Jelgavā Operatīvās informācijas centra ēkā otrdien pie apaļā galda pulcējās Civilās aizsardzības komiteju un iekšlietu struktūru pārstāvji no 11 dažādām pašvaldībām, lai sniegtu bruņotajiem spēkiem savu redzējumu dažādu apdraudējumu gadījumos.
"Šo mācību galvenais mērķis ir veicināt sadarbību krīzes situācijā, ja tas ir hibrīdapdraudējums šajā gadījumā, kā pašvaldība var sniegt atbalstu bruņotajiem spēkiem un kā pašvaldība var vienlaicīgi sniegt pamatvajadzību nodrošināšanu vietējiem iedzīvotājiem," skaidroja Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona komandieris Mārtiņš Bučs.
Pie galda medijiem atļauj tikai ienākt ar kamerām, nedaudz piefilmēt, visa informācija tiek slēpta, pat pierakstu lapas apgrieztas otrādi. Katrā pašvaldībā jau ir savs Civilās aizsardzības plāns, taču tā pilnveidošana ir būtiska un arī nepieciešama.
"Mēs esam gatavi gan savus militāros spēkus atbalstīt, gan arī paši veicināt savu iedzīvotāju izpratni un savu pašu spēju iesaistīties ārkārtas situācijās," norādīja Jelgavas novada priekšsēdētājs Madars Lasmanis ("Latvijas attīstībai"). Piemēram, vietējas nozīmes Civilās aizsardzības mācības pašiem jelgavniekiem notikušas arī pērn.
"Mēs mēģinām lokāli izspēlēt šīs mācības gan ar sakaru traucējumiem, gan ar bēgļu plūsmām, resursu pieejamību mēģinām analizēt," skaidroja Lasmanis.
Kas tieši tiek lemts pie apaļā galda, kādas problēmas atklātas un kādi risinājumi atrasti, paliek noslēpums. Tomēr atzīts, ka svarīgi ir valsts un pašu aizsardzībā vairāk iesaistīt iedzīvotājus.
Mācības Jelgavas novadā, izmantojot otrdien gūto pieredzi, jau kopā ar pašvaldības aktīvākajiem novadniekiem no iedzīvotāju padomēm varētu notikt nākamgad.
