No 50 līdz 90 karavīru un zemessargu ik dienu. NBS būvē žogu uz Latvijas–Krievijas robežas

"Nepiedodami lēna vilcināšanās ar mūsu valsts austrumu robežas izbūvi," ar šādiem vārdiem tikai mēnesi pēc svinīgā solījuma došanas un stāšanās Valsts prezidenta amatā aizvadītā gada augustā, ierodoties un personīgi aplūkojot Latvijas austrumu robežu, klajā nāca Edgars Rinkēvičs.

"Diemžēl esam aizkontrolējušies tik tālu, ka visi darbi tika apturēti. Visi tagad baidās no kriminālprocesiem kriminālprocesu galā, tas tomēr ir faktors, par kuru ir jārunā. Mērķis pēc šīs vizītes – septembra Nacionālās drošības padomes sēdē pārrunāt praktiskus darbus, kuri ir veicami – juridiskus, likumdošanas, paātrināt procesus. Jo, ja mēs tā turpināsim, nav ko sev melot, austrumu robežas izbūve nenotiks tuvākajā laikā, jo vienkārši ir gana daudz birokrātijas, gana daudz pārvaldītāju, bet ir maz darītāju."

Latvijas–Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Darbs pie žoga izbūves sākās vēl 2015. gada nogalē, tomēr 2019. gadā darbi tika apturēti, jo pret uzņēmēju "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" tika uzsākta krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā, kas veikta būvniecības procesā. Piemēram, apsūdzībā minēts, ka izbūvējamie objekti būvniecības gaitā nomainīti uz lētākiem, tostarp uzlikts lētāks arī pats žogs. Lietā apsūdzības par krāpšanas atbalstīšanu celtas arī Valsts robežsardzes atbildīgajām personām un būvuzraugam.

Žoga būve – labs treniņš NBS vienībām

Vēl pērn, viesojoties uz Latvijas un arī galējās Eiropas Savienības un NATO austrumu robežas, Valsts prezidents atzina, ka žoga izbūvē jāņem vērā jauni apstākļi, atziņas no kara Ukrainā, un jāsadarbojas ar armiju. Šodien šie norādījumi ir pārvērtušies praktiskos darbos, un pirmo posmu pēc pieciem gadiem būvēt sākuši tieši Nacionālie bruņotie spēki (NBS). 

"Mūs uzaicināja, ministrs izdeva pavēli, un mēs to pildām," sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, norādot, ka 

šobrīd no 50 līdz 90 karavīru un zemessargu no dažādiem Latvijas novadiem ik dienu iesaistīti 20 kilometrus gara posma izbūvē, ko plānots pabeigt četru mēnešu laikā.

Šobrīd jau izbūvēti 2,5 kilometri žoga.

"Tas ir labs treniņš inženieru vienībām. Mums ir diezgan spēcīgi inženieri, mēs, protams, varam darboties savos poligonos, bet šeit ir tāda praktiska ieguve abiem. Mēs gan trenējamies, gan arī valstiski iegūstam," sacīja Kalniņš.

14 līgumi ar sešiem uzņēmējiem

Uz Latvijas–Krievijas robežas līdz 2019. gadam izbūvēti teju 100 kilometri žoga un lielākā daļa robežas infrastruktūras jeb patruļtaku, laipu un caurteku. Kopš pērnā gada vasaras šo darbu turpināšana un pārraudzība uzticēta VNĪ, kas līdzīgus darbus jau veic uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Žoga būvniecībai uz Krievijas robežas bez jau pieminētās sadarbības ar NBS noslēgti 14 līgumi ar sešiem būvuzņēmējiem. Prioritāte – jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā vēl nav.

VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova skaidroja atlikušo 180 kilometru žoga izbūves gaitu: "Tuvāko nedēļu laikā prioritārajos posmos darbus uzsāks gan SIA "Citrus Solutions", gan SIA "Hagberg Construction", jo viņiem jau šobrīd notiek projektēšanas darbi. Pārējie būvuzņēmēji pakāpeniski darbus sāks līdz jūnija beigām ar domu, ka uzdevums ir visu žogu pabeigt līdz gada beigām."

Šogad žogu izbūvēs tikai prioritārajos posmos, bet īpaši sarežģīto posmu izbūvi ap 30 kilometru garumā turpinās vēl arī nākamgad.

"Ņemot vērā mūsu pieredzi ar Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūvi, mēs sapratām – ja mēs gribam nodrošināt to tempu, jo valdības uzdevums bija nodrošināt žoga izbūvi pēc iespējas ātrāk, tad bija pieņemts lēmums, ka šobrīd mēs neejam ar vienu ģenerāluzņēmumu, bet sadalām robežu vairākos posmos, lai pēc iespējas vairāk būvnieku varētu piesaistīt. Kad mēs nerunājam par ļoti lielu apjomu, tad arī vidēji uzņēmumi var piedalīties iepirkumā," skaidroja Gavrilova.

Savukārt sadarbība ar NBS veidota risku samazināšanai.

"Kad mēs strādājām pie Baltkrievijas žoga būvniecības, tad sapratām, ka mūsu ģenerāluzņēmumam bija izaicinājums piesaistīt apakšuzņēmumus. Tad mums bija tāds plāns B, ka tad varbūt mēs paši uzņemamies ģenerāllomu un tad patestējam, kā mēs varam ar mūsu karavīriem kaut kādu posmu realizēt, jo, ja kādam no būvniekiem kaut kas neies, tad mums jau būs 80 cilvēki ar pieredzi, kas varēs pieslēgties un pabeigt to žogu," sacīja VNĪ valdes locekle.

Vietējais lauksaimnieks skeptisks

Ar zināmu piesardzību uz to, ka svarīgu valsts drošības infrastruktūru būvē nevis uzņēmējs, bet karavīri, skatās pierobežas lauksaimnieks Guntars Bartkevičs. Viņa apsaimniekotā zeme Balvu novada Baltinavas pagastā robežojas ar Krieviju 9 kilometru garumā. Viņš rosību uz robežas, tostarp uz savas zemes, pamanījis jau kopš aprīļa sākuma.

Pēc viņa novērojumiem, karavīri ir jauni un ar mazu pieredzi, kas, iespējams, neveicina efektīvu valsts resursu izmantošanu – "negribu nevienam mest akmeni dārziņā, bet to mēs redzam arī uz tīruma un dažkārt šķiet, ka to cilvēku ir par daudz".

Paredzēta zaudējumu kompensēšana

Te gan jāsaka, saskaņošanā ir zaudējumu kompensēšana, ja kādi lauki tiks izbraukāti vai kā citādi bojāti. Tā kā pēdējās dienās Latvijas austrumu pierobežā daudz lijis, apdraudēti ir arī piebraucamie ceļi, kuri pārlieku lielā mitruma dēļ ātri var tikt sabojāti. Arī par to šoreiz ir domāts, sacīja Balvu novada priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija"):

"Par ko varbūt bija lielāka neapmierinātība Baltkrievijas pierobežas iedzīvotājiem, ka tur bija stingri termiņi un tempi un ka tur nebija tikai Latvijas, bet bija arī ārvalstu būvnieki. Viņi skatījās vairāk uz termiņiem, nekā uz to, kas paliek pēc viņiem. Mēs visi esam mācījušies – gan pašvaldība, gan VNĪ.

Šobrīd jau darba uzdevumā, kā piemēru varu minēt, tiek paredzēts, ka visa infrastruktūra, ko jūs [būvnieki] sabojājat, viss būs jāatjauno par saviem līdzekļiem."

