Savus priekšlikumus un risinājumus vardarbīgu noziegumu mazināšanai padomes sēdē sniedza biedrības "Skalbes" un "Centrs Marta", kā arī dažādu ministriju, Valsts policijas un ģenerālprokuratūras pārstāvji.
"Mums pēdējā laikā ir pāris tādi ļoti skaļi vardarbības noziegumi, kas izraisījuši apziņu – vardarbība mūsu sabiedrībā nav tikai izaicinājums, tā ir reāla problēma, kas ir jārisina. Diemžēl tā ir – reizēm ir kāds traģisks notikums, kas iekustina aparātu, lai atrisinātu," sacīja premjers.
Gan premjers, gan citi sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis – starp pārvaldes iestādēm trūkst koordinācijas un sadarbības tajās reizēs, kad pienāk signāli par iespējamu vardarbību.
Lai to risinātu, nolemts gatavot jaunu politisko dokumentu – "Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanas un novēršanas plānu no 2024. līdz 2029. gadam". Par plāna izstrādi atbildīgā būs Labklājības ministrija, kas līdz 1. novembrim gaidīs citu ministriju priekšlikumus.
"Likums jau bieži vien daudz ko paredz. Bet vajadzīgs īstenošanu un sadarbību uzlabot," sacīja labklājības ministre Evija Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Realitāte Latvijas sabiedrībā ir tāda, ka vardarbība pastāv, uz to nav pietiekami adekvāti reaģēts nevienā līmenī – ne likumu līmenī, ne politiskā līmenī," uzskata tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Runājot par konkrētākiem risinājumiem, politiķi minēja nepieciešamību apmācīt tiesībsargājošās iestādes ģimeņu vardarbības atpazīšanā, veidot varmāku datu bāzi, kā arī īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu.
Saeimā jau šobrīd tiek skatīti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi palielināt sodus par draudiem un vajāšanu līdz pat brīvības atņemšanai uz trīs gadiem.
