"Labvakar, dārgie draugi! Gribēju padalīties ar šīm te, kā saka, pārtikas briesmām," – tas ir kāds šovasar "Facebook" un "TikTok" publicēts video, kas sasniedzis vairākus tūkstošus cilvēku. Tā autore rāda Latvijā ražota skābā krēma paciņu un tā sastāvu.
Konkrētais krēms ražots no vājpiena un augu taukiem. Autore pievērš uzmanību pievienotajām E vielām – E471, E450. Tās viņa sauc par aizliegtām un bīstamām. "Paskatījos visas šīs te vielas. Tās "E vielas". Dārgie draugi, tās ir aizliegtas pārtikā lietot... kas izraisa sirds slimības, koronovaskulārās slimības (..) izraisa vēzi."
Ierakstā minētās E vielas ir emulgatori, kurus pārtikai parasti pievieno, lai divus nesavienojamus šķidrumus – piemēram, ūdeni un eļļu – sajauktu emulsijā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atļāvusi lietot abas.
Piedevai E471 nav noteikta maksimālā pieļaujamā deva, un to ļauts pievienot pārtikai, cik nepieciešams. Izņēmums gan ir produkti zīdaiņiem un maziem bērniem.
E450 ir četri fosforskābes sāļi, kas satur fosforu. Tas cilvēkam jāuzņem ar pārtiku, lai ķermenis varētu normāli strādāt. Taču pārāk lielā daudzumā fosfors var izraisīt kaulu, nieru, sirds un asinsvadu kaites. Tāpēc E450 ir noteikts maksimāli pievienojamais daudzums.
Veselības institūcijas skaidro, ka problēmas var rasties, ja ar pārtiku regulāri uzņem vairāk par trim, četriem gramiem fosfora dienā. Minētā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde skaidro, ka saskaņā ar dažādiem avotiem cilvēks dienā uzņem divas līdz trīs reizes mazāk.
Taču šogad ir publicēts pirmais pētījums, kur novērota abu šo pārtikas piedevu un citu emulgatoru saistība ar krūts un prostatas vēzi. Pētījuma autori gan norāda, ka konstatēta saistība, nevis cēloņsakarība. Autori arī min dažus tā trūkumus. Pirmkārt, cilvēki par apēsto ēdienu un tā daudzumu ziņoja paši. Otrkārt, pētnieki varēja spriest galvenokārt par pārtikai pievienotajiem emulgatoriem, jo dabiskais emulgatoru daudzums ir zināms tikai daļai produktu.
Tātad Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde E471 atzinusi par nekaitīgu, bet E450 – par drošu noteiktā daudzumā.
Taču kādā šā gada pētījumā secināts, ka ir pamats tālāk pētīt šo piedevu potenciālo ietekmi uz krūts un prostatas vēzi.
Nesen daudzi dalījās ar līdzīgu ierakstu par olīvu izspaidu eļļu, kas Latvijā nopērkama vairāku pārtikas veikalu tīklos. Tā autore raksta, ka šī eļļa kaitē veselībai:
"Izrādās, tā ir eļļa, kas tiek izspiesta no olīvu atkritumiem – ap kauliņiem un mizām palikušās olīvu masas. Pie tam šādu eļļu nav iespējams izspiest mehāniski, kā tas notiek, spiežot augstvērtīgo produkciju, bet gan ar šķidruma palīdzību."
Tālāk ieraksta autore pauž, ka pielietotais šķidrums esot heksāns: "Par heksānu savulaik var lasīt, ka tas ir naftas un dabasgāzes sastāvā atrodams produkts, kas ož pēc benzīna, viegli uzliesmo, bet nonākot organismā, oksidējas aknās, veidojot, "iespējams" neirotoksisku vielu."
Olīveļļu iegūst, mehāniski spiežot olīvas. Savukārt olīvu izspaidu eļļu iegūst no olīvu masas, kas paliek pāri pēc eļļas izspiešanas. Lai iegūtu izspaidu eļļu, šo masu parasti sajauc ar šķīdinātāju heksānu, ko ražo no jēlnaftas. Eļļas un heksāna maisījumu atdala no sausās masas un vairākkārt karsē, lai šķīdinātājs iztvaiko. Gala produktā var palikt niecīgs heksāna daudzums, kura maksimālo devu nosaka Eiropas Savienības un Latvijas regulējums.
Vai heksāna piemaisījums kaitē veselībai? Pētījumu par ietekmi uz cilvēku veselību vēl nav. Taču veikti vairāki pētījumi ar dzīvniekiem. Pelēm un žurkām pie ļoti lielām devām novēroti nervu bojājumi un paralīze. Cilvēki šādu devu ar pārtiku nemaz uzņemt nevarētu. Zemākā deva, pie kuras dzīvniekiem konstatēja negatīvu ietekmi, bijusi ļoti liela. Cilvēkam tas būtu aptuveni trīs grami heksāna dienā. Salīdzinājumam, ES un Latvijā maksimālais pieļaujamais heksāna piemaisījuma daudzums uz kilogramu eļļas ir viens miligrams jeb 3000 reizes mazāk, nekā minētajā pētījumā baroja pelēm.
Tātad maz ticams, ka olīvu izspaidu eļļa varētu nodarīt nopietnas veselības problēmas cilvēkiem.
Ierakstā arī minēts, ka autore ar eļļu "iegrābusies" veikalā "Mego". Vienā no Mego veikaliem "Re:Check" pārliecinājās, ka produkts tur tiešām maldinoši nosaukts par olīveļļu. "Re:Check" jautāja veikalam, kāpēc tā.
"Mūsu veikalos pārdotais produkts, proti, olīvu izspaidu eļļu "Goccia D'oro", kas uz cenu zīmes bija marķēts kā "olīveļļa", patiesībā ir "olīvu izspaidu eļļa", kā norādīts arī produkta marķējumā, un tas būtu jānorāda uz produkta cenu zīmes. Tā ir nejauša operatora kļūda, kas radās, ievadot informāciju sistēmā par produktu preces cenu zīmē," skaidroja "Mego" pārstāvis Aleksandrs Afanasjevs.
Veikalā solīja šo kļūdu nekavējoties labot. "Re:Check" vienā no veikaliem pārliecinājās, ka cenu zīme ir izlabota.
