Vai izvēle būt tuvāk sabiedrībai sociālajos tīklos neapdraud prezidenta un valsts drošību?

Prezidenta drošība primāri uz Militārās policijas pleciem

"Strava" ir mobilā lietotne un tiešsaistes platforma, ko izmanto, lai sekotu līdzi fiziskām aktivitātēm. Ar globālās navigācijas sistēmas jeb GPS palīdzību lietotnē var reģistrēt distanci, ātrumu, laiku un citus datus par treniņu. Lietotāji var redzēt savu progresu, dalīties ar draugiem, salīdzināt rezultātus ar citiem un piedalīties dažādos izaicinājumos. "Strava" ir arī sava veida sociālais tīkls, kur cilvēki var motivēt cits citu ar komentāriem un "kudos", kas ir līdzīga darbība, kā atzīmēt "patīk". Populārākās aktivitātes lietotnē "Strava" ir skriešana un riteņbraukšana.

Valsts prezidents Rinkēvičs arī mēdz doties garās pastaigās vai braukt ar velosipēdu, un šos maršrutus viņš dokumentē lietotnē "Strava". Tur viņš lielākoties norāda, kad, kur un cik gari maršruti veikti. Prezidents savu profilu padarījis publiski pieejamu ikvienam, kas reģistrējas lietotnē.

Tas rada jautājumu: vai aktīva šīs lietotnes izmantošana neapdraud prezidenta un visas valsts drošību?

Kiberdrošības iestādes "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidroja, ka prezidenta aizsardzību nodrošina Valsts prezidenta apsardze, kas ir lielākā Militārās policijas apakšvienība. Tā pirmā izvērtē riskus un izlemj, vai prezidents drīkst dalīties ar informāciju. Tātad, ja dienests uzskata, ka šāda veida informācijas atklāšana, proti, lietotnes "Strava" izmantošana, prezidentu neapdraud – tas ir viņu lēmums.

"Manuprāt, jebkuram, ne tikai valdības loceklim, ir jāseko līdzi, pirmkārt, lai šīs iekārtas būtu aizsargātas ar tiem drošības līdzekļiem, kas tām ir paredzēti – tur būtu uzstādīti PIN kodi, tās būtu šifrētas, būtu gana garas un sarežģītas paroles viņu aizsardzībai. Otrkārt, pats vienkāršākais ir nelikt pārnēsājamās iekārtās informāciju, kam nebūtu jānokļūst kaut kādā vidē ārpus noteikta biroja, – ar to arī nodarbojas attiecīgie drošības dienesti, kas regulē šīs informācijas plūsmu," sacīja Mālkalnietis.

Par to, vai lietotne "Strava" ir izvērtēta un atzīta par drošu prezidenta lietošanai, līdz Latvijas Radio ieraksta tapšanai no Militārās policijas atbilde netika saņemta.

Prezidents izvērtējis iespējamos apdraudējumus

Taču Rinkēviča padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris gan norādīja, ka iespējamie apdraudējumi ir izvērtēti. Pirms prezidents lieto kādu lietotni, vienmēr tiek pārbaudīti drošības riski un izvērtēts, vai tā ir nepieciešama.

"Katrā ziņā nav noslēpums, ka Valsts prezidents aktīvi lieto sociālos tīklus un par savām brīvā laika aktivitātēm, piemēram, pastaigām vai riteņbraukšanu dažādās Latvijas vietās un pilsētās, informē arī savus sociālo tīklu sekotājus. Ierasti tas notiek jau post factum vai kad šāda pastaiga vai riteņbraukšana jau ir notikusi kādā no Latvijas vietām, un tādēļ Valsts prezidenta drošību šis apstāklis neietekmē. Turklāt vēlos uzsvērt, ka Valsts prezidents tiek apsargāts 24 stundas diennaktī, to veic Militārās policijas virsnieki. Vienmēr tiek izvērtēti arī dažādi apstākļi un tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu Valsts prezidenta drošību," skaidroja Drēģeris.

