ĪSUMĀ:
- Sirmgalvis decembrī Rīgā nāvējoši notrieca jaunieti un traumēja gājēju, kuru gan lietā neatzina par cietušo.
- Apsūdzētais pilnībā savu vainu neatzīst, satiksmes negadījumu neatceroties.
- Puses vienojās par iespēju noslēgt izlīgumu, tiek gatavots izlīguma projekts.
- Autovadītāja apliecība ir vairāk nekā 400 cilvēkiem, kas vecāki par 90 gadiem.
- Ģimenes ārsts: Specializētā komisija nezina visu par pacientu, var izsniegt ārsta liegto medicīnisko izziņu autovadīšanai.
- Aug avāriju skaits, kurās iesaistīti seniori, bet nav ziņu – cik no viņiem bija pie stūres.
- Biežākas pārbaudes autovadītājiem virs 90 gadiem neplāno ierosināt.
Uz ietves notriektais vīrietis lietā nav atzīts par cietušo
Traģiskā avārija notika 2023. gada 9. decembrī, Rīgā, Jelgavas ielā, pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra.
Prokuratūrā iepriekš norādīja, ka apsūdzētais vīrietis, vadot transportlīdzekli, neievēroja satiksmes noteikumus, savlaicīgi nesamazināja braukšanas ātrumu un neapturēja transportlīdzekli pirms neregulējamas gājēju pārejas, ko tobrīd šķērsoja gājēja – 16 gadus vecā Jūlija Kučinska, kura notikuma vietā gāja bojā.
Precizējums
Ziņā precizēts tiesas sēdes datums.
"Viņa gāja pāri ceļam, un līdz ietvei bija palikuši tikai kādi piecdesmit centimetri, viens solis. Tajā brīdī viņu diezgan lielā ātrumā notriec mašīna, velk viņu pa ietvi kādus desmit metrus un turpina kustību tālāk," par notikušo stāsta meitenes tēvs Artēmijs Kučinskis.
"Nāve bija tūlītēja, tāpēc glābt viņu neizdevās. Bija skaidrs laiks, tas notika ap diviem pēcpusdienā, ceļš bija sauss, redzamība laba. Kā tika noskaidrots izmeklēšanā, vadītājs tajā brīdī neskatījās uz ceļu un ne tikai nebremzēja, bet, tieši otrādi, palielināja ātrumu," stāstīja Kučinskis.
Pēc gājējas notriekšanas šoferis uzbrauca uz ietves, kur notrieca vēl kādu cilvēku.
Aculiecinieki nekavējoties izsauca ātro palīdzību. Diemžēl, neskatoties uz reanimācijas pasākumiem, pusaudzi glābt vairs nebija iespējams.
Savukārt otrs cietušais – gados jauns vīrietis – tika nogādāts slimnīcā ar smagām traumām.
Lietā viņš netika atzīts par cietušo.
"Attiecībā uz otru personu apsūdzība netika celta, jo netika konstatēti tādi miesas bojājumi, par kuriem būtu ceļama apsūdzība, proti, krimināllikuma 260. panta attiecīgas daļas paredz atbildību par vismaz vidēja smaguma miesas bojājumu izdarīšanu cietušajai personai. Tas arī netika konstatēts, tādēļ arī otrai personai nodarītais kaitējums netika inkriminēts," stāstīja Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurors Māris Garjānis.
Ar prasību atzīt viņu par cietušo vīrietis vērsās gan policijā, gan prokuratūrā, bet tā tika noraidīta. Pēc pirmās tiesas sēdes, kas notika 15. maijā, tika nolemts norīkot viņam veikt papildu medicīnisko ekspertīzi.
Apsūdzētais sirmgalvis satiksmes negadījumu neatceroties
Saskaņā ar informāciju, kas ir Latvijas Radio Ziņu dienesta rīcībā, apsūdzētais šajā krimināllietā ir 91 gadu vecais Jānis K.
