Grozījumu mērķis ir precizēt likumu, lai tas atbilstu Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumam par attiecīgo direktīvu. Lai gan Eiropas Savienībā (ES) nav visaptveroša aizlieguma putu polistirolam jeb putuplastam, taču tiek ieviesti arvien stingrāki ierobežojumi, īpaši attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem.
No 2021. gada jūlija ES ieviesa direktīvu par vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu samazināšanu, kas ietver arī noteiktus putu polistirola izstrādājumus. Saskaņā ar šo direktīvu aizliegti ir daži vienreizlietojami putuplasta izstrādājumi, piemēram, vienreizlietojami trauki un kausiņi. Direktīvas mērķis ir samazināt plastmasas piesārņojumu, veicinot videi draudzīgākas alternatīvas.
Šobrīd ES ir divi putuplasta veidi, kas tiek izmantoti pārtikas iepakošanai – uzpūstais putu polistirols un ekstrudētais jeb presētais putuplasts. Direktīva aizliedz izmantot visus putuplasta materiālus, kas ražoti ar uzpūšanas procesu, pat ja tie vēlāk ir arī presēti vai apstrādāti citādi. Tomēr šis aizliegums neattiecas uz to, kas ir tikai presēts vai ekstrudēts, bet nav bijis uzpūsts.
Līdz ar to grozījumi likumā ļaus novērst tirgū veidojošos situāciju, ka iepakojums no uzpūstā putuplasta tiek aizstāts ar alternatīvā tehnoloģijā ražotu putuplastu, kas tiek vienlaikus gan uzpūsts, gan ekstrudēts.
Pārtikas produktu iepakojumā šāds putuplasts bieži parādās kā vienreizlietojami trauki, piemēram, ēdiena kastītes, kafijas krūzes, paplātes. Tas tiek izmantots arī kā aizsargmateriāls, piemēram, olu kastītēs un iepakojumos, lai aizsargātu trauslus produktus transportēšanas laikā.
Šāds putuplasts videi ir kaitīgs, jo tam ir ilgs sadalīšanās laiks, dažkārt pat simtiem gadu, tāpēc tas uzkrājas poligonos un dabā. Tāpat tas ir ļoti grūti pārstrādājams, un daudzās vietās trūkst atbilstošu pārstrādes iespēju. Rezultātā tas bieži nonāk atkritumu poligonos vai dabā.
Biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga atzina, ka pašlaik šāda veida putuplastu vairs neizmanto tik bieži, kā to darīja kādreiz. Viņš norādīja, ka putuplastam ir dažādas alternatīvas un lielākoties putuplasta vietā izmanto kartonu, ko jau var novērot, piemēram, pasūtot ēdienu, kur tas ir ievietots kartona iepakojumā, vai arī, piemēram, saimniecības preces pērkot, bieži vien ir kartona iepakojums.
"Es domāju, ka ir pēdējais laiks to darīt, jo diezgan daudz iepakojumu, ir bijuši pētījumi, kas rāda pat 20–30% no iepakojuma, kas ir veikalos, nav pārstrādājami, un mums pēc iespējas ātrāk šāda veida iepakojums ir jāizņem no apgrozības. Tas ir saistīts arī ar mūsu apsaimniekošanas saistībām, kur mēs jau drīzumā nevarēsim apglabāt atkritumu poligonos vairāk nekā 10% no radītajiem atkritumiem. Lai to izdarītu, mums principā maksimāli jāpalielina pārstrāde – tie materiāli, kurus mēs nevaram pārstrādāt, mums būtu jāizņem no apgrozības," sacīja Brizga.
Saeimas atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) pauda, ka grozījumu mērķis ir samazināt putuplasta izmantošanu pārtikas produktu iesaiņošanai, kā arī panākt, ka ražotājiem nav iespējams apiet jau esošos regulējumus.
"Tā ir direktīvas pārņemšana. Jau iepriekš ir bijis regulējums, bet tās tehnoloģijas ir dažādas, kā šos iepakojumus ražo, putu polistirols var būt uzpūsts, un visi zina putuplasta paplātītes, kuras ir ar dažādiem pārtikas produktiem, piemēram, pērkot augļus vai citus pārtikas produktus veikalos, kuri ir iefasēti. No Eiropas Savienības puses ir noteikta norma, ka šī putu polistirola saspiešanas tehnoloģija nebūtu tālāk pielietojama, un arī šis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas precizējums tieši arī nosaka, ka arī citas tehnoloģijas nebūtu iespējamas," atzīmēja Vitenbergs.
