ĪSUMĀ:
- Krievijas pilsone Anna pirms 50 gadiem ieradās Latvijā, bet latviešu valodu zina knapi.
- Prasa normu par latviešu valodas pārbaudēm Krievijas pilsoņiem atzīt par Satversmei neatbilstošu.
- Aktīviste Elizabete Krivcova aizstāv Krievijas pilsoņus un uzskata, ka Saeima ir pārkāpusi Satversmē teikto.
- Spriedumu ierosinātajās lietās par cilvēktiesību pārkāpumiem, visticamāk, uzzinās nākamā gada sākumā.
- Tiesībsarga birojs saņēmis vairākas sūdzības par cilvēktiesību ierobežošanu.
- PMLP saņēmusi 4357 pieteikumus no ārvalstniekiem, kas vēlas saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Lielākā daļa – Krievijas pilsoņu.
- Ārzemnieku izraidīšanu veic Valsts robežsardze. Tas esot pēdējais, galējais līdzeklis.
Vai izmaiņas Imigrācijas likumā, kuras Saeimas deputāti pērn pieņēma steigā, ir rūpīgi izsvērtas un samērīgas? Vai Krievijas pilsoņus, kuri nenokārtos latviešu valodas eksāmenu un neizpildīs vēl citas prasības, tik tiešām izraidīs no valsts?
"Kur es braukšu?"
Rīgas mikrorajonā Mežciemā dzīvo 68 gadus vecā Krievijas pilsone Anna Poļakova. Anna uz Rīgu no Kaļiņingradas apgabala atbrauca, kad viņai bija 17 gadu. Galvaspilsētā viņa dzīvo jau 50 gadus, bet knapi runā latviešu valodā. Uz jautājumiem Anna atbildēja krievu valodā.
"Es atbraucu uz šejieni, apprecējos. Man šeit ir brālis. Viņš apprecējās ar latviešu sievieti. Es pie viņa atbraucu. Kaut kā tā sanāca, ka es uz desmitās klases eksāmeniem nepaspēju. Un viņš teica: "Tad mācies šeit." Tad es aizgāju uz vienpadsmito klasi "vakarniekos" un strādāju "Rīgas manufaktūrā". Un pabeidzu 19. vidusskolu," stāstīja Anna.
Sieviete Rīgā izveidoja ģimeni, kurā piedzima dēls. Pēc vīra nāves apprecējās otro reizi. Viņas vīram ir veselības problēmas, tāpēc Anna viņu kopj. Ģimenē ir arī jauna, nupat pilngadību sasniegusi meitene, kuru Anna pieņēma, kad bērnam vēl nebija gads. "Mīl mani ļoti. Viņa mums ļoti palīdz," sacīja Anna.
Pēc darba fabrikā Rīgā Anna strādāja slimnīcā par lifta operatori. Divdesmit gadus viņas pienākums bija vest pacientus uz un no medicīniskām procedūrām. Lai strādātu, viņai bija jāapliecina latviešu valodas prasme. 1990. gados izdotā dokumentā rakstīts, ka viņa ir apguvusi valodu zemākajā līmenī.
"Tur bija visi latvieši, un es runāju tikai latviski. Galotnes nepareizas, bet viss labi. Visi visu saprot," sacīja Anna.
Sieviete speciāli nekad nav mācījusies latviešu valodu. Vienmēr spējusi kaut kā sazināties, arī pie ārsta. Taču atzina, ka sarežģītākus vārdus viņai izskaidro krieviski. Tomēr Anna uzstāja, ka neatkarības atgūšanas laikā bijusi par neatkarīgu Latviju: "Protams, ka par Latviju. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka es esmu pret Krieviju. Vienkārši, ka tā ir maza valsts. Varbūt labi kopā dzīvosim."
2010. gadā Anna, tāpat kā vairākas draudzenes, pieņēma Krievijas pilsonību. Latvijas nepilsones statusu sieviete iemainīja pret Krievijas pilsonību kaimiņzemes pensijas dēļ:
"Paņēmu es Krievijas pilsonību, godīgi sakot, ne tāpēc, ka... Nekur es netaisījos braukt. Ziniet, atbraucām šeit un viss. Vienkārši man vajadzēja meitenīti audzināt, bet es strādāju slimnīcā, "Gaiļezerā". Maza darba alga bija."
