ĪSUMĀ:
- Invazīvās sugas patlaban ir plaši sastopamas Latvijā, jo problēma ilgstoši nav risināta.
- EK vērsās tiesā pret Latviju par to, ka nav izstrādāts Eiropas dabai kaitīgo sugu apkarošanas plāns.
- EK vērsās arī pret Bulgāriju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Portugāli.
- Latvijas plāns tapis pavasarī un iesniegts EK.
- VARAM: Lieta pret Latviju tiks izbeigta un sods nedraud.
- Šovasar par dabā novērotajām invazīvajām sugām ziņoja vairāk.
- DAP eksperts: ierobežot invazīvās sugas, kad tās izplatījušās lielā apmērā, ir ļoti sarežģīti.
- Lauku konsultāciju centrs: Latvijā trūkst inovatīvu ideju invazīvo sugu apkarošanā.
Lietu pret Latviju izbeigs
Invazīvās sugas patlaban ir plaši sastopamas Latvijā, jo problēma ilgstoši nav risināta. Uz šo neizdarību norādīja arī EK, kas šogad vērsās ES Tiesā pret Latviju par to, ka nav novērsta Eiropas dabai kaitīgo sugu ieviešanās. EK vērsusies arī pret Bulgāriju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Portugāli.
VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste norādīja, ka pavasarī tapis invazīvo sugu apkarošanas plāns, kas iesniegts arī EK. Līdz ar to lieta pret Latviju tiks izbeigta un arī sods nesekos. Iepriekš Vilkaste norādīja, ka iespējamā soda nauda varēja būt 308 tūkstoši eiro.
"Pēc mūsu pēdējām ziņām EK to lietu pret Latviju tālāk nevirzīs. Lieta tiesā tiks izbeigta, un soda nauda mums nedraud, jo prasību izpildījām.
Plāns paredz konkrētas lietas, kas jādara iestādēm, gan VARAM, gan Zemkopības ministrijas (ZM) padotības iestādēm, bet, protams, tā plāna ieviešana atkarīga arī no tā, kāds būs finansējums," skaidroja Vilkaste.
Plāna aktivitātēm nepieciešams aptuveni miljons eiro vairākiem gadiem.
Šovasar par dabā novērotajām invazīvajām sugām ziņoja vairāk
Šovasar kampaņā "Ķeram svešos Latvijas dabā!" sešas reizes palielinājies no iedzīvotājiem saņemto ziņojumu skaits par dabā novērotajām invazīvajām sugām.
Pērn mēnesī vidēji saņemti 79 ziņojumi, bet šovasar mēneša laikā – 463 ziņojumi. Visvairāk ziņo par Kanādas zeltslotiņu, ošlapu kļavu, Sosnovska latvāni, Spānijas kailgliemezi, Amerikas ūdeli un jenotsuni.
Invazīvās sugas patlaban sastopamas vairākās vietās Latvijā.
Piemēram, Ragakāpas dabas parkā Jūrmalā labi redzamas invazīvas sugas izplatības sekas. Kāpās, kur priežu mežam būtu jābūt gaišam, vietām tas vairāk līdzinās biezoknim tur saaugušo vārpaino korinšu dēļ. Pat dažas sēņotāju takas vairs nav caurstaigājamas, stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) projekta "LatViaNature" invazīvo sugu eksperts Jānis Saulītis.
"Šīs ir mežainās piejūras kāpas, tātad sausie priežu meži, kam raksturīgas sūnas, ķērpji, mētras, bet korintes rada papildu noēnojumu, blīvi saaugot, un bagātina augsni ar barības vielām, kad nokrīt lapas. Līdz ar to izzūd mežaino piejūras kāpu dabiskā veģetācija un šie priežu meži pārvēršas par krūmainu mežu, kur ir samazināta apgaismojuma apstākļi un vairāk parādās lapu koku mežiem raksturīgas sugas," pastāstīja Saulītis.
