Bunku nošāva pērn 30. maija rītā, kad viņš savā automašīnā brauca gar kapiem Rīgā, Aizsaules ielā. Policija secināja, ka slepkavību ar automātisko ieroci paveikuši vismaz divi. Noziedznieki braukuši ar "Volkswagen" furgonu, ko nekavējoties sadedzinājuši.
Uz nozieguma skatuves parādījusies vēl vienu automašīna. Pirms Bunkus nošaušanas kāds jaunietis feisbukā publicēja bildi ar dzeltenu "Volkswagen" automašīnu. Tās vadītājs pērn maija vidū vairākas dienas braukājis pa ielām netālu no Bunkus mājām un fotografējis.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datu bāzē auto ar šādu numuru atrast nevar, secināja raidījums. Tas varētu nozīmēt, ka šāda numura zīme neeksistē. Taču, kā pārliecinājās "De facto", pārbaudot, vai šādu numuru ir iespējams iegūt, numurs jau ir aizņemts.
Vēlāk CSDD izskaidroja, ka numurs pērn ticis nozagts. Tādēļ anulēts un datu bāzē nav atrodams. Numura zīmju īpašnieks pērn jūnija beigās – vairāk nekā mēnesi pēc auto piefiksēšanas Mežaparkā – izņēmis jaunu numuru.
Tas ļauj izvirzīt divas versijas. Pirmā – ar auto pa Mežaparku pirms Bunkus slepkavības braukājis tā īpašnieks vai kāds ar viņa ziņu. Otrā – viņš vairākas nedēļas nav pamanījis, ka viņa auto numura zīmes nozagtas.
Policija skaidrību šajā jautājumā nevieš. "Es atturēšos komentēt, ko mēs precīzi esam ieguvuši un vai kāds fakts atbilst patiesībai, jo tas patiešām ir izmeklēšanas noslēpums," saka Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Fotogrāfijas autors "De facto" apliecināja, ka policija viņam ir uzdevusi jautājumus par piefiksēto automašīnu.
Grišins nepiekrīt skeptiķiem, kas uzskata, ka gada laikā Bunkus slepkavības lietā nekas nav izdarīts. Tieši pretēji – Grišins neredzot iemeslus, kādēļ lai lietu neatklātu. Policija aktīvi sadarbojas ar vairākām valstīm, iegūstot pierādījumus gan par konkrētām personām, gan faktiem.
"Mēs varam viennozīmīgi pateikt, ka lietu mēs jau atšķetinām un jau esam noslēguma stadijā, kad procesuālie lēmumi tiek pieņemti pret konkrētām personām," saka Grišins un paskaidro, ka policijai ir aptuvena vīzija par to, kā noziegums tika izdarīts un plānots, cik ilgstoši tas tika darīts, kādas valstis varētu būt iesaistītas un kādi organizētie grupējumi kādu darbu varētu būt darījuši.
Tomēr policija vēl nevar pateikt, vai Bunkus slepkavība saistīta ar banku likvidēšanu, maksātnespējas procesiem vai advokāta darbu. Tas liek domāt, ka policija tikusi tuvāk izpildītājiem, nevis pasūtītājiem.
Galvenā versija gan ir saistāma ar profesionālo darbību. Versija par privāto dzīvi netiek pavisam atmesta, bet ir mazāk nozīmīga.
"Mums tas skan aptuveni tā – lielākā daļa cilvēku raksta ar labo roku, bet ir iespējamība, ka viņi raksta arī ar kreiso roku. Versiju vispārīga nosaukšana neko nenozīmē. Policija gada laikā nav spējusi tikt pie konkrētākas versijas," kritisks par policijas veikumu gada laikā ir nošautā advokāta brālis Kristaps Bunkus.
Saziņu ar izmeklētājiem viņš raksturo kā neproduktīvu. Pēdējos mēnešos ģimene aktīvi lūgusi policijai informāciju par paveikto, bet sekojušas atbildes, ka norit intensīvs un mērķtiecīgs darbs.
Kristaps Bunkus arī ticies ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu ("KPV LV"), tomēr pārrunājuši vispārīgas lietas, nevis konkrēto lietu. "Man nav tiesību aiziet pie izmeklētāja, paprasīt atvērt lietu un uzrādīt, ko viņš tur dara vai nedara," saka Ģirģens.
Šopavasar lietā nomainīts uzraugošais prokurors. Jeļenas Kušakovas vietā stājies Aldis Lasmanis. Iemesls – Kušakova pašlaik gatavojas debatēm Zolitūdes traģēdijas lietā.
Lasmanis divos gadījumos fiksējis, ka lietas galvenais izmeklētājs Oļegs Koļcovs ignorējis likumu, nesniedzot atbildes uz pieteikumiem. Koļcovs īsu brīdi nepildīja galvenā izmeklētāja pienākumus. Tagad viņš pie tiem atgriezies. Kā skaidro Valsts policijā, izmaiņas nebija saistītas ar izmeklēšanas daba kvalitāti, bet citiem apsvērumiem.
Darbu pie lietas izmeklēšanas turpina vairāk nekā 20 policijas darbinieki.