Tiklīdz viņa sāka saņemt pensiju Latvijā, no Krievijas pensijas esot atteikusies.
Pagājušā gada septembrī iepriekšējās Saeimas deputāti steidzamības kārtā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā. Politiķi noteica, ka Krievijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, jāapliecina latviešu valodas prasme pamata līmenī.
Ja viņi divreiz nenokārtos valodas eksāmenu līdz novembra beigām, tad pastāvīgās uzturēšanās atļauja vairs nebūs derīga. Tā kā Anna ir Krievijas pilsone, tas attiecas arī uz viņu.
"Es pirmā skrēju un pierakstījos kopā ar savu draudzeni ukrainieti Iru. Rakstisko daļu es uzreiz teicu, ka nenokārtošu. Es jau nenoskaņojos, bet zināju, balstoties savās zināšanās. Ko tur teikt, es taču nevaru rakstīt un viss... Es uztraucos par rakstisko [daļu], un tieši tā arī bija," stāstīja Anna.
Runātprasmē sieviete ieguva 66%, tas neesot nācis viegli. Savukārt rakstītprasmi nokārtojusi uz 40%. Lai pārbaudījumu nokārtotu, klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas daļā katrā jāiegūst vismaz 60%. Tie, kuri izkrīt pirmajā eksāmenā, var to kārtot vēl vienu reizi. Anna atzina, ka nemācīšoties otrajai eksāmena kārtošanai un nezinot, ko darīs, ja arī otro reizi eksāmenu nenokārtos.
"Ko darīt, godīgi sakot? Kur es braukšu? Uz kapa vietu – tur nekā nav taču. Kur es braukšu Kaļiņingradas apgabalā? Kāds no pensionāra var būt drauds? Es saprotu, ka karš un viss pārējais, bet kādu apdraudējumu es varu radīt? Ar slimo vīru tikai līdz veikalam, uz slimnīcu, pa ārstiem un viss," pauda Anna.
Sieviete gan atzina, ka cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā, jāprot valsts valoda.
Tomēr Anna ir viena no vairākiem desmitiem cilvēku, kuri parakstīja pieteikumu Satversmes tiesā. Viņi cita starpā vēlas panākt, lai prasību Krievijas pilsoņiem kārtot latviešu valodas eksāmenus atzīst par neatbilstošu konstitūcijai.
Anna savu rīcību skaidroja ar faktu, ka nenokārtošot pārbaudes rakstisko daļu. Visu mūžu sieviete esot dzīvojusi vidē, kurā runā krievu valodā. Bet viņas mēģinājumi sarunāties ar cilvēkiem latviski ir bijuši nesekmīgi. Latvieši paši ir pārgājuši uz krievu valodu.
"Ar mani gribēja krieviski runāt. [Saka], ja es ilgi domāšu, tad viņiem vieglāk krieviski pateikt. Vai arī es varētu runāt latviski. Es varu pateikt trīs teikumus un tālāk es – viens un divi – iestrēgstu. Es vienalga vainu neuzlieku [citiem]. Uz sevi lieku. Vajadzēja censties un viss," atzina Krievijas pilsone.
"Tā ir mana iniciatīva"
Viena no vietām Latvijā, kur Krievijas pilsoņi var parakstīties pieteikumam Satversmes tiesā, ir Daugavpils dome. Tur par izmaiņām Imigrācijas likumā viņus konsultē Natalja Kožanova no partijas "Saskaņa", un interese ir liela. Tāpat kolektīvos pieteikumus tiesai palīdz sagatavot Rīgā un Liepājā.
Advokāte, "Saskaņas" biedre Elizabete Krivcova, kura pārstāv šos pieteikumu iesniedzējus Satversmes tiesā, Latvijas Radio saka, ka tas nav saistīts ar politiskām partijām. "Tā ir mana iniciatīva. Bet politiskās partijas, kad es meklēju brīvprātīgos, kuri varēs palīdzēt tikt galā ar tik lielu cilvēku skaitu, tad jā, Rīgā – partija "Saskaņa", Daugavpilī ir deputāti Andrejs Elksniņš un Nataļja Kožanova, un Liepājā tā bija Liepājas Krievu kopiena, kura arī organizēja šo parakstu un dokumentu vākšanu," norādīja Krivcova.