Sirmgalvim draud cietumsods uz laiku līdz astoņiem gadiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana līdz pieciem gadiem.
Vīrietim tika piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Kāds – to prokuratūra neatklāja.
Pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētais savu vainu neatzina pilnībā, norādot, ka satiksmes negadījumu viņš vispār neatceras.
Prokurors ir pārliecināts, ka lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina transportlīdzekļa vadītāja vainu viņam celtajā apsūdzībā.
Ar Latvijas Radio Ziņu dienestu apsūdzētais runāt atteicās. Viņa advokāts Kristaps Zaķis tiesā norādīja, ka notikušais ir traģisks, bet savu vainu viņa klients neatzīst.
Nākamā tiesas sēde plānota 25. septembrī.
Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurors Māris Garjānis pastāstīja, ka apsūdzētā liecībās ir zināmas pretrunas attiecībā uz faktiskajiem apstākļiem, bet kādas tieši, viņš negribēja stāstīt, norādot, ka tas ir izmeklēšanas noslēpums.
Puses vienojās par iespēju noslēgt izlīgumu
Pēc pirmās tiesas sēdes bija tikšanās, kurā piedalījās mirušās meitenes māte Valentīna Kučinska, apsūdzētais un abu pušu advokāti.
Puses vienojās par iespēju noslēgt izlīgumu.
Cietušās advokāts Aleksejs Ponomarjovs stāstīja, ka notika "komunikācija gan ar apsūdzēto, gan ar viņa advokātu.
Mēs vienojāmies par iespēju noslēgt izlīgumu un atlīdzināt noteikto morālo kaitējumu.
Diemžēl nevaru detalizētāk izstāstīt par izlīguma saturu, bet pēc būtības mēs saņēmām atvainošanos par nodarīto un vienojamies par iespēju šādu izlīgumu noslēgt."
Piedāvājumu noslēgt izlīgumu izteicis pats apsūdzētais.
Tagad tiek gatavots līguma projekts. Ja izlīgums tiks noslēgts, tas, pēc Ponomarjova vārdiem, kļūs par apstākli, kas mīkstina vainu.
Jāpiemin, ka negadījuma brīdī automašīnai nesen bija izieta tehniskā apskate, bet vadītajam bija derīga izziņa par medicīnisko pārbaudi.
Lai izslēgtu jebkādas problēmas pēc šī negadījuma un nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos, vadītājs pagājušā gada decembrī tika nosūtīts uz pirmstermiņa veselības pārbaudi. Apsūdzētais gan joprojām pārbaudi nav pabeidzis, lai arī tas bija jāizdara jau pirms vairākiem mēnešiem.
"Šobrīd zināms, ka nav noslēgusies medicīniska pārbaude, nav izieti visi ārsti joprojām, kas faktiski ir vadītāja pienākums šo kursu iziet, bet joprojām pārbaude nav izieta un atzinums vēl joprojām nav saņemts," norādīja prokurors Māris Garjānis.
Autovadītāja apliecība ir vairāk nekā 400 cilvēkiem, kas vecāki par 90 gadiem
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, patlaban Latvijā autovadītāja apliecība ir vairāk nekā 37 000 autovadītāju, kas ir vecāki par 75 gadiem. Vairāk nekā 9000 no viņiem ir iestājies liegums vadīt transportlīdzekli, jo nav izieta veselības pārbaude.
Patlaban derīga autovadītāja apliecība ir vairāk nekā 400 cilvēkiem vecumā virs 90 gadiem; viņu vidū ir arī kāds 101 gadu vecs seniors.
Sasniedzot 60 gadu vecumu, autovadītājiem medicīniskā pārbaude jāiziet reizi trijos gados.
