ĪSUMĀ:
- Siliņa tikās ar visiem četriem iespējamiem koalīcijas partneriem, visi gatavi strādāt viņas komandā.
- Par drošības prioritāti – vienprātība; domstarpības par cilvēktiesību bloku, darbaspēka piesaisti.
- Apspriesta nepieciešamība novērst Lemberga ietekmi, ja valdībā būs ZZS.
- Par AS vēlmi mainīt vēlēšanu sistēmu izsakās atturīgi.
- Skaidrs, ka piecu partiju koalīcijas nebūs – jāizšķiras starp NA un "Progresīvajiem".
- Par to spriedīs "Jaunās Vienotības" valde.
- NA visai pārliecināti par darbu valdībā, "Progresīvie" sagaida NA atstāšanu opozīcijā.
Piecu partiju koalīcijas nebūs; turpmāko sadarbību partijas apspriedīs vēl vienā sarunu raundā
Ar Siliņu gatavi strādāt visi
Piektdien Siliņa tikās ar četriem iespējamiem koalīcijas partneriem, lai pārrunātu iespējas izveidot plašu koalīciju. Visi potenciālie partneri pauduši gatavību strādāt Siliņas vadītā komandā.
Prioritārie jautājumi, kuros ir vienprātība, ir papildu ieguldījumi valsts iekšējā un ārējā drošībā,
savukārt jau tagad paredzams, ka sekos strīdi budžeta sagatavošanas apspriedēs.
Cilvēktiesību jautājumu blokā nav sagaidāms, ka Nacionālā apvienība (NA) varētu atbalstīt Stambulas konvenciju, domstarpības paredzamas arī par ārvalstu darbaspēka piesaisti.
Piektdienas sarunās spriests arī par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) nonākšanu koalīcijā un kā novērst ZZS sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" līdera, ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga ietekmi. To plānots juridiski korekti fiksēt ar atrunu koalīcijas līgumā, ka lēmumu sagatavošanā piedalās tikai Saeimā ievēlēti vai valdībā apstiprināti politiķi.
Par AS vēlmi mainīt vēlēšanu sistēmu izsakās atturīgi
No rīta Siliņa tikās ar "Apvienotā saraksta" (AS) un ZZS pārstāvjiem, bet pēcpusdienā sarunas turpinājās ar Nacionālo apvienību un "Progresīvajiem".
Nacionālās apvienības pārstāvji kā galvenās prioritātes turpmākajā darbā nosauca valsts drošības stiprināšanu, ekonomisko attīstību, kā arī latviskās identitātes stiprināšanu. Šajos jautājumos nekādu domstarpību ar "Jauno Vienotību" (JV) neesot.
Runājot par "Apvienotā saraksta" aktualizēto tematu par vēlēšanu sistēmas maiņu, paredzot pusi Saeimas deputātu ievēlēt vienmandāta apgabalos, kas ļautu vēlētājiem nepietiekama veikuma dēļ arī atsaukt ievēlētos deputātus, Nacionālās apvienības pārstāvji atzina, ka par vēlēšanu sistēmas izmaiņām kāds runā ikkatrā Saeimas sasaukumā.
Par "Apvienotā saraksta" piedāvājumu NA vēl savu viedokli nav formulējusi.
Tāpat arī "Progresīvie" šo ideju vērtēja atturīgi, sakot, ka ir daudz prioritārāki jautājumi, savukārt ZZS uzsvēra, ka neviens šo vēlēšanu sistēmas izmaiņas detalizēti nav izstrādājis, tāpēc par tām šobrīd var runāt tikai teorētiski.
Piecu partiju koalīcijas nebūs
Piektdien nav radusies skaidrība par to, kāds būs nākamās koalīcijas modelis.
Esot skaidrs, ka
piecu politisko spēku veidota koalīcija nav iespējama, ticami, ka būs jāizvēlas starp Nacionālo apvienību un "Progresīvajiem".
Uz jautājumu, vai par to lēmumi sagaidāmi jaunnedēļ, Evika Siliņa atbildēja, ka būtu priecīga, "ja tas tā būtu, bet tas nav tikai mans, bet arī "Jaunās Vienotības" valdes un potenciālo koalīcijas partneru lēmums".