Arī citu valstu prezidenti un augstas amatpersonas dalās ar savu personīgo dzīvi publiski, piemēram, ar ģimenes dzīves mirkļiem, hobijiem vai atpūtas brīžiem, tostarp arī ar sportiskajām aktivitātēm. Piemēram, bijušais ASV prezidents Baraks Obama regulāri spēlēja basketbolu Baltajā namā un bieži tika fotografēts, skrienot vai pastaigājoties. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs ir sporta entuziasts, kurš aktīvi nodarbojas ar riteņbraukšanu, skriešanu un triatloniem, ko viņš arī publicē sociālajos tīklos. Arī bijušais Apvienotās Karalistes premjerministrs bieži tika fotografēts, braucot ar velosipēdu pa Londonu.

Tehnoloģiju eksperts: Šādas aktivitātes nav drošas

Šādu piemēru ir daudz, taču nianse ir tā, ka amatpersonu ieraksti ir rūpīgi atlasīti tā, lai veidotu pozitīvu publisko tēlu, vienlaikus nodrošinot privātuma un drošības līdzsvaru. Taču Rinkēviča lietotnē "Strava" publicētie precīzie aktivitāšu maršruti un kartes liek jautāt – vai tas patiesi ir droši?

"Nē, tas pilnīgi noteikti nav droši. Es, ja godīgi, esmu pārsteigts par šādu dalīšanos ar informāciju," tā par prezidenta būšanu lietotnē "Strava" atzina programmatūras inženieris un tehnoloģiju entuziasts Elviss Strazdiņš, "Protams, ka viņam līdzi ir apsargi. Viņš varbūt nav tik nīsta amatpersona vai varbūt starptautiski meklēta, vai īsti varbūt nevienam nebūtu labuma no kaut kādas darbības pret viņu, tāpēc varbūt viņš tā droši to dara. Bet tas solis no nevienu ārvalstu izlūkdienestu neinteresējošas personas līdz meklētākajai – tas solis ir ļoti mazs. Tas var būt viens tvīts vai viens paziņojums presei. Pēc šīs informācijas var redzēt, ka tas maršruts ir diezgan tāds vienveidīgs. Laiks arī ir aptuveni viens un tas pats. Atrast viņu nebūtu problēmu."

Vaicājot, vai drošības riski mazinātos, ja prezidents lietotnē uzstādītu citus iestatījumus, piemēram, padarītu profilu privātu vai pārbaudītu sekotājus, vai arī slēptu noteiktus maršrutus, Strazdiņš atbildēja, ka "tā ir viltus ilūzija par drošību." Pat ja profilu redz tikai sekotāji, informācija joprojām ir pieejama arī platformas uzturētājam. Ja programmu uzlauž, kas mūsdienās notiek arvien biežāk, visi dati var noplūst. Nav garantiju, vai un kad tas notiks, bet paļauties uz to, ka tā nenotiks, nevar, skaidroja Strazdiņš.

Strazdiņš arī uzsvēra, ka viss, ko cilvēki publicē, pat ja tas ir privātās grupās, jāuztver kā publiska informācija: "Pēc fakta nemaina to, ka var saskatīt kaut kādus paradumus, un pēc šiem paradumiem, protams, atrast jau šo cilvēku ir vienkāršāk. Bieži vien kopumā kiberdrošībā novēlotas informācijas publicēšana nenozīmē, ka nav iespējams atrast un izrēķināt matemātiski, kad šī informācija tika radīta. Būšana par prezidentu jau ir risks. Vai kaimiņvalstu dienestiem būtu šobrīd kaut kāda interese par mūsu prezidentu? Nezinu. Izskatās, ka nē, jo, ja būtu, tad noteikti prezidents šādu informāciju nepublicētu. Principā tā ir tāda paļaušanās uz kaimiņu labvēlību."

Strazdiņš prezidentam ieteiktu dzēst informāciju, vienlaikus vēršot uzmanību – tā jau sen ir visiem pieejama.

