Liepājā 20. gadsimta sākumā dzīvojis pianists, jauneklis Nikolajs, kurš draudzējies ar meiteni Elzu. Viņas vecāki iebilduši pret jauniešu draudzību un mīlestību, jo uzskatījuši, ka ar mūziķa profesiju nevar nodrošināt ģimeni.
Viss beidzies ar to, ka Nikolajs nošāvis Elzu un tad nošāvies arī pats.
Uzzinot šo stāstu, Liepājas vēstures pētniece Kristīne Jākabsone ar Kapsētu pārvaldes akceptu nolēmusi atjaunot tobrīd nezālēm aizaugušo jauniešu kapavietu.
"Es joprojām ticu skaistai mīlestībai, un man ir ļoti sērīgi, ja tas izbeidzas traģiski. Tā ir viena lieta. Un otra lieta būtu tā, ka par šo vietu ir jārunā, par šiem jauniešiem, šo viņu gadījumu," savu interesi un iniciatīvu skaidroja kultūrvēstures pētniece Kristīne Jākabsone.
Palīgos Kristīnei nākuši vairāki domubiedri – pāris dienas pirms Jāņiem atvesta melnzeme, un šonedēļ paredzēts stādīt ziedus, iespējams, arī kādu rožu krūmu.
Kristīne pašrocīgi notīrījusi un nomazgājusi krustu, savukārt mākslas zinību pasniedzējs Valters Palaps atjaunojis uzrakstu uz tā.
"Es uzskatu, ka, lai kādi tie stāsti mums būtu un kādi tie notikumi bijuši, bet šīs leģendas padara mūsu pilsētu bagātāku. Mēs esam tāda maza pilsēta – mums vajadzētu rūpēties, sargāt visas mazās vietiņas, stāstus un viņus saglabāt," pārliecību pauda pedagogs Valters Palaps.
Arī Liepājas tūrisma lauciņa kopēji uzskata, ka šādas un līdzīgas kapavietas jāatjauno, tās jārāda un par tām jāstāsta sabiedrībai – jo arī šādi stāsti veicina pilsētas atpazīstamību.
"Liepājā nav tāds kapu tūrisms kā, piemēram, Parīzē uz Perlašēzas kapiem vai Venēcijā uz Brodska kapavietu. Bet varētu būt – es pati esmu vedusi cilvēkus ekskursijā. Uz kapiem vajag iet – vispār vajag iet gan tos kopt, gan arī apskatīties, gan arī pieminēt cilvēkus, kuri veidoja Liepāju, būvēja Liepāju, radīja Liepāju – to Liepāju, kādu mēs rādām tūristiem," atzina sertificēta gide, žurnāliste Nora Driķe.
Šādu precedentu, kad ar entuziastu vai vietvaras gādību tiek atjaunotas kapavietas, Liepājā nav daudz.
Piemēram, pirms dažiem gadiem toreizējā Grobiņas novada pašvaldība Vecajos kapos atjaunoja rakstnieces Zentas Mauriņas tēva un māsas apbedījuma vietu un uzlika kapakmeni. Tomēr nekoptu kapavietu ar gadiem kļūst arvien vairāk.
