Pirms gada Uzvaras parkā Rīgā pulcējās kupls skaits cilvēku. Stundām ilgi viņi gaidīja, lai piedzīvotu vienu vienīgu mirkli – Baltijā lielākā padomju laika pieminekļa – obeliska gāšanu.
Pēc gadiem ilgas šķēpu laušanas, vai Latvijā ir vieta Padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, punktu diskusijām pielika Saeima, pieņemot jaunu likumu par totalitāros režīmus slavinošu objektu demontēšanu. Iepriekš tas bija pretrunā ar starpvalstu vienošanos. Taču šādu iespēju pavēra pati Krievija, uzsākot karu pret Ukrainu.
"Skaidrs – ja mēs kaut ko šādu būtu atļāvušies citā brīdī, arī tā situācijas attīstība varētu būt vismaz starptautisko attiecību kontekstā citādāka. Šoreiz Krievija zināmā mērā bija spiesta norīt šo mūsu soli un saprast – labi, tātad viņiem tik ļoti uz galvas kāpt vairs nevarēs," komentēja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle.
Viņa norādīja arī uz šo pieminekli kā pret Latviju vērstu propagandas ieroci: "Krievija īpaši 9. maija kontekstā, bet arī citos brīžos izmantoja šo pieminekli kā sev aktuālu vērtību nesēju. Un zināmā mērā veidoja tādu paralēlās realitātes sajūtu jauniešu acīs."
Tikmēr vēsturnieki vērtēja, ka šī pieminekļa nojaukšana ir gan tautas mugurkaula iztaisnošana, gan vēlme atbrīvoties no sāpīgā.
Uzvaras parka piemineklis bija uztverams ne tikai kā padomju ideoloģijas simbols. "Mēs uz šo objektu, un es domāju, ka arī uz dažiem citiem objektiem, kas ir nojaukti pēc parlamentā pieņemtā lēmuma, varam skatīties arī kā uz liecību sadarbībai padomju okupācijas režīmu, jo atšķirībā, piemēram, no Ļeņina pieminekļa, šie objekti lielākoties nebija importēti, ja tā varētu teikt. Tos projektēja un veidoja vietējie tēlnieki un arhitekti," norādīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs.
Līdz šim kopumā demontēti apmēram 150 padomju režīmu slavinoši objekti. Fragmenti no atsevišķiem objektiem nonākuši Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.
"Vai nu tie nonāk putekļos, kā tas bija ar Uzvaras [parka] pieminekli, par kuru Latvijas Okupācijas muzejs lēma neko nesaglabāt no šī objekta. Pirmais un galvenais iemesls ir būtības iemesls – lai nevienam nekad nebūtu ne doma, ne iespējas šo pieminekli uzstādīt no jauna, ja tas kaut kur glabātos," sacīja Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.
Šobrīd muzejs sabiedrībai neko no saglabātajiem pieminekļu fragmentiem neplāno eksponēt.
Tāpat muzejā norādīja, ka process būs pabeigts tikai tad, kad Latvijā būs gāzti visi totalitāros režīmus slavinošie objekti.
KONTEKSTS:
Krievijas sāktais karš pret Ukrainu aktualizēja jautājumu par padomju režīmu slavinošu pieminekļu nojaukšanu Latvijā. Saeima pieņēma īpašu likumu, lai padomju un nacistisko režīmu slavinošus objektus Latvijā nojauktu līdz 2022. gada 15. novembrim.
Rīgas dome gan vēl pirms tam atbalstīja Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanu. Pašvaldības lēmums sekoja vien dienu pēc tam, kad Saeima atcēla juridiskos šķēršļus pieminekļa nojaukšanai. Proti, Saeimas atbalstītās izmaiņas par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas un Krievijas līgumiem ietver norādi, ka Latvijai vairs nav pienākuma saglabāt tādas būves kā Uzvaras parkā esošais piemineklis.
Uzvaras parkā piemineklis tika demontēts 2022. gada 25. augustā, un tā vietā īstermiņa plāns paredz izveidot jauniešu atpūtas un sporta laukumu.