Krivcova jau ilgstoši ir figurējusi Valsts drošības dienesta (VDD) gada pārskatos. Viņa ir bijusi līdere organizācijai "Nepilsoņu kongress", kuras dalībnieki pirms 11 gadiem organizēja referendumu, lai krievu valodu atzītu par otru valsts valodu Latvijā.
Krivcova, kā bija norādījusi VDD, ir tā dēvētā Krievijas tautiešu politikas aktīviste, kura ir centusies izplatīt Kremļa ideoloģiju, lai starp vietējiem krieviem saglabātu piederības sajūtu Maskavai. Piemēram, vairākus gadus 9. maijā viņa organizēja "Nemirstīgo pulka" gājienu, lai slavinātu Padomju armijas karavīrus un uzsvērtu Krievijas varenību.
Šajās lietās viņa strādā bez atlīdzības. Krivcova atklāja, ka ir ieguvusi nelielu finansējumu, lai sagatavotu iesniegumu Satversmes tiesā. Viņa esot solījusi par to nestāstīt.
Izmaiņas Imigrācijas likumā esot pretrunā Satversmei un starptautiskajām tiesībām, uzskata Krivcova: "Pirmkārt, tās ir tiesības uz privāto dzīvi un ģimenes dzīvi, jo cilvēki ir plānojuši savu dzīvi, savas vecumdienas, un viņiem bija zināms tiesiskais stāvoklis. Tās prasības tiek piemērotas ar atpakaļejošu spēku. Un ir arī Eiropas Cilvēktiesību tiesu prakse, kas saka, ka cilvēkiem, kas legāli uzturas valstī, viņiem nevar tā tik vienkārši atņemt uzturēšanās tiesības."
Viņasprāt, Saeima ir pārkāpusi Satversmē teikto, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
Imigrācijas likuma grozījumi attiecas tikai uz Krievijas pilsoņiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet ne uz pārējiem citu pilsonību pieņēmušajiem. No kopumā desmit tiesā iesniegtajiem pieteikumiem septiņus pārstāv Krivcova.
Līdz 18. maijam Satversmes tiesa ierosināja četras lietas un lems, vai uzsākt vēl vienu.
Tā kā katru negatīvo lēmumu Krievijas pilsoņi var pārsūdzēt, tad Krivcova sola atbalstīt viņus arī administratīvajā tiesā.
"Tie, kam ir vēl labs veselības stāvoklis, kam ir bērni, to izraidīšanu var apstrīdēt. Tur es arī redzu diezgan labas izredzes aizstāvēt savas tiesības un arī vinnēt tiesas administratīvajā kārtībā," sacīja advokāte.
Līdz tiesas galīgajam lēmumam, par kuru var cīnīties līdz pat Augstākajai tiesai, Krievijas pilsoņi drīkstēs turpināt dzīvot Latvijā kā līdz šim.
"Vissliktākajā situācijā ir visvājākie. Tie ir vientuļie pensionāri. [Piemēram], viņa ir viena pati. Viņa nevar dabūt termiņuzturēšanās atļauju, jo nestrādā un radinieku viņai nav. Un viņai nav, kur braukt, jo visi jau ir nomiruši. Šādiem cilvēkiem nav, kas palīdz, un viņiem arī tiesiski nav iespēju neko izdarīt. Jā, viņi ir pirmajā rindā uz izsūtīšanu, izraidīšanu," sacīja Krievijas tautiešu politikas aktīviste.
Intervijas laikā Krivcova centās radīt dramatisku ainu ar sekām, kādas iestāsies pieņemto izmaiņu dēļ Imigrācijas likumā. Ja netiktu ņemtas vērā viņas iepriekšējo gadu aktivitātes Krievijas tautiešu politikas jomā un cilvēki ieklausītos viņā tikai kā juristē, tad varētu rasties iespaids, ka Latvijā klaji cenšas pārkāpt Krievijas pilsoņu tiesības.
Valsts drošības dienests (VDD) saistībā ar izmaiņām Imigrācijas likumā ir fiksējis vairākus dezinformācijas gadījumus.
"VDD ir fiksējis vairākus dezinformācijas izplatīšanas gadījumus, kad prokremliski noskaņotas personas publiskajā telpā pauž nepatiesus apgalvojumus par deportēšanu no Latvijas valsts latviešu valodas nezināšanas dēļ.