"Izdiskutēsim ar "Jaunās Vienotības" biedriem un tad skatīsimies, vai būs noformulēts viedoklis vai būs nepieciešamas vēl kādas konsultācijas. Noteikti būs vēl viens sarunu raunds un mēs jūs par to informēsim," sacīja Siliņa.
NA visai pārliecināti par darbu valdībā, "Progresīvie" sagaida NA atstāšanu opozīcijā
Runājot par topošās koalīcijas modeli, NA pārstāvji norādīja, ka izšķiršanās par labu Nacionālās apvienības vai "Progresīvo" iekļaušanu valdībā ir tās veidotāju – "Jaunās Vienotības" – atbildība. Pašlaik ir vienota izpratne, ka valdība ir jāizveido ātri un nedrīkst kavēt budžeta pieņemšanu.
Bet tikmēr,
tiešos vārdos nepasakot, Nacionālās apvienības pārstāvji izklausījās visai pārliecināti par iespējām turpināt darbu valdībā, taču tas neesot pašmērķis.
"Ja valdības deklarāciju izveidotu īsāku, kompaktāku, pārskatāmāku ar darāmajiem darbiem, ko varētu sadalīt posmos pa gadiem vai pusgadiem, tad panāktu arī ātrāku valsts dzīves attīstību. Tas būtu apsveicami un ļoti vēlami," pauda aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Bet "Progresīvo" līderis Kaspars
Briškens uzsvēra, ka sagaida "Jaunās Vienotības" lēmumu par Nacionālās apvienības atstāšanu ārpus koalīcijas.
"Arī iepriekšējās koalīcijas laikā Nacionālā apvienība mēģina ienest dienas kārtību, kas ne vienmēr veicina labu sadarbību un konstruktīvu virzīšanos uz priekšu sabiedrībai svarīgos jautājumos par sabiedrības integrāciju, ekonomikas attīstību, iekļaujoša darba tirgus attīstību. Uzskatām, ka, lai Latvija izrautos no stagnātiskas attīstības, koalīcijas modelis ar četrām partijām un bez Nacionālās apvienības būtu optimāls," sacīja Briškens.
Konkrētāki un skaidrāki pavērsieni valdības veidošanas procesā gaidāmi nākamās nedēļas sākumā.
Kādi ir iespējami koalīcijas varianti?
Pārstāvji no dažādiem politiskajiem spēkiem, arī Siliņa teikusi, ka labākais iespējamais variants ir četru partiju koalīcija. Trīs partijas – "Jaunā vienotība", "Apvienotais saraksts" un Zaļo un zemnieku savienība pie šāda scenārija ar četrām partijām pie varas, koalīcijā, visticamāk, būs.
Pirmajā variantā tiem var pievienoties Nacionālā apvienība. Labvēlīgāk par tieši šādu četru partiju modeli ar Nacionālo apvienību kā vienu no partneriem izteicies "Apvienotais saraksts".
Vienlaikus tas pats "Apvienotais saraksts" nav novilcis arī nekādas sarkanās līnijas. Viņi teorētiski būtu gatavi sadarboties arī ar "Progresīvajiem" kā ceturto partneri.
"Jaunā Vienotība" vēl nākamās nedēļas sākumā lems par labāko no abiem četru partiju modeļiem, bet, skatoties no ideoloģiskiem apsvērumiem atsevišķās jomās, sadarbību ar "Progresīvajiem" viņi, varbūt, būtu gatavi izvēlēties kā labāko, nekā koalīciju ar "nacionāļiem." Bet tā šobrīd vēl ir tikai spekulācija.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 24. augustā, nominēja līdzšinējo labklājības ministri, Saeimā lielākās frakcijas "Jaunā Vienotība" izvirzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība") veidot nākamo valdību.
Siliņa piektdien sāks individuālas sarunas ar četriem potenciālajiem koalīcijas partneriem. Piecu partiju koalīcija ir maz ticama, un valdību, visdrīzāk, veidos četras partijas – "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts", Zaļo un Zemnieku savienība un vai nu Nacionālā apvienība, vai "Progresīvie".
Ministru kabineta sastāvs ir jāapstiprina Saeimā, un to plānots izdarīt līdz septembra vidum.
