Dobeles novada Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciems ir vieta, no kuras saņemti pēdējie iedzīvotāju ziņojumi par jauniem zeltvēdera mūķenes nodarītiem postījumiem.
"Pirmo reizi pamanīju – mājai virsū uz sienas bija. Tad konstatēju, ka ozols ir pilns ar tiem kāpuriem. Bija vēl mazā plūmīte. Re, kur mazais ozols stāv, tam arī uzbruka virsū," pastāstīja Augstkalnes pagastā dzīvojošais Deniss.
Kāpuri viegli pamanāmi un izturīgi
Kā norādīja eksperti, zeltvēdera mūķenei ir nepieciešams daudz gaismas un siltuma. Kāpuri barojas ar dažādiem augiem, tāpēc tie atrodami uz daudzu augu sugu lapām, skaidroja Valsts meža dienesta (VMD) vecākais eksperts Oskars Zaļkalns:
"Pirmais ir ozols, un pēc tam nāk visi šie rožu dzimtas augi. Tā kā viņiem barības bāze ļoti plaša un mēs nevaram teikt, ka apēd tikai ozolus, plūmes vai ķiršus. Nē, viņi ēd diezgan plaši."
Kāpuri ir viegli pamanāmi, jo tie veido satīklojumus, turklāt tie ir izturīgi un šādās "ligzdās" tie arī pārziemo. Zeltvēdera mūķenes kāpuru raksturo īpaša pazīme – divi oranži punkti uz muguras.
"Viņi ir labi pasargāti no visiem ārējiem apstākļiem, tai skaitā no lietus, ūdens un visa pārējā.
Kaut kad jūlijā te būs jaunu, smuku, baltu tauriņu ar lielu, brūnu vēderu izlidojums," norādīja Zaļkalns.
Var izraisīt alerģisku reakciju
Tauriņi cilvēkam nekaitē, bet kaitīgi ir tieši kāpuri savu spalvaino matiņu dēļ, kurus tie izmanto aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas cilvēkam izraisa alerģiskas reakcijas.
Jelgavas poliklīnikas dermatoloģe Lelde Reinberga skaidroja, ka pēc saskares ar zeltvēdera mūķenes kāpuru var nākties meklēt arī medicīnisko palīdzību:
"Ja izsitumi ir izteikti niezoši, varbūt nedaudz sāpīgi un tūskaini, saskares vietu no sākuma būtu ieteicams nomazgāt ar vēsu ūdeni un ziepēm. Var lietot atvēsinošas kompreses.
Ja diskomforts turpinās, tad noteikti vajadzētu meklēt medicīnisko palīdzību. Kā arī tad, ja rodas elpošanas grūtības, rīkles, mēles vai lūpu tūska."
Ar kaitēkli cīnīties pašu spēkiem ir grūti, jo Latvijā nav pieejami tādi augu aizsardzības līdzekļi, kas spētu tos iznīcināt, uzsvēra Zaļkalns:
"Ja mēs redzam vienu, divus tinumus vai tos kāpurus, nu labi, mēs varam noraut to zariņu un sadedzināt. Bet tā kā viņš nav karantīnas kaitēklis, visa [apkarošana] paliek uz īpašnieku un pašvaldību."
Lai apzinātu kaitēkļa savairošanās apmēru, Latvijas iedzīvotāji, īpaši Zemgales reģionā dzīvojošie, tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem mežos Valsts meža dienestam, bet par kaitēkļa novērojumiem piemājas dārzos un apstādījumos Valsts augu aizsardzības dienestam.