Minētās aktivitātes ir vērstas uz Latvijas sabiedrības šķelšanu un krievu noskaņošanu pret Latvijas valdību un valsts iestādēm," norādīja dienests.
Cilvēktiesības nav absolūtas
Tiesībsarga birojs saņēmis vairākas sūdzības par cilvēktiesību ierobežošanu pēc grozījumiem Imigrācijas likumā.
"Tad, kad tika pieņemti šie attiecīgie grozījumi Imigrācijas likuma pārejas noteikumos, mēs arī saņēmām gana daudz sūdzību no iedzīvotājiem. Kā zināms, pie tiesībsarga cilvēki vēršas, ja viņi uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas," norādīja tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Tiesībsarga birojs esot izanalizējis visu situāciju un pieņēmis lēmumu, norādot arī zināmus apsvērumus. "Vērsāmies pie premjera, aktualizējot konkrētos jautājumus, sniedzot arī priekšlikumus iespējamiem risinājumiem," skaidroja Piļāne.
Tiesībsargs martā brīdināja premjeru, ka Imigrācijas likuma grozījumos nav izvērtēti visi iespējamie riski. Piemēram, noteiktais vecums, kad atbrīvo no eksāmeniem.
"Šajā gadījumā 75 gadi – mūsu pirmais viedoklis bija, ka, iespējams, tas slieksnis ir ļoti augsts," pauda Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Santa Tivaņenkova.
Tiesībsargs uzskata, ka vecuma slieksni vajadzēja noteikt zemāku – no 65 gadiem. Tas ir gandrīz tas pats vecums, kad cilvēki Latvijā var doties pensijā. Cilvēki pensijas vecumā ir sociāli mazaizsargāta personu grupa, tādēļ viņu cilvēktiesības ir īpaši jāaizsargā. Bet Saeima to neņēma vērā.
Tiesībsargs pievērsa uzmanību vēl kādam kritērijam. Proti, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, personai jābūt regulāriem ienākumiem vismaz minimālās mēnešalgas apmērā jeb 620 eiro.
"Uz ienākumiem tas tiešām ir arī novērsts. Mums lielākā sūdzību daļa bija tieši par šiem jautājumiem," atklāja Piļāne.
Deputāti aprīļa sākumā pieņēma izmaiņas, ka der arī apliecinājums par Latvijā piešķirtu pensiju. Piļāne norādīja – lai gan ap pieteikumiem Satversmes tiesā rosās prokremliskas personas, arī tiesībsargu satrauc likuma izmaiņu dēļ radītā nevienlīdzīgā attieksme: "Šis jautājums tāpēc arī būs tiesā, un tiesa vērtēs. Lūkosim, kā tas arī būs."
Ja Satversmes tiesa aicinās Saeimu nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ārzemniekiem, tad, visticamāk, deputātiem nāksies prasīt valodas pārbaudes arī pārējiem iedzīvotājiem, kuri pieņēma citas valsts pilsonību, pieļāva Tiesībsarga birojs.
Kopumā Latvijā pagājušā gada beigās nepilniem 53 tūkstošiem ārvalstnieku bija derīgas uzturēšanās atļaujas. Krietni lielākā daļa (80%) bija Krievijas pilsoņu, uz kuriem arī attiecas izmaiņas likumā. Atlikusī daļa – Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas, Igaunijas un citu valstu pilsoņi.
No minētā skaita izmaiņas likumā attiecas uz 25 317 Krievijas pilsoņiem.
Saeimas Juridiskais birojs ikdienā vērtē deputātu pieņemtos lēmumus, tostarp arī grozījumus Imigrācijas likumā. "Cilvēktiesības kā tādas vairumā gadījumos nav absolūtas. Tās visas lielākoties var ierobežot. Valstij [ir] samērā plaša rīcības brīvība ierobežot cilvēktiesības, ja tik tiešām tas tiek darīts valsts drošības aizsardzības labad. Šobrīd, ņemot vērā, kas notiek diezgan tuvu mums kaimiņos, tad šī rīcības brīvība ir lielāka," skaidroja Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Priekulis.
Starptautiskā prakse pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērnā gada 24. februārī liecina, ka ierobežojumus Imigrācijas likumā nosaka tieši Krievijas pilsoņiem. Tā ir bijusi politiska izšķiršanās nenoteikt tādas pašas prasības arī citu valstu pilsoņiem.