"Nav īsti nekādas jēgas šo informāciju publicēt. Es saprotu, ka tā ir vēlme varbūt būt tuvāk tautai, kas ir absolūti apsveicami, bet, manuprāt, ir kaut kādas robežas. Edgaram Rinkēvičam šajā platformā ir 651 sekotājs. Nu, vai tas ir tā vērts riskēt? Es tā nedomāju. Es noteikti neieteiktu tā darīt. Nevienam. Arī, pat ja cilvēks nav prezidents, neieteiktu publicēt precīzu maršrutu," pauda Strazdiņš.

Ministrijas regulāri aktualizē drošības jautājumus saistībā ar tehnoloģijām

Aplūkojot ministru un citu augstu amatpersonu sociālos tīklus, nākas secināt, ka Rinkēvičs ir vienīgā Latvijas amatpersona, kas tik aktīvi izmanto lietotni "Strava." Lai gan sociālajos tīklos ir redzami notikumi no personīgās dzīves, tostarp dažādas sportiskās aktivitātes, tomēr, piemēram, neviens no ministriem šo lietotni neizmanto.

Valsts drošības dienests, kas nodrošina Saeimas priekšsēdētājas un Ministru kabineta drošību, līdz Latvijas Radio ieraksta tapšanai nesniedza atbildi par drošības pasākumiem, ko ievēro saistībā ar sociālajiem tīkliem. Taču uzrunātās ministrijas norādīja, ka regulāri apmāca darbiniekus, izstrādā drošības noteikumus un ierobežo mobilo ierīču un sociālo mediju lietošanu. Dažas ministrijas arī uzrauga, ko darbinieki publicē sociālajos tīklos, lai tas atbilstu amata pienākumiem un saglabātu labu reputāciju. Līdzīgi rīkojas arī Valsts kanceleja.

Piemēram, pirms vairāk nekā pusotra gada Ārlietu ministrija, sekojot Eiropas Komisijas, ASV un Kanādas piemēram, paziņoja par aizliegumu valsts iestādēs instalēt lietotni "TikTok" darba telefonos.

Ārlietu ministrijas Preses sekretāre Diāna Eglīte stāstīja: "Ministrijā ir kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un tehnoloģiju drošība, tā ir dienesta vides informācija, līdz ar to mēs plašāk par to nestāstīsim. Protams, atbildīgās ministrijas struktūrvienības seko līdzi šo noteikumu izpildei. Tāpat arī sadarbībā ar "Cert.lv" darbiniekiem regulāri tiek organizētas informācijas tehnoloģiju drošības apmācības. Ir noteikti tehniski ierobežojumi potenciāli nevēlamas programmatūras instalēšanai un lietošanai viedierīcēs, kuras tiek izmantotas darba vajadzībām."

Drošības un aizsardzības industriju federācija: Par drošību virtuālajā vidē jādomā ikvienam

Arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle uzsvēra, ka nav nepieciešams nodalīt, – ikvienam neatkarīgi no amata ir jādomā par savām darbībām un drošību virtuālajā vidē.

"Manuprāt, uz katru augsta līmeņa amatpersonu ir vairāki cilvēki nozīmēti no mūsu nedraudzīgajām valstīm, kas seko mūsu darbībai, kuru rokās ir instrumenti, lai veiktu dažāda līmeņa, dažāda veida uzbrukumus. Protams, šis ir tāds laiks, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mēs ikdienā sakām, ka, jā, karš nav Latvijā. Fiziski mēs jūtamies droši, bet mēs ļoti labi apzināmies, ka kibertelpā, informatīvajā telpā šī drošība vairs tik liela nav," atzīmēja Egle.

Latvijas Radio novēroja, ka, kopš sākta informācijas vākšana sižetam, prezidents lietotnē "Strava" joprojām publicē savas aktivitātes, taču vairs neparāda karti, kas atklātu, kur maršruts ir veikts.