Kopumā VNĪ noslēģuši līgumus ar sešiem uzņēmumiem – SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", SIA "Nordes būve", VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", PS "P un P Būvniecības grupa" un SIA "Baltic Construction Company" (BCC).
Aprīļa sākumā robežžoga izbūvi pirmās sāks piecas NBS brigādes, paralēli darbus veicot piecos Grebņevas un Punduru robežapsardzības nodaļu (RSN) posmos. Savukārt SIA "Citrus Solutions" un SIA "Hagberg Construction" Aizgāršas RSN posmā robežžoga izbūves darbus sāks aprīļa vidū, tos plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām.
Plānots, ka
visu žogu varētu pabeigt līdz 2024. gada beigām, bet īpaši sarežģīto posmu izbūve (aptuveni 28,35 kilometru) ar valdības lēmumu noteikta līdz 2025. gada 25. oktobrim.
Pārējās infrastruktūras izbūve plānota līdz 2025. gada beigām.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti.
Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Šobrīd uz Latvijas–Krievijas robežas ir izbūvēts žogs aptuveni 100 kilometru garumā.
Vēl jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras.
Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova norādīja, ka purvainajās zonās uz robežas plānots inovatīvs pontonu risinājums ar žogu, kura kalpošanas laiks ir vismaz 50 gadu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu. Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