Vārpainā korinte ir svešzemju suga, kas līdzīgi kā daudzas citas invazīvas sugas Latvijā sen ievesta kā krāšņumaugs, bet no dārziem un apstādījumiem masveidā nonākusi arī savvaļā. Šajā Ragakāpas dabas parkā Jūrmalā 33 hektāru platībā arī testē korinšu izskaušanas metodes. Pirmajā talkā ar saknēm izrauti vairāki krūmi, un šoruden plānots izvākt visus lielos krūmus, bet turpmākos pāris gadus veikt uzraudzību, lai neaugtu jaunas korinšu atvases.
"Korinte ļoti labi dzen atvases, kad viņu nozāģē un šī sakņu sistēma zemē paliek. Te var redzēt, kāda ir tā sakne, šis ir viens gabals, ko izdevās izraut, un tā sakne var būt pat tik liela, un te var redzēt, ka viņa ir zāģēta jau kaut kad senāk, bet tāpat turpināja augt, ļoti daudz atvašu. Pamata metode ir izraut korinti ar visām saknēm ārā. Līdzenākās vietās to darīs ar tādu mazu ekskavatoru, lai radītu mazāku augsnes traucējumu. Jutīgākās vietās, piemēram, uz šīs kāpas nogāzes vai šajā teritorijā diezgan daudz ir arī dižkoki, tad to tuvumā tiks veikta korinšu krūmu raušana ar rokas instrumentiem," stāstīja un rādīja Saulītis.
Dabas pārvaldes eksperts apstiprināja, ka ierobežot invazīvās sugas, kad tās izplatījušās jau tādā apmērā kā Ragakāpā, ir ļoti sarežģīti un tas prasa arī lielus resursus.
Lauku konsultāciju centrs: Latvijā trūkst inovatīvu ideju invazīvo sugu apkarošanā
Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) direktors Kaspars Žūriņš vērtēja, ka Latvijā trūkst inovatīvu ideju invazīvo sugu apkarošanā. Šovasar viena no grantu programmām tieši šādām idejām noslēgusies bez rezultāta.
Žūriņš norādīja: "Līdz ar to mēs arī meklējam jaunas metodes un domājam, ko darīt tālāk, kā iniciēt, jo caur semināriem un šo izglītošanu un aicināšanu – nāciet, te ir iespēja eksperimentēt divu gadu garumā un izvērtēt. Tas nav nesis rezultātu šajā papildkārtā, bet kopumā mums pašreiz darbojas septiņi projekti no 10. Doma ir vēl izmantot hakatona principu un tādējādi, saliekot galvas kopā, meklēt risinājumus. Un visefektīvākie jaunu ideju ieviešanas veidi ir, pielietojot gan burkāna, gan pātagas principu."
KONTEKSTS:
Invazīvas sugas ir augi un dzīvnieki, ko nejauši vai apzināti ievieš teritorijā, kur tie parasti nav sastopami. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Latvijā ir desmitiem invazīvu sugu, no kurām zināmākās ir, piemēram, lupīna, Kanādas zeltslotiņa vai Spānijas kailgliemezis.
Pirms gandrīz deviņiem gadiem pieņemtā Eiropas Padomes un Eiropas Parlamenta regula paredzēja valstīm izstrādāt rīcības plānu svešzemju jeb vietējai dabai neraksturīgo invazīvo gan augu, gan dzīvnieku sugu apkarošanai. Sugas, kas nopietni apdraud Eiropas vietējos augus un dzīvniekus, ir apkarojamas. Ja to nedara, samazinās bioloģiskā daudzveidība.
Eiropas Komisija 26. janvārī nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Bulgāriju, Īriju, Grieķiju, Itāliju, Latviju un Portugāli par to, ka tās nav izstrādājušas invazīvo sugu apkarošanas plānu.
Lai arī Latvijas valdība vairākus gadus zināja, ka par invazīvo sugu apkarošanas plāna trūkumu draud sods, Latvijas plāna izveide kavējās, jo par to nebija izdevies vienoties visām iesaistītajām pusēm.
