Darbu LTV pametīs valdes loceklis Odiņš

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir saņēmusi Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļa programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Kaspara Odiņa iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās no 22. oktobra, informēja SEPLP.

Skaidrojot lēmumu, Odiņš LTV kolēģiem norādīja, ka pieņēmis jaunus izaicinājumus.

SEPLP ir informējusi LTV valdi, ka

līdz jauna valdes locekļa iecelšanai valde turpinās darbu divu locekļu sastāvā.

LTV valdē darbu turpina tās priekšsēdētājs Ivars Priede un valdes locekle finanšu pārvaldības jautājumos Elīza Bērziņa, kuri šiem amatiem izraudzīti attiecīgi 2022. gada aprīlī un novembrī. Līdz ar Priedi, kurš LTV valdē strādā kopš 2016. gada, valdē 2022. gadā tika apstiprināts arī Odiņš.

Kaspars Odiņš ir pieredzējis žurnālists un scenārists, bijis izdevniecības "Dienas žurnāli" izdevumu redaktors.

Savukārt lēmums par jauna valdes locekļa izraudzīšanu būs atkarīgs no politiskās izšķiršanās par vienota sabiedriskā medija veidošanu. Ja Saeima šoruden pieņems SEPLP likuma grozījumus, kas paredz vienota medija izveidošanu ar 2025. gada 1. janvāri, SEPLP lems par pagaidu LTV valdes locekļa iecelšanu darbam līdz apvienotā sabiedriskā medija valdes iecelšanai.

Savukārt, ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiks pieņemts, SEPLP lems par konkursa rīkošanu uz vakanto LTV valdes locekļa amatu, informēja LTV.

KONTEKSTS:

Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko mediju uzraugs – SEPLP – 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus.

Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi vēlējušies sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti