Šobrīd ir aktualizējies temats par krievu valodas izmantošanu plakātos, kas publiski redzami pilsētā. Lai Čehova teātris varētu izvietot pilsētvidē plakātus, tas vērsās pašvaldībā ar lūgumu to saskaņot ar Valsts valodas centru, kas to apstiprināja, skaidrojot, ka plānotā vides reklāma var tikt saistīta ar starptautisko tūrismu Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par valodu lietošanu informācijā" izpratnē un reklāmā esot ievērots Valsts valodas likumā ietvertais valsts valodas prioritātes princips.
Valsts valodas centrs gan pašlaik Latvijas Radio plašākus komentārus nesniedza.
Savukārt Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) vērsies Tieslietu ministrijā ar aicinājumu pārskatīt un izvērtēt esošo situāciju krievu valodas lietošanas jautājumā un ierosināt izmaiņas Valsts valodas likumā vai citos normatīvos, lai radītu tiesisku pamatojumu krievu valodas izmantošanai pilsētvidē.
Plakātu izvietošana saskaņota
Tieslietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna norādīja, ka konkrētais Čehova teātra gadījums vēl tiek izskatīts, tāpēc vairāk to komentēt nevarēja.
Tomēr viņa uzsvēra, ka Latvijas Republikas Satversme aizstāv gan valsts valodu, gan arī mazākumtautību tiesības saglabāt un attīstīt savas kultūras savdabību:
"Negribētos marginalizēt tieši šo vienu teātri, kas ir varbūt iesākums šai diskusijai. Bet droši vien ir vietā turpināt runāt par to, kādā veidā mēs šobrīd un šī brīža apstākļos saskatām latviešu valodas nozīmi un latviešu valodu neatkarīgi no tā naratīva, ko pauž. Neatkarīgi no tā teksta. Arī iepretim citu tautu, mazākumtautu tiesībām attīstīt savu kultūru, nepārkāpjot nekādus citus Latvijā spēkā esošos likumus."
Kultūras ministrija, kuras pakļautībā ir Čehova teātris, pauda skaidru, nosodošu nostāju pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā, un ministrijai pakļautās iestādes darot to pašu. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone uzsvēra, ka teātris gan pirms izrādēm, gan izrāžu saturā ievēro valsts valodas likuma normas.
Tāpat pirms plakātu izvietošanas pilsētvidē viss tiekot saskaņots ar atbildīgajām institūcijām, un teātris rīkojoties atbilstoši noteikumiem.
Teātra vadītāja: Valoda ir komunikācijas rīks, nevis agresors
Rīgas Krievu teātra stratēģiskais mērķis ir saglabāt, attīstīt un popularizēt krievu dramatiskā teātra tradīcijas un nodrošināt teātra pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Izrādes tiek tulkotas latviešu valodā, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un rosinātu starpkultūru dialogu. Teātra vadītāja Dana Bjorka uzsvēra, ka, pirms publiskajā telpā tiek izteikta kāda doma, vajadzētu nevis uzbrukt valodai, bet iedziļināties saturā un izvairīties no populistiskiem vēstījumiem:
"Mūsuprāt, šī tēma ir kļuvusi par manipulācijas un provokācijas ēsmu cilvēkiem, kuriem ir ērti nevis iedziļināties saturā, bet lieku reizi saviļņot sabiedrību un pretstatīt vienu cilvēku otram.
Čehova teātris pauž nostāju, ka valoda nav agresors, valoda ir komunikācijas rīks. Un ar šo rīku cilvēks pauž savas domas, savu nostāju, attieksmi pret lietām. Un tieši šis saturs, kas veidojas, raksturo katru no mums kā personību."
Ņemot vērā šī jautājuma sarežģītību no juridiskās puses, tā skatīšana Tieslietu ministrijā vēl turpinās. Tikmēr Kultūras ministrija atgādina, ka jebkuram sabiedrībā ir svarīgi ar savu rīcību paust striktu nosodījumu Krievijas agresijai un ar saturu un piedāvājumu skaidri atbalstīt Ukrainas tautu cīņā pret agresoru.
Tikmēr Rīgas ielās sastaptajiem cilvēkiem ir atšķirīgs viedoklis par krievu valodas klātbūtni pilsētvidē.
"Man vispār netraucē, bet, jā, tomēr latviešu valoda ir galvenā valoda. Bet, ja viņa [krievu valoda] ir kaut kādā īpašā notikumā, tad man netraucē vispār."
"Es pat neesmu ievērojusi. Es nezinu. Viss tiek ļoti strauji... Pēkšņi pamodušies. Valoda?! Nu tagad... Tas bija jādara ļoti laicīgi un ļoti normāli. Uzreiz, kā radās Latvija, tad arī vajadzēja radīt visu kā Latvijā. Ne tā?"
"Jā, daudz kur [ir krievu valoda]. Patiesībā ir daudz, jo uz to vienu brīdi, kad tikko sākās karš Ukrainā, varbūt bija mazāk, tad tagad, manuprāt, tas ir divtik vairāk. Cilvēki izvairījās runāt krieviski kaut vai vidē, kafejnīcās, tad tagad sen vairs tas nav aktuāli. Par tiem plakātiem, pilsētvidi, protams. Tur gan varētu piedomāt."
