"Esam pieredzējuši dažādas izglītības reformas, un šī ir pati graujošākā"
"Mēs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolotāji, esam ar darba pieredzi vidēji 30 gadi. Savā darba mūžā esam pieredzējuši dažādas izglītības reformas, un šī ir pati graujošākā," tā sākas vēstule Valsts prezidentam, premjerei, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un nozares ministrijai, ko šonedēļ izplatīja arī sociālo tīklu lietotāji.
"Sabiedrībā ilgstoši kultivēts viedoklis, ka projekts "Skola2030" nākotnē nodrošinās skolēniem visu nepieciešamo zināšanu, prasmju un kompetenču apjomu, lai jaunieši veiksmīgi turpinātu izglītību augstskolās, arī inženierzinībās un datorzinātnē," teikts pedagogu vēstulē, "Šobrīd ir vilšanās sajūta, jo, mūsuprāt, ir panākts gluži pretējais – tiek veikta mērķtiecīga matemātikas izglītības līmeņa degradācija un graušana."
Piektdien sastaptie Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas skolotāji Dainis Kriķis, Aija Vasiļevska, Dace Andžāne un Maruta Avotiņa gan stāstīja, ka šī neesot pirmā vēstule, un tik emocionāla reakcija bijusi tāpēc, ka pēc pirmās vēstules, kas rakstīta jau pirms pusotra gada, "Skolas2030" saturā grozījumi netika veikti.
Pēc "Skolas2030" vadlīnijām matemātiku māca jau četrus gadus, vidusskolas posmā piedāvājot trīs līmeņus: vispārējo, optimālo un augstāko.
Skolotājs Kriķis, kurš ir arī ģimnāzijas direktora vietnieks izglītības jomā un strādā nozarē kopš 1977. gada, stāstīja, ka matemātikas pedagogu šūmēšanās sākusies, uzzinot valsts eksāmenu rezultātus vidējā jeb optimālajā līmenī – tie bijuši tik slikti, ka šie vidusskolu beidzēji nespēs studēt augstskolās, kur vajadzīga matemātika.
Īpaši kritizē algebras un ģeometrijas apvienošanu vienā priekšmetā
"Mūsu galvenie iebildumi bija tādi, ka tiek izmestas dažas būtiskas tēmas no pamatskolas, tās tiek pārceltas uz optimālo līmeni. To mēs pārblīvējam, un arī neizvērtējam optimālajā līmenī, kuras tēmas ir vajadzīgas, lai veiksmīgi varētu mācīties tālāk. Optimālā līmeņa saturam būtu noteikti jābūt tādam, lai skolēns veiksmīgi varētu arī studēt. Ieraugot šo situāciju, mēs apjēdzam, ka tā turpināt nevar, jo tad mēs nerēķināsimies ar jauniešiem, kas mācās jebkurā novadā, un jebkurā novadā ir talantīgi skolēni," pauda Kriķis.
Skolotāja Kriķa kolēģes uzsvēra, ka situācija ir pārspriesta arī matemātiķu pasākumos un sarunās ar universitāšu pārstāvjiem, un kolēģi ir mudinājuši, ka šo lietu tā nevar atstāt, un tieši Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, kas ir līdere matemātikas mācīšanā, ir jāiestājas par visiem, jo tad viņus beidzot sadzirdēs.
Kriķa kolēģes teica, ka reformas mērķi ir patiešām lieliski, piemēram, uzsvērts, ka ir jāpanāk, ka skolēni tiešām izprot matemātiku, nevis iekaļ vielu, taču šos mērķus neesot iespējams realizēt. Skolotāja Andžāne sacīja:
"Mēs nevaram gaidīt, ka skolēni kaut ko izpratīs, ja tematu loģiskā secība ir no A uz B, bet mēs vispirms mācīsim B. Man liekas, ka skolotājus tiešām šī secība ir samulsinājusi, tā ir izjaukta."
Pedagogi arī norādījuši, ka jaunais saturs skolās neienāca reizē ar jaunām mācību grāmatām, skolotājiem pašiem ir jāveido materiāli, kas komplektā ar biežo kadru mainību skolās rada pamatīgas jukas, un tādas pašas rodas arī bērnu galvās. Tiek arī īpaši kritizēts tas, ka vienā mācību priekšmetā apvienota algebra un ģeometrija.
Iebildumiem piekritusi arī Matemātikas skolotāju apvienības vadītāja Aleksandra Ivanova.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pedagogu ieteikumiem ir arī opozīcija
Tomēr sociālajos tīklos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pedagogu ieteikumiem ir arī opozīcija, kas pauduši uzskatu, ka viņu uzskati ir pārāk "elitāri" vai brīžiem esot mazliet vecmodīgi, un pasaulē tā vairs nedara.
Piemēram, "Facebook" vietnē ceļo Limbažu Valsts ģimnāzijas direktores Guntas Lāces vēstule. Vaicāta par savu viedokli par algebras un ģeometrijas apvienošanu, kas kritizēta pašā pirmajā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas vēstules punktā, Lāce pauda: "Abas divas šīs mācības saplūst, tur ir ļoti daudz kopīgā, tādēļ arī lielākoties Eiropā nav kursa "algebra" un "ģeometrija". (..) Gandrīz nevaru nosaukt vietu, izņemot Krieviju un Bulgāriju, manuprāt, kur šie kursi ir atdalīti."
Tomēr arī Lāce piekrita, ka "Skola2030" matemātikas sadaļa ir jāpārskata, viņasprāt, visvairāk ir jāanalizē, vai programmā rakstīto var patiešām izdarīt laikā, kas tam ir atvēlēts, – tur esot pamatīgas problēmas.
Izglītības un zinātnes ministrija komentēt situāciju deleģēja Valsts Izglītības satura centru, tas savukārt savu komunikācijas pārstāvi Janu Veinbergu, kura sacīja, ka šis ir normāls process, ka jauninājumus darbībā var novērtēt tikai pēc zināma laika, šobrīd saturs tiek pārskatīts arī citos mācību priekšmetos.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pilnveidotais vispārējās pamatizglītības mācību saturs un mācīšanās pieeja projektā "Skola2030", kas paredz skolēnos attīstīt 21. gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēt veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās, valdībā tika apstiprināta 2018. gadā un pakāpeniski tiek ieviesta skolās.
Tikmēr skolās norāda, ka tām trūkst jauno, projektam "Skola2030" pielāgoto mācību materiālu, savukārt digitālie mācību līdzekļi ir dārgi. Savukārt daļa pedagogu kritizē kompetencēs balstīto izglītības sistēmu, norādot, ka daļā skolēnu zūd motivācija mācīties, zināšanas netiek apgūtas augstā līmenī, kā arī pašiem skolotājiem ir daudz neskaidrību.
