Bordāna pārmetumi Kalnmeieram – arī par Juraša lietas neuzraudzīšanu un izteikumiem medijos

Ziņojumam TM noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, tomēr Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" zināms, ka liela daļa no tajā minētajiem pārmetumiem ģenerālprokuroram ir saistīti ar Saeimas deputātu un TM parlamentāro sekretāru Juri Jurašu (JKP) un viņam celto apsūdzību.

Kāpēc Ērikam Kalnmeieram būtu jāzaudē amats? Tieslietu ministrs Bordāns intervijā "De facto" skaidro, ka pamatojumu tam esot atradis Valsts kontroles un "Moneyval" ziņojumos: "Vai apstākļus, kuri ir norādīti [VK ziņojumā], vai pirmstiesas izmeklēšana policijā ir efektīva – ir norādīts, ka prokuratūra rīkojas neatklāti, ka prokuratūras darbs netiek pienācīgi organizēts un ir neefektīvs. Tas ir bijis 2017. gadā, un līdz 2019. gadam tajā nekas nav mainījies. Kā jūs domājat, vai "Moneyval" ziņojumu rakstīja manis atrasti un piemeklēti izmeklētāji vai Valsts kontrole? Nē, to rakstīja eksperti, kas atbrauca no ārzemēm, un būtiskākās sadaļas, kas šajā ziņojumā attiecas uz pārkāpumiem pie izmeklēšanas, ir pārkāpumi tieši prokuratūras darbībā."

Šos faktus TM  esot apkopojusi informatīvajā ziņojumā, kuru Bordāns grib likt priekšā valdībai. Ministrs iecerējis, ka tas būtu jāskata sēdes slēgtajā daļā, iespējams, aicinot arī ģenerālprokuroru – runājot par to atklātā sēdē, varētu izskanēt kādas sensitīvas detaļas par "Moneyval" rekomendāciju ieviešanas gaitu. Bordāns arī uzsver, ka valdība nekādu lēmumu nepieņemtu, bet gan pieņemtu informāciju zināšanai, un pēc tam ziņojums tiktu publicēts.

Ziņojuma gatavošanā piedalījies Bordāna politiskais birojs, kurā strādā arī kādreizējais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša vietnieks Mārtiņš Lode, un pats ministrs. Viņš gan apgalvo, ka pie dokumenta nav strādājis tagadējais TM parlamentārais sekretārs Jurašs, kura apsūdzība kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu ir iekļauta starp pārmetumiem prokuratūrai.

Taču, pat ja Jurašs ziņojumu gatavotu, interešu konfliktu Bordāns tur nesaskatītu: "Es domāju, ka Juris Jurašs tieši varbūt ir tas cilvēks, kuram būtu vislielākās morāli ētiskās tiesības runāt un rakstīt par šiem jautājumiem. Tieši Juris Jurašs ir visilgāk stāvējis pretī korumpētajai oligarhāta sistēmai, kuru diemžēl apzināti vai neapzināti ilgstoši ir faktiski aizsargājis Ēriks Kalnmeiers."

"De facto" rīcībā ir TM informatīvā ziņojuma projekts, kurā Jurim Jurašam ir veltīta aptuveni trešā daļa. Tajā analizēti gan Juraša krimināllietas ietvaros pieņemtie prokuratūras lēmumi, gan Kalnmeiera publiskie izteikumi par lietu. Ziņojuma autori pauž aizdomas, ka Kalnmeieram attiecībā pret Jurašu esot interešu konflikts: viņš bez pierādījumiem esot pārliecināts, ka Jurašs vai viņa padotībā bijušie KNAB operatīvie darbinieki nopludinājuši informāciju par ģenerālprokurora dalību būvuzņēmēja Gunta Rāvja organizētajās medībās kopā ar vairākiem politiķiem un uzņēmējiem 2011. un 2012. gadā.

Ģenerālprokurors to sauc par vecas zupas sildīšanu, jo medijos tas jau bijis aprakstīts, un uzsver, ka viņš kriminālprocesos nedod nekādus norādījumus, tāpēc no viņa puses interešu konflikta neesot. Tieslietu ministrijas rīcībā šobrīd gan tāds varētu būt saskatāms, pieļauj Kalnmeiers: "Ņemot vērā, ka Juraša kungs ir gan tās pašas partijas biedrs, no kuras ir tieslietu ministrs, strādā Tieslietu ministrijā, nu tad tas ir jāvērtē, vai tas nav tiešs politisks spiediens uz procesa virzītāju un ģenerālprokuroru: redziet, kā būs, ja kāds nerīkosies tā, kā uzskata par vajadzīgu tieslietu ministrs."

Savukārt par Valsts kontroles un "Moneyval" secinājumiem TM ziņojumā esot pieļautas būtiskas faktu kļūdas, apgalvo Kalnmeiers, kurš sola tās detalizēti atspēkot, ja viņam tiks pieprasīts skaidrojums.

Par  Bordāna iniciatīvu ir diskutējusi Latvijas Prokuroru biedrības valde, tomēr šobrīd kādu oficiālu paziņojumu tā nav izplatījusi, jo viedokļi daloties. Paust savas personīgās domas gan piekrīt biedrības vadītājs Jānis Ilsteris, kurš pirms četriem gadiem bija pieteicies kandidēt uz ģenerālprokurora amatu, jo vēlējies celt prokuratūras prestižu. "Ja es būtu amatpersona, kuru pārbauda, es tikai priecātos, ka veiktu šīs neatkarīgās institūcijas pārbaudi. Un tad visas puses nomierinātos. Bet nu celt kaut kādu baigo brēku, ka tiek aizskartas kaut kādas baigās intereses – es nezinu... Šī lieta, protams, ir sensitīva, jo te saskaras tiesu vara ar izpildvaru. Un tas ir tāds jautājums, kas nav dienaskārtībā katru dienu – ka tiek šīm personām izteikta neuzticība. Bet, ieņemot tādus amatus, ir jādomā, ka tā var būt," komentē Ilsteris.

Ilsteris uzsver, ka, lasot Valsts kontroles atzinumus, arī viņam rodoties dažādi jautājumi par prokuratūras darba vadīšanu, tomēr Bordāna motivāciju komentēt atturas, jo ministra argumentus nezinot. Lai gan abu augsto tieslietu sistēmas amatpersonu konflikts prokuroru ikdienas darbu tieši neietekmējot, atmosfēra nav laba, atzīst Ilsteris.

Lai gan Bordāns gribēja dokumentu uz valdību virzīt jau šonedēļ, tas nenotika. Ļoti iespējams, ka Ministru kabinets šo jautājumu neskatīs vispār, noprotams no premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") teiktā: "Katram mums var būt savs viedoklis, kas mums patīk, kas mums nepatīk, kā vajadzētu lietām attīstīties vai ne, bet ir ļoti svarīgi, ka demokrātiskā valstī kā Latvija, kura ir smagi strādājusi, lai nodrošinātu tādu sistēmu, kāda mums ir, mums viņu nevajag nekādā veidā apdraudēt."

"De facto" aptaujājot visu Saeimas frakciju pārstāvjus, gatavību parakstīt deputātu pieprasījumu uzsākt Kalnmeiera vērtēšanas procedūru pagaidām nepauda gandrīz neviens. To, ka frakcija par to varētu lemt, atzina vien Bordāna partijas biedrs, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP), kurš pats ar TM ziņojumu gan vēl nebija iepazinies.