Kronbergs, kuru valdība Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja otrdien, 23. jūlijā, darbu sāks 12. augustā.
Viens no primārajiem uzdevumiem jaunajā amatā būs attālinātā darba pārskatīšana, intervijā atklāja Kronbergs.
"Mēs ļoti priecājamies par attālināto darbu, lepojamies ar to, ka, uznākot pandēmijai, spējām nodrošināt valsts un pašvaldības funkcijas, bet nespējam tagad "izkāpt no tā ārā" un to uzskatām kā baigo priekšrocību.
Būtībā [darbs] zaudē kvalitāti, sevišķi diskusijās, kur ir lēmumu pieņēmēji, vadības līmenis, jo attālinātajā darbā tu vai nu pieslēdzies jautājumam, vai ne," pauda Kronbergs.
Viņš norādīja, ka jautājumu risinās, vienojoties un saprotot, kuriem cilvēkiem būtu obligāti jāatgriežas darbā klātienē. "Protams, ir situācijas, kad vajag pieslēgties attālināti, bet tas arī kaut kā disciplinēs laika grafiku. Mēs ar attālināto darbu esam kļuvuši ļoti neaizstājami," sacīja Kronbergs, skaidrojot, ka darbinieki attālinātā darbā arī neievēro atpūtas brīžus.
Kronbergs atzina, ka diskusijas turpinās arī par ierēdņu skaitu samazināšanu. Jau šobrīd valsts pārvaldē notiek dažādi digitalizācijas procesi un reformas, apvienojot iestāžu funkcijas.
Jaunais Valsts kancelejas vadītājs intervijā minēja, ka dēvē sevi par "netipisku ierēdni".
"Tipisks ir tas, kurš neredz, ka valsts pārvaldē var strādāt un attīstīties citādi. Mēs esam ļoti daudzi tādi cilvēki, kuri ir gatavi modernizēties, efektivizēties, digitalizēties. Ja blakus ir komanda, tad to var ātri izdarīt," viņš sacīja. Šobrīd "netipisko" un "tipisko" ierēdņu attiecība valsts pārvaldē esot puse uz pusi, bet "vajadzētu būt 70 pret 30", skaidroja Kronbergs.
Sākot darbu jaunajā amatā, viņš plāno tikties ar Valsts kancelejas kolektīvu, kam šobrīd esot nepieciešams uzmundrinājums, kā arī pārrunāt attālinātā darba veikšanu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Anda Grīnfelde Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka, viņasprāt, attālinātais darbs nekā neietekmē darba kvalitāti un atsevišķos gadījumos varot pat būt produktīvāks par strādāšanu klātienē. Līdz ar to viņa uzskata, ka nekādas izmaiņas šajā ziņā nebūtu vajadzīgas.
KONTEKSTS:
Valdība 9. jūlijā slēgtā sēdē nolēma pazemināt amatā Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski saistībā ar pārkāpumiem bijušā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") speciālo avioreisu lietā. Citskovskim piedāvāts Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats, bet viņš paziņoja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.
15. jūlijā Citskovskis paziņoja, ka pamet darbu Valsts kancelejā.
23. jūlijā valdība lēma Valsts kancelejas direktora amatā pārcelt Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu.
