Vizīti Latvijā Armēnijas parlamenta prezidents sāka ar pieņemšanu pie savas Latvijas kolēģes – Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vairākas desmitgades armēņi dzīvoja ar pārliecību, ka viņu drošības garants ir Krievijas armijas klātbūtne valstī. Šīs ilūzijas sabruka pagājušā gada septembrī, kad Azerbaidžānas bruņotie spēki diennakts laikā pārņēma kontroli strīdīgajā Kalnu Karabahas teritorijā. Tā sauktie "Krievijas miera uzturētāji" uz to tikai noskatījās no malas.
Tādēļ armēņi jūtas nodoti un sabiedrotos meklē Rietumos.
"Tikšanās laikā uzsvērām nepieciešamību aktualizēt sarunas par Eiropas Savienību (ES) un Armēnijas vīzu politikas atvieglošanu. Es arī pateicos Latvijas valdībai par finansiālo un humāno palīdzību bēgļiem no Kalnu Karabahas. Mēs apspriedām drošības situāciju Dienvidkaukāzā, kas joprojām ir saspringta, un Eiropā," norādīja Simonjans.
Savukārt Mieriņa sarunas laikā uzsvēra, ka Latvija vēlas redzēt drošu un stabilu Dienvidkaukāzu, kā arī cer uz drīzu Armēnijas un Azerbaidžānas miera līguma noslēgšanu. Viņa arī apliecināja, ka redz Armēniju vienotā demokrātisku valstu saimē:
"Armēnija ir ceļā uz ES un vēlas būt daļa no ES, un tāpēc arī vēlas izstāties no Krievijas noslēgtā sadarbības līguma par militāro atbalstu, un informēja mūs, ka Krievijas karaspēks pamazām atstāj Armēniju, un drīzumā tas arī notiks. (..) Tāpat mēs runājām par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem gan Ukrainā, gan citur un pārrunājām draudus, ko Krievija šobrīd rada gan viņu reģionam, gan Ukrainai, gan Eiropai kopumā."
Latvijas valdība 2023. gada oktobrī piešķīra Armēnijai 100 000 eiro, lai atbalstītu Karabahas bēgļu humānas vajadzības. Vēstures gaitā salīdzinoši nelielajai Armēnijai daudzkārt nācies asiņainos konfliktos ciest no lielvaru tīkojumiem.
Tādēļ vizītes dienaskārtībā iekļauts arī Okupācijas muzeja apmeklējums, kur armēņu spīkers saskatīja virkni līdzību abu valstu vēsturē.
"Visu laiku, ko pavadīju muzejā, es domāju – cik līdzīga situācija ir mūsu valstī. Diemžēl mums Armēnijā nav šāda muzeja, bet ir daudz filmu un visi atceras, kas mūsu valstīs notika Padomju Savienības pirmsākumos," sacīja Simonjans.
Cerībā uz mierīgāku nākotni pašlaik Armēnijas valdība ved sarežģītas miera sarunas ar Azerbaidžānu. Tiek iezīmēta jauna robeža starp valstīm, bet daudzi armēņi jūtas apdraudēti un pazemoti par kādreiz kontrolēto teritoriju atdošanu azerbaidžāņiem. Ielās notiek skaļi protesti pret Nikola Pašinjana valdību.
"Šos protestus organizē spēki ārpus Armēnijas, kas nevēlas situācijas stabilizēšanos. Mēs ceram, ka nonāksim līdz miera līgumam. Taču katru dienu redzam, ka Azerbaidžānas amatpersonas uzbrūk miera piedāvājumiem. Katru dienu viņi runā par kādām jaunām prasībām. Būs ļoti skumji, ja zaudēsim šo iespēju panākt ilgstošu mieru," atzina Simonjans.
Armēņu spīkers pauda cerības, ka Rietumu sabiedrība, arī Latvija, atbalstīs pašreizējos miera centienus un tālākā nākotnē – arī Armēnijas integrāciju Eiropas Savienībā.
"Mums ir tādas pašas vērtības kā Latvijai, kā citām ES dalībvalstīm. Tādēļ mums nepieciešams atbalsts, lai kļūtu par pilntiesīgu ES ģimenes locekli," sacīja spīkers.
Armēnijas spīkers nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ārlietu ministri Baibu Braži.
Valsts prezidents pauda gandarījumu par konstruktīvajām Latvijas un Armēnijas attiecībām, īpaši izceļot parlamentāro sadarbību. Rinkēvičs atzīmēja ekonomiskās sadarbības potenciālu un tiešos sezonālos lidojumus Rīga–Erevāna, kas veicina kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Amatpersonas arī apmainījās viedokļiem par sadarbību starptautiskajās organizācijās, Eiropas Savienības un Armēnijas sadarbību, kā arī citiem aktuāliem reģionālajiem un globālajiem jautājumiem, tostarp Krievijas agresijas karu pret Ukrainu.
