Šonedēļ valdībā tika apstiprināts skolu tīkls un kritēriji valsts atbalsta saņemšanai.
Zasas vidusskola ir lepna trīsstāvu ēka aptuveni 30 kilometru no novada centra un ar ļoti bagātu vēsturi. Skolā pašlaik mācās nedaudz vairāk kā 150 skolēnu, mazākie skolēni bauda ziemas priekus. Ar sākumskolu un pamatskolu var redzēt, ka viss ir kārtībā. Zasas vidusskola prasīto skolēnu skaitu 1. līdz 9. klašu posmā izpilda pat ar uzviju, bet vidusskolā gan bērnu ir maz. Turklāt Zasas novadam piemēroti mazākie kritēriji, kādus valsts prasa.
Atrodoties latviešu valodas un literatūras mācību klasē, Latvijas Televīzija (LTV) pārliecinājās, ka vietas te pietiktu 20 skolēniem, taču realitātē vidusskolas klasēs vidēji mācās astoņi līdz deviņi bērni, un paralēlklašu arī šobrīd nav.
Pašlaik daudzi skolēni slimojot, tāpēc filmēt mācību stundu kādā no vidusskolas klasēm LTV nedrīkstēja, jo bērnu tur ir ļoti maz. Taču vidusskolas slēgšanu neatbalsta skolas vadība, pedagogi un vecāki.
"Mani satrauc, ka arī vidusskolas nebūs, jo bērnus mēs laižam skolā ar domu, ka viņi vismaz līdz 18 gadiem dzīvo ģimenē, nevis internātos," paskaidroja Zasas vidusskolas vecāku padomes loceklis Guntars Babāns. Viņš neuzskata, ka bērniem, mācoties lielākā skolā vai ģimnāzijā, būtu labāka izglītība.
"Pats esmu beidzis šo skolu. Ar izglītības līmeni esmu apmierināts, kas šeit ir," uzsvēra Babāns. "Jārēķinās ar to, ka viņi ir lauku vides bērni. Pilsētā viņiem būs grūti iedzīvoties. Ja mēs tagad ļoti daudz runājam par mobingu, tad tas palielināsies daudzkārt, aizejot uz pilsētas skolu."
Lēmumi par skolu reorganizāciju vai slēgšanu ierasti ir emocionāli smagi un argumenti dažādi.
Pieņemot lēmumus, atrunāti arī attālumi un ceļā pavadāmais laiks, kas vidusskolas posmā nedrīkstētu pārsniegt 50 kilometrus vai 60 minūtes. Jēkabpils novadā bez Zasas ir vēl sešas vidusskolas vidēji 30 kilometru attālumā. Tuvākā vidusskola ir Līvānos.
"Pēc pieredzes saku, ka ir bērni, kuri, ja nebūtu Zasas vidusskolas, tā arī vidusskolas atestātu nebūtu dabūjuši," sacīja Zasas vidusskolas direktore Zita Goldberga. "Mums ir bioloģijas grozs, vēstures un sociālo zinību grozs, un mums ir angļu valodas grozs."
Arī Zasas vidusskolas skolotāja Sarmīte Upeniece uzskata, ka mācību kvalitāti skolā var nodrošināt.
"Darbs grupās sanāk, un īstenībā vairāk laika var veltīt vienam skolēnam," uzsvēra Upeniece. "Jo nav 30 [skolēnu], kad ir grūtāk katram veltīt individuāli uzmanību.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) uzsver – lielākas skolas paver skolēniem plašākas iespējas, ļauj piesaistīt labākos skolotājus un veicina konkurenci.
Pērn Zasas vidusskolā, 12. klasi beidzot, kārtoti augstākā līmeņa eksāmeni angļu, latviešu valodā, sociālajās zinātnēs ar labu vidējo vērtējumu 56%, 61% un 42%. Sliktāk ir matemātikā. Tur vidēji 20,7% optimālajā līmenī.
"Dati liecina, ka skolēnu sniegums tomēr nav konkurētspējīgs ar citu skolēnu sniegumu izglītības iestādēs, kur skolēnu skaits ir lielāks, piedāvājums plašāks, gan arī nodrošinājums ar pedagogiem ir tāds konkurētspējīgāks," sacīja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. "Šis ir process, kas nes sev līdzi emocijas. Šis ir process, kur sava personīgā pieredze ir jānoliek malā un uz datiem, uz procesu ir jāpaskatās objektīvi."
IZM nevienu lēmumu pati nepieņems, tādēļ pašvaldībām, arī Jēkabpilij, jāizšķiras, vai skolu tīklu kārtot vai turpināt pašiem uzturēt.
"Ministrijas redzējums bija, ka paliek tikai trīs vidusskolas. Ir trešā vidusskola, kas ir Daugavas labajā krastā, ģimnāzija, kas ir Jēkabpils pilsētas centrā un Viesītes vidusskola, kas paņemtu arī Zasu, Biržus, un vēl ir jautājums par Salu, kas ir dažu kilometru attālumā no Jēkabpils," iespējamos risinājumus iezīmēja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). "Mēs apzināmies, ka bērnu paliek mazāk, ka prasības kļūst augstākas, Protams, saprotam, ka ir jāiet uz priekšu."
Lēmumus Jēkabpils dome un citas pašvaldības vēl tikai pieņems. Pēc IZM aplēsēm, reforma nākamgad skars ap 60 skolu.
