Johans Gotfrīds Herders ir, iespējams, viens no visu laiku populārākajiem rīdziniekiem. Rīgā dzīvojis piecus gadus – laikā no 1764. līdz 1769. gadam. Kā stāsta filozofs Raivis Bičevskis, tieši šajā laikā Herders kļuvis "Herderu".
"Citiem vārdiem, savu nospiedumu Eiropas kultūrā atstājis, balstoties tajās domās, idejās un intuīcijās, arī piezīmēs, kuras viņš ir sacerējis un kuras viņu apmeklējušas Rīgā," stāstīja Bičevskis.
Par godu Herderam Latvijas galvaspilsētā vācbaltieši savulaik uzstādījuši arī pieminekli pašā Vecrīgas sirdī, pie Doma baznīcas.
Tieši viņa idejas savulaik pamudinājušas sakopot un rūpēties par Eiropas tautu mantojumu – literatūru, tautasdziesmām.
"Šobrīd, kad mēs esam lepni par savu nacionālo valsti, atsaucamies uz savas tautas mantojumu, Herders ir tas, kurš liek priekšā šīs nacionālās kultūras ne tikai kopt, bet arī attīstīt. Nacionālās kultūras kļūst par nacionālo valstu pamatu," pauda Bičevskis.
Latvijas kontekstā šis ir īpaši attiecināms uz tautasdziesmām. Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica nebaidās saukt Herderuarī par "Dainu vectēvu".
"Man patīk ļoti – Tomam Ķencim bija tāda eseja, unn viņš lietoja tādu tēlainu izteikumu, ka Herders ir iestādījis to koku, no kura Barons ir taisījis savu Dainu skapi," pauda Paškevica. "Viņš ir pirmais, kas ir pateicis, ka šiem tekstiem ir arī estētiska vērtība. Ka tas nav tikai gramatikas mācīšanās palīglīdzeklis, kā to domāja Vecais Stenders."
Pētniece atzīmē, ka vēl Herderu varētu saukt arī par visu laiku slavenāko bibliotekāru.