"Cilvēks atnāk uz komisiju. Viņam ir jāaizpilda anketa, kurā ir jānorāda savs veselības stāvoklis vai kādus medikamentus viņš lieto, vai viņam ir kādas problēmas, un tālāk tad viņš dodas pie visiem septiņiem komisijas ārstiem. […] Viņš dodas pie acu ārsta, ausu ārsta, neirologa, narkologa, psihiatra, traumatologa-ķirurga un pie terapeita, kas ir ārstu komisijas galvenais, pēdējais ārsts, kurš arī paraksta šo slēdzienu klientam," procedūru skaidroja CSDD strādājošās Latvijas Samariešu apvienības Ārstu medicīniskās komisijas vadītāja Inese Vectirāne.
Ģimenes ārsts: Specializētā komisija nezina visu par pacientu
Ģimenes ārsts Andris Baumanis savukārt pastāstīja – bijuši gadījumi, kad viņš senioriem atteicies izsniegt medicīnisko izziņu.
"Ir vairāki pacienti – runāsim par senioriem, es runāšu uzreiz tad konkrēti par savu praksi –, kuriem es atsaku medicīniskās izziņas izsniegšanu un pat komisijas iziešanu, pasakot viņa slimības, kuras nav savienojamas ar auto vadīšanu. Man ir šādi pacienti, es viņiem atsaku un izskaidroju, ka viņš pie stūres sēsties nedrīkst – kardioloģisko problēmu dēļ utt. Tad ko dara šis pacients? Tad viņš aizies uz veselības centru, samaksās naudu un, ticamākais, šo izziņu, [izejot komisiju] ar septiņiem speciālistiem, dabūs, jo šiem septiņiem speciālistiem medicīniskajā komisijā nav nekādas medicīniskās informācijas, kas tam pacientam ir bijis, kādi notikumi bijuši," stāstīja ārsts Andris Baumanis.
"Pieņemsim, pacientam trīs reizes pie stūres ir bijis slikti, viņš ir izsaucis ātro palīdzību, nonācis slimnīcā kaut kādu kardioloģisko problēmu dēļ,
bet specializētajai medicīniskajai komisijai nekādi dati par šo konkrēto pacientu nav. Tādi dati ir tikai ģimenes ārstam viņa ambulatorajā kartē," skaidroja ārsts.
Pēc Andra Baumaņa vārdiem šāda problēma pastāvot visā pasaulē. Latvijā to varētu atrisināt, ja būtu centralizēta e-veselības sistēma ar visiem datiem par katru pacientu.
Ārsts pastāstīja, ka pērn viņš atteicis izziņu diviem cilvēkiem, kuri vecāki par 60 gadiem, kā arī zvanījis viņu bērniem un izskaidrojis, kāpēc pieņēmis tādu lēmumu. Bet viens no šiem senioriem jau pēc nedēļas saņēmis izziņu kādā medicīnas centrā.
Komentējot šo situāciju, Veselības centru apvienībā (VCA) norādīja, ka pacientu rīcībai pirms vai pēc veselības pārbaudes iziešanas iestāde objektīvu apstākļu dēļ nevar izsekot. Iespējams, ka elektroniska uzskaites sistēma varētu uzlabot situāciju, lai izvairītos no nevēlama riska paša pacienta un līdzcilvēku veselībai, atzīmēja VCA.
Veselības ministrijā savukārt norādīja, ka situācijas, kur ārsts apzināti nav novērtējis medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļa vadīšanai, ir prettiesiskas un šajā gadījumā būtu jāvēršas Veselības inspekcijā vai Valsts policijā.
Vienlaikus ministrijā pauda, ka jāvairo arī pašu braucēju atbildība.
Veselības inspekcijā informēja, ka patlaban neesot iesniegumu vai sūdzību par transportlīdzekļu vadītāju ārstu komisijas lēmumiem, kuri ir pretrunā ar ģimenes ārstu izsniegtām autovadītāju medicīniskajām izziņām.
