ĪSUMĀ:
- Valdībā atbalstītās izmaiņas ir kā vieglā versija sākotnējam piedāvājumam.
- To pirms 10 gadiem noraidīja; atkārtoti pie jautājuma VM ķērās 2020. gadā.
- Bija plānots saīsināt alkohola tirgošanas laiku; pret to iebilda nozare un EM.
- Iebildumi turpinājās; ierobežojumu saskaņošana ievilkās divu gadu garumā.
- Valdībā diskusijas par ierobežojumiem; izlemšanu atstāj Saeimas ziņā.
- Skatīšanai Saeimā nosūtītie priekšlikumi ir samērā pieticīgi.
- Stradiņa universitātes pētniece: Būtu priecīgāka, ja tiktu sperti radikālāki soļi.
- Statistika liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā situācija ir pasliktinājusies.
No vienas puses, valdība vienprātīgi nolēma pieņemt grozījumus un sūtīt tos tālāk uz Saeimu. Taču, no otras puses, nekādas vienprātības par grozījumiem pēc būtības gan nebija. Turklāt šīs izmaiņas ir tāda kā vieglā versija sākotnējam piedāvājumam.
Skatoties uz valdības diskusijām, iebildumiem no reklāmas nozares, no darba devējiem, tirgotājiem un ražotājiem, grūti pat prognozēt, kā izskatīsies šie likumprojekti, kad tos pieņems Saeima, ja vispār pieņems.
56,6 miljoni eiro – pēc Veselības ministrijas aprēķiniem aptuveni tik gada ietvaros izmaksā veselības aprūpe, lai novērstu tieši alkohola radīto kaitējumu.
Alkoholisko dzērienu speciālos piedāvājumus nedrīkst reklamēt – šādas izmaiņas Veselības ministrija (VM) gribēja ieviest jau 2013. gadā. Taču pēc mēģinājumiem projektu vairāk nekā gada garumā saskaņot tolaik Laimdotas Straujumas ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības komiteja nolēma noraidīt, pirms vēl tas vispār nonāca uz valdības dienaskārtības galda.
Tagad, pēc gandrīz desmit gadiem, dienaskārtībā ir līdzīgas idejas piedāvājums. Un pusotru stundu garā diskusija šonedēļ valdībā lika domāt, ka arī šoreiz var notikt līdzīgi. Galu galā tomēr izlemšanu atstāja Saeimai. Dusmīgs par to, ka tik ilgi tiek par šo jautājumu diskutēts, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicināja grozījumus nodot Saeimai, kur diskusijas varētu turpināties: "Ir tikai jautājums, vai atbalstām virzīt uz Saeimu vai ne? Zinādami, ka tur ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Tātad – pie lemšanas tagad. Vai ir kāds iebildums pret sagatavoto lēmumu, tai skaitā tieši virzīt uz Saeimu? Nav iebildumu!"
Tagad skatīšanai Saeimā nosūtītie priekšlikumi ir samērā pieticīgi. Paredzēts, ka nekur nedrīkstēs reklamēt atlaižu piedāvājumus alkoholam, rīkot akcijas, kas mudina nopirkt vairāk, azartspēļu zālēs dzērienus nedrīkstēs pienest un lietot pie iekārtām, aizliegs stipros dzērienus mazajos plastmasas iepakojumos. Veikalos un uz pudelēm – vairāk brīdinājumu par dzeršanas kaitīgumu, kā arī produkta sastāvu.
"Man jāsaka godīgi, es būtu katrā ziņā priecīgāka, ja tiktu sperti radikālāki soļi, jo ir pierādījumi gana pārliecinoši, ka visefektīvākais veids, kā ātrā veidā laikā mazināt alkohola patēriņu, ir pārskatīt alkohola cenu politiku un pieejamības politiku," uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Inese Gobiņa.
Pie atkārtotā mēģinājuma panākt izmaiņas Veselības ministrija (VM) ķērās drīz pēc tam, kad 2020. gadā apstiprināja rīcības plānu nākamajiem diviem gadiem, lai mazinātu alkohola patēriņu un ierobežotu alkoholismu. Tomēr nu jau teju divus gadus prasījusi grozījumu tikšana līdz valdībai.
Sākotnējā likumprojekta versijā gan bija stingrāki reklāmas ierobežojumi, kas jau ir mīkstināti. Un bija plānots saīsināt arī alkohola tirgošanas laiku, kas būtu bijis no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā. Tie no projekta pazuda jau pēc pirmās publiskās apspriešanas 2021. gada vasarā.
"Mēs sapratām, ja to tirdzniecības laiku mēs neuzņemsim, tad mēs šo likumprojektu vispār neaizvirzīsim. Un tāpēc no tā mēs sākotnēji atkāpāmies, bet, protams, ar tādu domu, ka mēs veiksim to pētījumu. Un, ja pētījums parādīs, ka tas ir efektīvi arī Latvijā, lai gan citās valstīs tas ir pierādījies kā efektīvs risinājums, tad viennozīmīgi mēs varam apsvērt nākotnē šāda veida ierobežojumu arī ieviest," šo soli skaidroja VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Sanita Lazdiņa.
Pret tirdzniecības laika saīsināšanu strikti iebilda ne vien alkohola ražotāji un tirgotāji, bet arī Ekonomikas ministrija.
Tā 2021. gadā aicināja: "Papildus lūdzam sniegt ekonomisko pamatojumu, balstoties uz konkrētiem aprēķiniem un pētījumiem, ņemot vērā, ka īpaši mazo (lauku) veikalu tirdzniecība lielā mērā, piemēram, vakara stundās ir atkarīga arī no alkoholisko dzērienu tirdzniecības (..)".
Tomēr pēc tam iebildumi turpinājās arī pret citiem ierosinājumiem, un ne visai sekmīgs saskaņošanas process ievilkās divu gadu garumā. Vēl aizvadītajā nedēļā ceļu pie VM vēlreiz meklēja Latvijas Alkohola nozares asociācija, kur viens no lielākajiem biedriem ir uzņēmums "Latvijas balzams", kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
"Tātad pirmais, ko mēs gājām runāt, bija tas, ka obligāti likumprojektā jābūt kaut kādam atskatam pēc kāda laika, kā šie ierobežojumi strādā, nestrādā un, ja nestrādā, tad viņi būtu jāatceļ," sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņam pievienojas arī LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Vaicāts, kusi būtu labāki pasākumi, kas strādātu alkohola patēriņa mazināšanai, viņš atbild: "Zināmā līmenī noteikti strādā tā cenu tēma, izmaksas. Un to lielā mērā faktiski vēsturiski visu laiku ir regulējuši ar akcīzes nodokļa likmēm. Un tas savā ziņā ietekmē, un es domāju, ka tur ir pētījumi, kas parāda, ka nu katrai cenai ir zināma nozīme. Bet tur arī ir jāskatās līdz zināmai robežai."
Starp trim Baltijas valstīm šobrīd Latvijā ir viszemākās akcīzes nodokļa likmes visa veida alkoholam, izņemot alu, kur mazliet zemāka likme ir Lietuvā. Akcīzes likmes izmaiņas patlaban netiek virzītas.
Abi minētie lobisti VM arī mēģinājuši pārliecināt, ka brīdinošajos uzrakstos vajadzētu būt norādei nevis par to, ka vispār alkohola lietošana ir kaitīga veselībai, bet ka pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga. Un pat aicinājuši kopīgi rīkot kampaņu par to, lai cilvēki dzer, bet skaitītu līdzi izdzerto.
Šādai nostājai nepiekrīt VM. "Varbūt alkohola nozare ļoti vēlas kultivēt to stāstu par to, ka jūs varat dzert, bet dzeriet saprātīgi. Bet jautājums ir par to, vai patiešām tas ir tas labākais risinājums. Jo arī Pasaules Veselības organizācija ir mainījusi savu nostāju – ka nav šīs drošās devas.
Un arī šis ir tas vēstījums, ko mēs arī vēlētos sabiedrībai nodot, – ka nav šīs drošās devas!" sacīja VM speciāliste Lazdiņa.
Grozījumi mērķēti jo īpaši uz jauniešiem un tiem, kuri kaut kādā mērā ir uz robežas. Bet tie, kuriem jau ir smagas atkarības problēmas, tie atradīs jebkādu iespēju tikt pie alkohola.
Statistika liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā situācija ir pasliktinājusies atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur cilvēki dzer mazāk.
Aizvadītajā gadā pēc izdzertā daudzuma esam pirmajā vietā Eiropas Savienībā (ES) ar 12,2 litriem uz katru cilvēku no 15 gadu vecuma. Ar un bez tūristu patērētajiem dzērieniem līkne kopumā ir augoša. Mērķis – piecu gadu laikā to dabūt lejā gandrīz līdz vidējam rādītājam ES jeb desmit litriem uz cilvēku.
"Man personīgā sajūta ir tāda šobrīd, ka – nu dariet kaut ko! Jo ir jau tik slikti! Un alkohola lietošanas izplatības rādītāji iet uz augšu un, galvenais, arī es redzu, ka sabiedrības veselības rādītāji, kas ir simtprocentīgi saistīti ar alkohola izraisītu mirstību – kā aknu ciroze, alkohola izraisīta kardiomiopātija, tās ir nenormālas izmaksas veselības aprūpē. Bet, protams, visam pāri ir cilvēks kā tāds, kas virza šo ekonomiku un, kā saka, it kā ir vērtība. Vismaz uz papīra," teica RSU pētniece Gobiņa.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) intervijā uzsvēra, ka viņu galvenie iebildumi ir pret jaunajām prasībām etiķetēm, jo vispirms būtu jāpagaida, ko nolems Eiropas Komisija, kas arī strādā pie jauna marķējuma prasībām. Tomēr savu iebildumu vēstuli valdībai sāk ar pieņēmumu, ka VM plānotie ierobežojumi nepalīdzēs samazināt pārmērīgu alkohola lietošanu.
"Es esmu par to, lai darītu tās lietas, kuras tiešām nes pienesumu. (..) Es īsti nezinu [kas nes], bet zinu, kas nenes pienesumu. Es saprotu, jā, bet jūs no manis nevarat prasīt, lai Veselības ministrijas vietā izdomātu, kā saka, to, kas viņiem jāstrādā kaut kādā darba grupā, un tiešām jādomā, ko darīt šajā valstī, lai samazinātu alkoholismu patiešām," sacīja LDDK Tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone.
Bet sabiedrības veselības eksperti atsaucas uz secinājumiem un pētījumiem no Lietuvas, kur ar striktiem ierobežojumiem izdevies panākt strauju patēriņa samazinājumu.
Turklāt dati liecina, ka, piemēram, pēc alkohola pārdošanas ierobežojumiem, tostarp svētdienu pēcpusdienās, par piektdaļu samazinājušies neatliekamās palīdzības izsaukumi uz dažādiem ar alkohola lietošanu saistītiem gadījumiem – saindēšanos, traumām un citiem.
Vēl līdz šai nedēļai grozījumus alkohola patēriņa mazināšanai nesaskaņoja arī divas ministrijas – Ekonomikas un Zemkopības.
"Pirmkārt, mūsu iebildumi palikuši sadaļā, ka nav skaidrs mērķis un sasniedzamie rādītāji, kur varētu izmērīt, cik šie likuma grozījumi strādās un cik veiksmīgi viņi darbosies. Un nav arī ietekme izvērtēta, cik tas apgrūtinās atkal varbūt uzņēmējus un tautsaimniecību kopumā. Faktiski mēs esam par jēgpilniem un tiešām mērķētiem pasākumiem, lai samazinātu alkohola patēriņu," sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"), atbildot uz jautājumu, vai no savas puses atbalstīs savas partijas ministri, lai viņa tiktu uz priekšu ar šiem grozījumiem, saka: "Redzēsim, kāda būs diskusija, bet, manuprāt, ir pareizi, tik tiešām mēs zinām, ka izstrādā, un tas ir fakts, sagaidīt ES regulējumu, nevis pa priekšu savējo taisīt."
Iebildumi izskanēja arī no citu ministru puses. Taču veselības ministre Līga Meņģelsone ("Apvienotā saraksta" deleģēta) nedomā, ka grozījumiem Saeimā pietrūks atbalsta.
"Šobrīd kolēģi, protams, norādīja uz kādām niansēm, un mēs, protams, tās visas piefiksējām un, iespējams, arī precizēsim, bet katrā gadījumā, tomēr es domāju, ka atbalsts ir kopumā ir," uzskata veselības ministre.
Šobrīd pēc VM pasūtījuma top pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā. Secinājumi gaidāmi uz gada beigām.
