Pazaudē visus ietaupījumus
"Čau mammu, šis ir mans jaunais telefona numurs. Saglabā viņu, lūdzu, un nosūti man izziņu." Ar šādu ziņojumu saziņas vietnē "WhatsApp" sākas ziņa Lūcijai, kā viņai tobrīd šķita, – no dēla. Ir vēls vakars, viņa tikko iznākusi no teātra izrādes, nemana ne dīvaino numuru, ne kļūdas.
Tālāk sarakstē jau dēls lūdzis apmaksāt kādu viņa nenomaksātu bankas rēķinu, jo netiekot klāt bankai. Taču tiek nosūtīts pavisam sveša cilvēks vārds, uzvārds un konta numurs.
Atsaucoties telefona krāpnieku ziņai, ko it kā sūta viņas dēls, Lūcija nedēļas nogalē zaudēja visus savus ietaupījumus – 2500 eiro.
"Es kaut kā nepiedomāju. Nemāku to izskaidrot," atzina apkrāptā sieviete.
Izkrāpti jau 32 tūkstoši
Lūcija par notikušo krāpšanu uzrakstījusi iesniegumu policijā. Un viņa tāda nav viena.
Policijā zināma informācija par 30 identiskiem gadījumiem. Vislielākais ziņojumu skaits saņemts septembra sākumā, kad ziņots par 16 šādiem krāpšanas gadījumiem.
Kopsummā izkrāpti vairāk nekā 32 tūkstoši eiro un zaudējumu amplitūda ir no 600 līdz pat 6000 eiro. Vidēji izkrāpti 1585 eiro.
Visos gadījumos, izņemot vienu, cietušas tieši sievietes vecumā no 49 līdz 71 gadam. Tomēr visbiežāk cietušās ir vecuma grupā no 60 līdz 70 gadiem.
LMT privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte uzsvēra – šādus krāpniekus vienmēr raksturo steiga un pārsteiguma moments:
"Kolīdz sajūtat, ka steidzamībai nav pamata, bērni tā neraksta, tā nerunā, ir pamats domāt, ka tā ir krāpniecība. Ir jāapstājas."
Tāpat nostrādā fakts, ka īsziņa saņemta vietnē "Whatsapp", taču sūtītāja numurs maldina.
"Numurs, no kura ir nākusi [ziņa], ir virtuāls numurs. Tas nav reāls, bieži tur galā nav adresāta. Tas var būt jebkura pasaules operatora numurs. Nekorekts numurs," skaidroja Saulīte.
Savukārt policijā atzina – situācija nav bezcerīga, jo nesen, aizturot vērienīgu telefonkrāpnieku grupu Ukrainā, izdevās naudu atgūt.
"Aizturējām 10 darbiniekus. Pārtraucām zvanu centra darbību. Tur uz darbu katru dienu gāja 60 operatori, kas ikdienā zvanīja un apkrāpa cilvēkus. Un viņu redzes lokā bija tieši Latvijas iedzīvotāji," pastāstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.
Arī šī procesa ietvaros apkrāptie ir atguvuši savus naudas līdzekļus.
Galvenais – nereaģēt
Psihoterapeits Māris Taube uzsvēra, ka īpaši seniori bieži rīkojas jūtu vadīti. Bērni un mazbērni viņiem ir tik svarīgi, ka gatavi viņu dēļ uz visu.
"Atslēgas vārds ir ātrums un pārsteiguma moments, biežāk [krāpnieku mērķis] ir seniori, jo novecojot drusku mainās uztvere," piebilda Taube.
Psihoterapeits iesaka vienu – nereaģēt:
"Skaitām līdz desmit. Apdomājam, kāpēc naktī, kāpēc īsziņa? Nomierināmies, pārdomājam, nogaidām."
Arī Lūcija ikvienam iesaka to pašu – likties mierā vismaz līdz rītam, kad var sazvanīt ģimeni vai draugus un pavaicāt, ko darīt. "Neviena iestāde jums datus neprasīs (..) Ļoti žēl. Skola maksā naudu. Padzīvosim nabadzībā kādu laiku," ar nožēlu atzina Lūcija.
Krāpnieki meklē aizvien jaunus veidus, kā uzrunāt lētticīgos, – ziņo par gaidāmu tiesu, nepiegādātu paku vai bērnu nelaimē. Vienīgais risinājums ir ignorēt šādas ziņas.
Gan policija, gan telefona operatori aicina pieaugušos bērnus vēlreiz pārrunāt ar vecākiem šādu ziņu izplatību un lūdz nepārskaitīt naudu nezināmam cilvēkam.