Pieņemot, ka ar gadiem reakcija palēninās, jājautā, vai medicīniskās pārbaudes laikā tam vispār pievērš uzmanību. Ģimenes ārsts Andris Baumanis un Veselības centru apvienības pārstāve Līga Ribkinska norādīja, ka valdības noteikumi šādu testu neparedz.
Veselības centru apvienībā papildināja, ka, izmeklējot pacientu, ārsti pārbauda jušanu, refleksus, kustību ātrumu un amplitūdu, arī līdzsvaru un koordināciju.
Aug to avāriju skaits, kurās iesaistīti seniori, bet nav ziņu – cik no viņiem bija pie stūres
Saskaņā ar Valsts policijas datiem, no 2021. līdz 2023. gadam palielinājies avāriju skaits, kurās iesaistīti braucēji, kas ir vecāki par 75 gadiem.
Gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti gandrīz 600 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti šīs vecuma grupas autovadītāji.
Pagājušajā gadā šādu avāriju bijis jau gandrīz 700, bet no šī gada 1. janvāra līdz 15. maijam – teju 200.
Valsts policijai ir statistika par to, cik cilvēku vecumā no 75 gadiem ir iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, bet nav konkrētu datu, cik bieži gados vecie autovadītāji izraisa avārijas.
Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka Latvijā ir ļoti nepilnīga statistika par smagajiem satiksmes negadījumiem.
"Mums vispār nav informācijas par negadījumiem. 55% no negadījuma izraisīšanas kā vaina vai kritērijs ir norādīts statistikā kā nezināms. Nu tātad tur ātrums, dzērums utt., bet 55% no negadījumiem ir bez jebkādas identifikācijas. […] Ir tik nepilnīga šī statistika, ka tā ir kropļota, tai nevar uzticēties," uzskata deputāts.
Biežākas pārbaudes autovadītājiem virs 90 gadiem neplāno ierosināt
Pēc avārijas Jelgavas ielā sociālajos tīklos sākās diskusija, vai jāļauj sēsties pie stūres cilvēkiem vecumā no 90 gadiem.
Vairāki Saeimas deputāti Latvijas Radio Ziņu dienestam apstiprināja, ka parlamentārajās komisijās šāds jautājums nav apspriests. Deputāts Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības" norādīja, ka viņš ir pret šāda aizlieguma ieviešanu, taču varētu runāt par to, ka senioriem medicīniskā pārbaude jāveic biežāk.
Tomēr ar šādu iniciatīvu klajā jānāk mediķiem, uzskata Andrejs Judins.
"Ikvienam autovadītājam notiek veselības pārbaude. Iespējams, ka risinājums būtu nevis noteikt kādu aizliegumu, bet biežāk veikt tādu pārbaudi. Jo principā vienkārši mehāniski sasaistīt aizliegumu ar vecumu, tas diez vai būtu pareizi. […] Plus ne tikai pārbaude, bet varbūt vajadzētu arī pārskatīt tos kritērijus un, ja konstatē, ka [cilvēkam] pastāv kaut kāda slimība, pastāv kaut kāda reakcija, arī tad varbūt ierobežot iespēju vadīt transportlīdzekli.
Principā galvenais darbs šeit veselības nozares speciālistiem. Kad viņi tieši varēs noformulēt tos kritērijus, tad mēs varam to juridisko pusi arī grozīt," sacīja Judins.
Veselības ministrija, Ģimenes ārstu asociācija vai Veselības centru apvienība biežākas veselības pārbaudes senioriem vecumā virs 90 neplāno ierosināt.
Jau tagad, izvērtējot konkrēto situāciju, ārsts drīkst uzdot veikt medicīnisko pārbaudi kaut katru gadu – tā paredzēts valdības noteikumos. Ja pacientam medicīniskā izziņa izsniegta uz gadu, ārstam jāpamato, kāpēc pieņemts šāds lēmums. Tas jānorāda gan elektroniskajā sistēmā, gan pacienta ambulatorajā kartē, gan jāizskaidro pacientam.
