Eksprezidents uzsvēra – lai iejustos Latvijā, ir jāiemācās latviešu valoda un tajā jārunā. "Tas ir gļēvs lēmums Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus turpināt ļaut mēģināt mācīties latviešu valodu.
Mums nav jāatbild par Krievijas pilsoņiem. Mums ir jāatbild par Latvijas pilsoņiem, no kuriem liela daļa ir krievi," uzsvēra Zatlers.
"Ja priekšstats par latviešu nāciju ir tāds, ka jābūt krievu skolām, krievu valodai, tas ir nepareizs priekšstats, jo tieši valoda vieno nāciju. Vajag daudz skaidrojošā darba, bet latviešu politiķi mēģina būt neitrāli. Ir jānošķir tie, kas dzīvo šeit, viņi ir ļoti dažādi, un mēs nezinām, kas viņiem ir galvās," turpināja Zatlers.
Eksprezidents uzsvēra, ka ikviens, kas nēsā Krievijas pasi, ir atbildīgs par to, kāds ir viņu ievēlētais prezidents.
Savukārt uz jautājumu, kas izskanēja sabiedrisko mediju diskusijā – vai drīkst vai nedrīkst teikt, ka krievi apšauda Ukrainas pilsētas, Zatlers atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad? Citplanētieši to dara?
Krievijas armijas formās tērpti krievu cilvēki, varbūt brīžiem tatāri, burjati un tā tālāk, bet tie ir krievi, pasaules izpratnē tie ir krievi."
Arī Latviju savulaik okupēja krievi, turpināja Zatlers. "Tie ir konkrētas valsts pilsoņi," viņš piebilda.
Vienlaikus eksprezidents aicināja ņemt vērā, ka "Latvijas krievs ar Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi ir viena lieta; Latvijā dzīvojošs krievs ar Krievijas pasi ir cita lieta; Krievijā dzīvojošs krievs, kas ir aizmucis, ir cita lieta".
"Kur tik krievi nedzīvo, bet Latvijas iedzīvotājiem ir skaidri jānodala šīs lietas un jāiemāca saprast – tas, ka krievi šauj, ir fakts, bet neviens nedomā, ka to dara Latvijā dzīvojošie krievi. Latvijā dzīvojošajiem krieviem ir jābūt ļoti pateicīgiem, ka viņi dzīvo brīvā, demokrātiskā valstī un viņiem nav jāiet karot un šaut uz kādu citu valsti, ka viņu dēlus un vīrus neiesauc armijā," sacīja eksprezidents.