"Valsts ir nodrošinājusi objektīvi izpildāmas prasības objektīvi izpildāmā laikā, un tā ir katra cilvēka izvēle – izpildīt šīs prasības vai neizpildīt," skaidroja Priekulis.
Gala vārds ir tiesai, jo visas situācijas likumā nav iespējams aprakstīt, norādīja Saeimas juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
"Es nedomāju, ka valsts mērķis vai pašmērķis būtu šeit, Latvijā, ilgstoši dzīvojošu personu izraidīšana no valsts.
Protams, ja citas valsts pilsonis neizpilda valsts uzliktās prasības, vienmēr pastāv individuālās vērtēšanas iespējas, gan apstrīdot pieņemto lēmumu, gan pārsūdzot to tiesā," skaidroja Meistere.
Pieteikumu iesniedzēji Satversmes tiesā atsaucas arī uz Cilvēktiesību konvenciju, kas aizliedz kolektīvu ārzemnieku izraidīšanu. Vairāki tiesību eksperti skaidroja, ka konvencijas pantu nepārkāpj, ja izraidīšanas gadījumā katru personu izvērtē individuāli. To nosaka arī Latvijas likumi.
"Tas, kas cilvēkiem pirmais tāds uzkrīt – bet kā, šeit taču ir visa dzīve nodzīvota. Tā taču ir mana privātā dzīve. Nešaubīgi, ja šādā griezumā ir pateikts Satversmes tiesai konstitucionālajā sūdzībā vai administratīvajā tiesā pēc negatīva lēmuma.
Protams, ka tiesa to vērtēs, vai šie gadi tiešām apliecina, ka Latvijā ir izveidojusies tāda privātā dzīve savā "krievu burbulī", ka tas nosver šo konkrēto lēmumu un pienākumu latviešu valodu zināt absolūti minimālajā līmenī," sacīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.
Tomēr jāņem vērā, ka šie cilvēki ir ārvalstnieki. Ziemele neizslēdza, ka tiesnešiem Latvijā vajadzēs konsultēties arī ar Eiropas Savienības Tiesu, tāpēc plašāk šo jautājumu nekomentē.
Vajadzēja ciesties, un viss
Līdz maija sākumam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir saņēmusi 4357 pieteikumus no ārvalstniekiem, kuri vēlas saņemt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. PMLP ir pieņēmusi vairāk nekā 800 lēmumu, bet 39 personas saņēmušas atteikumu, norādīja pārvaldes priekšniece Maira Roze.
"Atteikuma iemesli ir vairāki. Tādi kā personas pašas atsakās no tālākas izskatīšanas, jo saprot, ka nevar iesniegt kādu no dokumentiem, piemēram, apliecinājumu par to, ka ir nokārtota valsts valoda. Vai arī ir sapratis, ka tomēr termiņuzturēšanās atļauja ir tas, kas viņam šajā brīdī ir jāņem, kamēr, piemēram, iemācās valodu vai bijusi kāda prombūtne," skaidroja Roze.
Tomēr tas nenozīmējot, ka valsts būtu jāatstāj. "Personas saprot, ka viņi var pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju," sacīja Roze.
To izsniedz pirmo reizi uz laiku līdz gadam. Šāda atļauja nedod tiesības iegūt valsts apmaksātus sociālos un veselības pakalpojumus. "Ja ir šī termiņuzturēšanās atļauja, tajā brīdī, kad cilvēks ir iemācījies valsts valodu, viņš var atkal nokārtot eksāmenu un iesniegt dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai. Tā kā tas nav vienas dienas process. Nē, tas process var vilkties arī ilgāk atkarībā no cilvēka darbībām, spējām un situācijas," norādīja PMLP priekšniece.
Ja pārvalde ir nolēmusi, ka cilvēkam jāpamet valsts, tad katru gadījumu vērtē individuāli, tostarp skatās, vai cilvēkam ir radinieki un kāda ir saistība ar Latviju, skaidroja Roze. Tas attiecas uz Krievijas pilsoņiem Latvijā, kuriem pēc Imigrācijas likuma līdz novembra beigām jānokārto latviešu valodas eksāmens.
