kuģu eskadra. Uzdevumos aktīvi iesaistās ūdenslīdēji un zemūdens robotu komandas. Mūsu ūdeņos ir saglabājušies vairāki kuģu vraki no 1. un 2. pasaules kara, tur vēl joprojām atrodas dažāda veida munīcija un sprādzienbīstamie objekti. Mums ir uzdots uzdevums pakāpeniski šos objektus iztīrīt, atmīnēt. Ūdenslīdēju uzdevums ir atrast, identificēt, veikt objektu izcelšanu, pārtransportēšanu un galējo iznīcināšanu."
Galvenais ūdenslīdēju uzdevums mācībās ir attīrīt ostas un pienākošos kuģu ceļus, lai tie būtu droši ikdienas ekspluatācijā un neradītu nekāda veida apdraudējumu.
Baltijas jūras dzelme sevī slēpj aptuveni 80 000 sprādzienbīstamu objektu, kas saglabājušies no pirmā un otrā Pasaules kara.
"Ja nezina, ko darīt, tad viss ir apdraudējums. Ar mašīnu braukt bez tiesībām un nezinot noteikumus, tas arī ir apdraudējums. Bet, ja ūdenslīdējs zina, ko viņš dara un visas procedūras veic tā, kā ir mācīts un trenēts, tad tas apdraudējums ir minimizēts," norāda Ūdenslīdēju komandas vadības grupas speciālists, Jūras spēku bocmanis Sergejs Juhno.
Pēdējā laikā ūdenslīdēju darbā arvien vairāk tiek izmantoti dažāda tipa zemūdens roboti un droni, kas palīdz atrast un identificēt sprādzienbīstamos priekšmetus lielā dziļumā.
"Mēs ejam līdzi tehnoloģijām, pērkam dažādus zemūdens robotus, dažādus iegremdēšanās aparātus, ir jāstrādā roku rokā. Būtībā šīs tehnoloģijas mums palīdz," atzīst Ūdenslīdēju komandas komandieris, Jūras spēku komandleitnants Haralds Liniņš.
Mīnu karadarbības taktiskā atbalsta centra speciālists, Jūras spēku kaprālis Rihards Lagzdiņš stāsta: "Mēs to vienkārši iemetam ūdenī un tas pats aiziet. Tam ir sensori – ja tas redz kādu objektu, šķērsli, tas apiet [apkārt], vienkārši pats strādā un pēc tam mēs to savācam. Sonārs raida skaņu un saņem to atpakaļ, un no tās skaņas arī bilde rodas."
Baltijas jūras atbrīvošana no vēsturiskajiem sprādzienbīstamajiem priekšmetiem ir daļa no kopējiem Baltijas valstu Jūras spēku uzdevumiem. Pirmās šāda veida mācības tika organizētas 2014. gadā.
Nākamgad mācību vadošā valsts būs Lietuva.
