Ārkārtējā situācija, kas šomēnes pārtapusi par pastiprinātu robežapsardzības režīmu, skar trīs novadus un Daugavpili. Tieša robeža ar Baltkrieviju ir 11 pagastiem Latvijā. Tās ir lauku teritorijas ar nelielām, bet vairākām apdzīvotām vietām.
Robeža vijas pavisam tuvu vairākiem pierobežas ciematiem. Piemēram, Šķaunes ciematā no vietējā baznīckunga pagalma robeža redzama pavisam tuvu. Tur, kur beidzas pļava un sākas mežs, var redzēt žoga stabiņus.
Govis, kas tur ganās, gan nepieder Landskoronas katoļu draudzes prāvestam, bet vietējam lauksaimniekam. To pastāstīja Šķaunes iedzīvotāja Leonora, kas palīdz prāvestam dārza darbos. Ziemā, kādā sniegotā dienā, viņa turpat manījusi pēdu nospiedumus. Vēlāk robežsargi stāstījuši, ka netālu aizturējuši robežpārkāpējus. Pašai gan migrantus nav gadījies redzēt.
"Personīgi man viņu žēl. Es viņus ar tēju pabarotu, ja es nenobītos. Man viņu žēl. Cilvēciņi iet, brien, varbūt neēduši. Bēg no kaut kā, no kara, no kā viņi bēg? Bet, ja es viņus ieraudzītu, varbūt nobītos," sacīja Leonora.
Viņa gan sacīja, ka zvanītu arī robežsargiem, kuru telefona numurs esot piefiksēts.
Robežsargu un policistu klātesamība pierobežā ir acīmredzama. Drīz pēc izbraukšanas LTV sastapa likumsargu ekipāžu, kas lūdza apstāties un uzrādīt dokumentus. Četru stundu laikā, nobraucot gar robežu apmēram 70 kilometrus, sastaptas vēl piecas šādas ekipāžas.
Vietējie zināja teikt, ka robežsargi seko pat līdz kapiem. "Draugam nomira vecmāmiņa. Veda apbedīšanas birojs līķi ar zārku uz šejieni, uz mājām. Viņi apstādināja un paprasīja atvērt zārku, vai tur nav kontrabanda iekšā. Tas ir nepatīkami," pastāstīja Apaļu iedzīvotāja Jolanta.
Jolantas ģimene ir lauksaimnieki. Arī viņiem agrāk piederēja zeme gar pašu robežu, nu tā atsavināta, bet žogs, cik paši manījuši, tur nav uzbūvēts. Tiesa, zeme atrodas blakus upei, mitrā laikā to nemaz neesot iespējams šķērsot.
Kritisks par žogu, bet nebūt ne par robežsargu darbu ir Oļegs Robežniekos. Viņam žēl meža zvēru, jo tie ieskrien žogā un savainojas.
Oļegam arī nācies sastapties ar migrantiem aci pret aci: "Mēs dzīvojam ceļa malā. Es gāju pēc ūdens uz aku. Skatos – iet divi. Viens tāds, teiktu eiropeiskas ārienes, otrs gan tumsnējs. Māj man un saka: Hello! Domāju, tā draugi, interesanti, "Hello", te man saka."
Oļegs esot uzreiz zvanījis robežsargiem, bilstot, ka mājās drošībai glabā mačeti.
LTV Robežniekos sastapa arī ciemata viesus, bet pa ceļam – auto ar ārzemju numurzīmēm. Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju pārbauda ne vien personu identifikācijas dokumentus, bet arī, piemēram, lūdz atvērt bagāžnieku.
Aizvadītajā diennaktī no nelikumīgas robežas šķēršļošanas atturētas 53 personas, tas ir uz pusi mazāk nekā diennakti iepriekš.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
Risku dēļ 2021.gada augustā četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – izsludināja ārkārtējo situāciju, ko vairākkārt pagarināja. Savukārt šogad Saeimas pieņemtās izmaiņas ļāva ārkārtējās situācijas vietā valdībai izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, un augustā valdība spēra šo soli.