Vietējo lauksaimnieku Bartkeviču, kas pierobežā apsaimnieko vairākus tūkstošus hektāru zemes un nodarbojas ar graudkopību, žoga sakarā uztrauc arī cita būtiska problēma – bebri. Šobrīd aiz žoga paliks upe, kur nereti bebri taisa aizsprostus.

"Ja, piemēram, kādi bebri aizlika upi ciet, tad saskaņojām ar tās valsts robežsardzi – robežsardze mums atļāva iztīrīt bebru aizsprostus. Šobrīd, ja tur būs žogs uzlikts, es pat skaņojot vienkārši fiziski netikšu klāt ar ekskavatoru," norādīja lauksaimnieks, skaidrojot, ka tas var apdraudēt lauksaimniecības sējumus.

Vietējās varas pārstāvis Maksimovs gan novērojis, ka kopumā pierobežu zemju īpašnieki pret žoga celtniecības darbiem izturas ar sapratni.

Pārbauda iepriekš celtā žoga atbilstību

Paralēli jaunā žoga celtniecībai notiek arī audits iepriekš uzceltajam žogam un infrastruktūrai, pēc kā būs saprotams, vai kādas daļas no jau uzstādītā žoga būs jāpārtaisa, sacīja Gavrilova.

Iepriekš celtais žogs tehniski atšķiras un ir vairāk psiholoģisks nekā fizisks, novērojis Maksimovs: "Pat no viena valsts ceļa var redzēt, kā atšķiras tas iepriekšējais būvētais žogs un šī brīža žogs. Bet šis žogs ir ļoti nopietns šķērslis, kas iedzīvotājus aizsargās no hibrīdapdraudējuma."

Tolaik gan arī riski bijuši mazāki. Un te jāsaka – arī izmaksas.

Vēl pirms 9 gadiem Latvijas–Krievijas robežas infrastruktūras un žoga izbūvei tika rēķināti 17 miljoni eiro, bet šodien izmaksas par žogu vien teju desmitkāršojušās.

VNĪ lēš, ka izmaksas varētu sasniegt gandrīz150 miljonus eiro. Vislielākās izmaksas sastāda pontonu risinājums robežas purvainajās zonās, kas ir liela robežas daļa.

Prioritārajiem posmiem uz Krievijas robežas jau šobrīd piešķirti 50 miljoni eiro, bet pavisam šogad šiem darbiem plānots atvēlēt 120 miljonus eiro.

Cita starpā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas sauszemes žogs 112 kilometru garumā pabeigts jau pērn. Bet gar publiskajiem ūdeņiem jeb grūtākajos posmos 19 kilometru garumā žoga izbūvi plānots pabeigt līdz jūlijam. Tāpat darbs paralēli rit arī pie pārējās robežas infrastruktūras izbūves, ko plānots pabeigt 2025. gadā.

Žogs – pirmā nopietnā barjera nelegālai robežas šķērsošanai

Kopumā šogad no robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti vairāk kā 1350 cilvēki, pērn teju 14 000 cilvēku. Kā skaidroja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, lai arī žogs ir tikai viena no robežas kopējās infrastruktūras sastāvdaļām, tā ir pirmā nopietnā barjera nelegālai iekļūšanai valstī.

"Vienkāršam cilvēkam bez jebkādiem speclīdzekļiem tas ir pirmatnējs šķērslis, kas personai jau rada grūtības, un jāmeklē citi risinājuma veidi.

Pat ja cilvēkam tiek nodrošināti kādi tehniskie līdzekļi vai mehānismi tā bojāšanai, tas ļauj mums iegūt to svarīgo laiku, minūtes, lai nodrošinātu savlaicīgu reaģēšanu."

Paralēli Latvijas, Eiropas Savienības un NATO galējas austrumu robežas žoga izbūvei un infrastruktūras sakārtošanai, šobrīd uzsākta arī robežas militārā stiprināšana un pretmobilitātes plāna īstenošana. Tā ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punktu izveidi – aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā šiem pasākumiem aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro.