Zemgales reģionālās televīzijas uzrunātie jaunieši neviennozīmīgi uztver ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu. "Man liekas, ka vajadzētu piemērot sodu, jo tas ierobežotu to, ka jaunieši lieto tik daudz tās narkotikas, jo, manuprāt, šobrīd visi lieto vienkārši tās pārāk daudz," sacīja Jelgavas iedzīvotāja Marta.
Bērnu psihiatrs Artjoms Baharevs ikdienā strādā ar jauniešiem, kuri nonākuši slimnīcas "Ģintermuiža" vienīgajā pusaudžu narkoloģiskā motivācijas programmā Latvijā. Tajā ik gadu palīdzība tiek sniegta vidēji 60 bērniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem. Vietas visiem gribētājiem nepietiek: pieaug ne tikai pacientu skaits, bet tur nonāk arvien jaunāki cilvēki.
"Bērni sāk lietot agrākā vecumā jau smagākas narkotikas, opiātus, pārsvarā sintētiskos, kas izraisa ļoti ātru pierašanu, ļoti ātru atkarības veidošanos," atklāja Baharevs.
Narkotikas jauniešiem ir brīvi pieejamas, izmantojot sociālo tīklu platformas un plašās bezkontakta piegādes iespējas. Tādēļ Bauskas mentoru biedrībā "Laiks jauniešiem" norāda, ka jaunieši pie viņiem nonāk pēc piedzīvotām krīzēm un saasinājumiem. Viņuprāt, dekriminalizācija būtu risinājums.
"Mēs esam par, jo, ja vēlas šo palīdzību lūgt, ir bail. Mēs strādājam arī ar ielu jauniešiem, līdz ar to mēs savā ikdienā ļoti daudz saskaramies ar šo. Paši viņi nenāk, jo viņi baidās," zināja stāstīt biedrības "Laiks jauniešiem" mentore Olga Pavlova.
Tomēr ne visi jomas speciālisti piekrīt, ka palīdzība netiek meklēta baiļu dēļ no iespējamās kriminālatbildības.
"Lielākai daļai tomēr ir bail no vecāku nosodījuma. To, ka kāds baidītos tieši no krimināllikuma, es varu likt roku uz sirds un teikt, ka es dzirdējis neesmu nekad," sacīja slimnīcas "Ģintermuiža" galvenais ārsts Artūrs Blekte.
Ārsti norāda, ka nav pret dekriminalizēšanu, tomēr esot daudzi būtiskāki jautājumi, kas jāsakārto pirms šāda lēmuma pieņemšanas.
"Noteikti, kas uzlabotu situāciju – ja palielinātu iespējas pacientiem saņemt palīdzību visos reģionos,"
uzsvēra Baharevs.
"Pirms mēs nosacīti eksperimentējam, varbūt tomēr vajag pārliecināties, ka kaut kādā mērā mūsu valsts ir gatavāka sliktākajam scenārijam un ka varbūt aug lietošanas skaits vai aug skaits ar cilvēkiem, kuriem attīstās psihiskie traucējumi tieši narkotiku lietošanas dēļ. Ir ļoti daudz pētījumu un ļoti daudz datu par marihuānas tiešo saistību ar psihotisko traucējumu attīstību un dati, kuri ir saistībā ar šizofrēnijas attīstību," norādīja Blekte.
Visas iesaistītās puses piekrīt, ka risinājumi ir jāmeklē, jo arī neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, būtiski pieaudzis ar narkotikām saistīto izsaukumu skaits pie bērniem un jauniešiem.
KONTEKSTS:
Mediķi pēdējā laikā ceļ trauksmi par narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū. Skaitļi ir dramatiski – vismaz četri izsaukumi dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem. Runa ir par pilnīgi visu Latvijas teritoriju, ne tikai Rīgas centru.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Vismaz kādas narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni.
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") 8. jūlijā rezolūcijā uzdevusi divu nedēļu laikā sasaukt Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēdi, lai piedāvātu rīcību narkotisko vielu atkarības risku novēršanai jauniešu vidē, risinot gan problēmu, gan tās cēloņus.
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. Šāds solis pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām, bet sabiedrībā samazinātos stigma pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība. Šādu aicinājumu atbalsta arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), savukārt speciālistu domas par šo aicinājumu dalās.
