Galvaspilsētā kopumā ir 145 tilti, pārvadi un gājēju tuneļi. Liela daļa Rīgas tiltu ir būvēti padomju laikā, un tie dabiski nolietojās, tāpēc eksperti vērsuši uzmanību uz to, ka Vanšu, Zemitāna un Gaisa tiltam būtu laiks remontam.
"Katrs tilts tiek regulāri inspicēts – reizi piecos gados, un tas nodrošina to, ka, nu, ar tiltiem šobrīd... Neviens tilts nesabruks rīt.
Bet ir problēmas, kuras ir jāatrisina. Teiksim, šo pašu dažādo bojājumu attīstība," klāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Transportbūvju institūta direktors Ainārs Paeglītis.
Par tiltu stāvokli arī iedzīvotāji sūdzējušies jau ilgi. Un pamatoti. To apstiprina arī vizuālais stāvoklis.
"Mēs sāksim, šeit, ar Zemitāna pārvadu, pavisam noteikti. Nākamais ir Vanšu tilts, tad būs Gaisa tilts un pēc tam – Vairoga pārvads. Mēs nesākam ar Vanšu tiltu, jo Zemitāna tilts... Pirmkārt, tas ir sliktā stāvoklī! Ļoti sliktā. Gandrīz katru dienu saņemam sūdzības," stāstīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība").
Līgumi ar būvniekiem par Zemitāna tiltu un Vanšu tiltu gan vēl nav noslēgti. Līdz jūlija vidum vēl norisinās konkursi.
Taču jau apmēram divu gadu laikā plānots darbus pie šiem tiltiem pabeigt.
Šogad dome vēlas uzsākt arī Kundziņsalas pārvada un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību. Visu projektu kopējā summa sasniedz 300 miljonus eiro. Vai Rīgai tāda nauda ir?
"Katram tiltam ir savs finansēšanas avots. Piemēram, Dienvidu tilta 4. kārtai vairāk nekā 70 miljoni ir Eiropas nauda. Kundziņsalas tiltam ir 23 miljoni valsts speciālā dotācija plus aizdevums. Bet pārējiem – skaidrs, ka tas ir aizdevums, kuru no Rīgas budžeta nāksies atdot," norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").
Visu šo tiltu darbus plānots pabeigt līdz 2030. gadam.
"Protams, jārēķinās ar to, ka būs satiksmes ierobežojumi. Tas ir kā pie jebkuras lielas būvniecības. Būs satiksmes organizācijas izmaiņu shēmas, ar kurām tiks iepazīstināts, bet tas, ka nebūs sabiedriskais transports vai kaut kā tamlīdzīgi, – nekas tamlīdzīgs nebūs. Vai nu būs apkārt ejošie maršruti, bet tiks nodrošināti [risinājumi], protams, arī vieglajām automašīnām atsevišķajos posmos būs noteikti apkārtceļi," pauž Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Rudīte Reveliņa.
Pilsētas aktīvists un biedrības "Drošās ielas" vadītājs Māris Jonovs cer, ka pašvaldībai plāns izdosies, taču vienlaikus viņu māc bažas.
"Darbu organizācija – kā organizēs satiksmi būvdarbu laikā, jo šie tilti ir noslogoti, pa tiem brauc liela daļa Rīgas sabiedriskā transporta, kas savieno lielas apkaimes savā starpā. Līdzšinējā pieredze diemžēl arī šī pašvaldības domnieku sasaukuma laikā ir diezgan bēdīga.
Sabiedriskais transports, velo, gājēji paliek kaut kur otrajā, trešajā plānā, nīkst drausmīgos sastrēgumos, jo nav drosmes ierobežot autosatiksmi," teic Jonovs.
Lai gan atjaunotajos pārvados paredzēts izbūvēt veloceļus, Jonovs lēš, ka pie atsevišķiem tiltiem veloceļi beigsies, jo Rīgā pilnvērtīgas veloinfrastruktūras nebūšot.