"Šobrīd mēs nerunājam par izraidīšanu. Mēs runājam par personām, kurām ir jāizpilda likumā noteiktas prasības – jānokārto valodas eksāmeni, jāiesniedz dokumenti," stāstīja Roze.
Starp dokumentiem, kas jāiesniedz, ir arī pieteikuma anketa, kurā Krievijas pilsoņiem jāatbild uz jautājumiem, piemēram, vai atbalstījuši Krievijas armiju. Šīs anketas PMLP nodod arī VDD. Līdz maija vidum dienests ir izvērtējis vairāk nekā 4500 pieteikumus no Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ES.
"Līdz šim VDD ir noslēdzis pārbaudes trešdaļā gadījumu, nekonstatējot būtiskus riskus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanai un informējot par savu vērtējumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Pārējos gadījumos izvērtēšana turpinās, tajā skaitā pārbaudot informāciju, kas saistīta ar iespējamiem riskiem.
Vairākos simtos gadījumu VDD ir konstatējis nepieciešamību veikt padziļinātus pārbaudes pasākumus un iegūt papildu informāciju," norādīja VDD.
Kas notiks gadījumā, ja Krievijas pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, tā arī nenokārtos latviešu valodas eksāmenu un nesaņems pastāvīgās uzturēšanās atļauju? Vai viņus izraidīs piespiedu kārtā?
PMLP skaidroja, ka tas ir Valsts robežsardzes kompetencē.
"Kontekstā ar grozījumiem Imigrācijas likumā Krievijas pilsoņu piespiedu izraidīšana no Latvijas ir pēdējais, galējais līdzeklis, un Valsts robežsardze to īstenos uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmuma pamata. Pats izraidīšanas process ne ar ko neatšķirsies no pastāvošās kārtības, kādā ārzemnieki tiek izraidīti no valsts piespiedu kārtā," skaidroja Valsts robežsardze.
Pēc neoficiālām sarunām ar valsts iestāžu pārstāvjiem secināts, ka amatpersonas vēl nezina, vai šos cilvēkus vispār izraidīs. Ja tas notiks, tad tie, visticamāk, būs atsevišķi gadījumi, kad Krievijas pilsoņi apzināti nesadarbojas ar valsti.
Līdz 7. maijam latviešu valodas eksāmenu kārtoja 4995 Krievijas pilsoņi. Puse no viņiem izkrita, jo neizdevās iegūt nepieciešamo punktu skaitu. Tātad viņiem eksāmens būs jākārto vēlreiz.
"Tas pozitīvais faktors šobrīd ir, ka ir absolūti tāda labticīga gaisotne, jo šie cilvēki ļoti labi apzinās, ka ir atnākuši uz valsts valodas prasmes pārbaudes procesu. Viņi no sirds cenšas nokārtot," stāstīja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Novērots, ka cilvēki nespēj nokārtot eksāmenu, jo neprot valodu. Prasme strādāt ar datoru nav šķērslis. "Savukārt kolēģi mēģina maksimāli atvieglot šo procesu, kas saistās ar kaut kādiem blakus procesiem kā digitālo norisi. Protams, mēs rēķinājāmies, ka jebkuram cilvēkam, kurš pirmo reizi nāks kārtot šo valsts valodas prasmes pārbaudi, būs vajadzīgs atbalsts digitālajās prasmēs," stāstīja Voroņenko.
Valsts no eksāmeniem pilnībā vai daļēji atbrīvo personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem un diagnozēm, kas apgrūtina nokārtot pārbaudes. Ministru kabineta noteikumos ir uzskaitītas vairāk nekā simts dažādas slimības. Statistiku par to, cik cilvēku veselības dēļ ir atbrīvoti no eksāmeniem, iestādes vēl neapkopo.
Grozījumiem Imigrācijas likumā, kurus Saeima pieņēma aprīlī, ir labvēlīgāki nosacījumi Krievijas pilsoņiem nekā likuma izmaiņām, par kurām deputāti steigā nobalsoja pērn septembrī.
Pēdējie grozījumi atļauj, piemēram, vēlreiz kārtot latviešu valodas eksāmenu un dod iestādēm vairāk laika apstrādāt dokumentus.
To, kāds būs Satversmes tiesas spriedums jau ierosinātajās lietās, varēs uzzināt, visticamāk, vien nākamā gada sākumā.
