Inspektori reidā dodas vakarpusē – laikā, kad vairumam darba diena jau ir galā, bet inspektoriem tā tikai sākas. Gaismā vēl jāpaspēj ielaist laiva Gaujā, lai naktī sāktos aktīvs darbs.
Ilggadējais zvejas kontroles vadītājs Toms Arnavs pastāstīja, ka maluzvejnieki ir labi informēti par inspektoru laivām. Viņi arī aktīvi savstarpēji sazinās un ziņo par inspektoru virzību un metodēm.
"Mūsu aprīkojums ir pietiekami labs un, manuprāt, arī maluzvejnieki savā aprīkojumā pieliek. Līdz ar to vienkārši mēs sacenšamies viens ar otru.
Ir cilvēki [makšķernieki], kas profesionāli ir aizrāvušies un citā līmenī pieiet lietai, un tad vienkārši arī attiecīgi mums ir jāpieiet mazliet nopietnāk un jāstrādā, jāstrādā ar citādākām iespējām," skaidroja VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs.
VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes vecākais zvejas inspektors Ainārs Kapačs norādīja, ka maluzvejnieki maina arī zivju ķeršanas paņēmienus:
"Šogad par lašveidīgajiem nav vēl neviens pārkāpums konstatēts, tradīcijas varbūt mazliet ir mainījušās, kā to dara, bet tīklus tāpat liek ūdenstilpēs. Tā jau nav, ka mēs viņus neizceļam. Diezgan izcelts."
Reida laikā inspektori sadalās divās komandās: vieni dodas ar laivu pa upi, kamēr otri uzrauga apkārtni no krasta.
"Pa krastu ar mašīnām braucam, kur var iebraukt. Ieejam ar kājām, apskatāmies, kur ir kādas pēdas, vai kāds braucis, vai kaut kādas izstaigātas taciņas. Tad attiecīgi aizejam līdz ūdenim un paskatāmies, kas tur notiek," ikdienas reidus raksturoja Arnavs. "Savukārt ar laivu ir vienkāršāk redzēt, kas uz ūdens notiek. Vienkārši sekojam līdzi, kādas ir izmaiņas upēs vai pie upēm, vai vienkārši, ja kaut kas ir neordinārs vairāk vai mazāk, tad uz to arī strādājam un mēģinām saprast, kāpēc tas ir tā, kā tas ir."
Svarīgs palīgs ir arī drons, kas palīdz vieglāk pamanīt maluzvejnieku aktivitātes.
No upes, esot laivā, arī ir iespēja pamanīt ko tādu, ko no krasta var neieraudzīt.
Reidā, kurā piedalījās arī Latvijas Televīzija, pie Gaujas viss bija mierīgi, bet inspektori prognozēja, ka vēl pēc kāda laika nārstojošo zivju upēs būs vairāk, līdz ar to arī maluzvejnieku aktivitāte būs lielāka. Nereti nākas pieķert tikai lomu, jo pārkāpējs aizbēg.
"Vienu maluzvejnieku nesanāca noķert, jo viņam arī bija tāds pats moderns aprīkojums kā mums. Toreiz kādi 20 laši bija vienā tīklā, ko nelikumīgi realizējot, protams, sanāk diezgan labs ieguvums maluzvejniekiem. Pārējās situācijās ir pāris laši [notverti], kas jau tāpat aiziet kriminālprocesā, līdz ar to cilvēkam nopietnākas problēmas," norādīja Arnavs.
Šogad līdz 1. oktobrim ierosinātas 555 administratīvās lietas, uzliekot sodus gandrīz 21 000 eiro apmērā.
Salīdzinājumam – pērn visa gada laikā dienests ierosināja 664 lietas, uzliekot nepilnus 23 000 eiro soda naudas.
