ĪSUMĀ:
- Rīgas domei pienācis laiks pārskatīt trokšņu stratēģisko karti nākamajiem pieciem gadiem.
- Projekta plāna sastādītāji izpētījuši, ka visvairāk iedzīvotāji sūdzas par transporta radīto troksni.
- Nakts laikā vides trokšņa robežlielumi pārsniegti 9% Rīgas teritorijas.
- Trokšņu mērījumos nevērtēja naktsdzīves radītos trokšņus, par kuriem sūdzas liela daļa iedzīvotāju.
- Iniciatīva "Naktsmieru Rīgai" pauž neizpratni, kāpēc naktsdzīves troksni neregulē RD saistošie noteikumi.
- RD: Rīgas trokšņa samazināšanas plāns šo jautājumu risināt nevar.
Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai Rīgai ir pienācis laiks veidot trokšņu stratēģisko karti nākamajai piecgadei, skaidroja RD Mājokļu un vides departamenta pārstāvji, nododot atklātībai Rīcības plāna projektu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā līdz 2028. gadam.
Auto troksnis traucē vairāk nekā 15%
Projekta plānu sagatavojis SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" (ELLE), un tas maksājis 82 000 eiro. Lai izveidotu šo plānu, organizētas tikšanās ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem, kurās "iegūta informācija par trokšņa avotiem, kas traucē Rīgas iedzīvotājiem, piemēram, dažādu rūpniecības uzņēmumu darbības radīto troksni, vilcienu kustību pa dzelzceļa sliedēm, gaisa kuģu nolaišanās un pacelšanās trajektorijām, kā arī autotransporta kustības radīto troksni."
Projektā izpētīts, ka visvairāk negatīvu komentāru saņemts par autotransporta skaņu fonu. Iedzīvotāji, piemēram, sūdzējušies par labsajūtai kaitējošu skaļu motoru rūkoņu ielās, ko rīta un vakara pīķa stundās šoferi izmanto sastrēgumu apbraukšanai.
Auto troksnis radījis diskomfortu nepilniem 100 tūkstošiem jeb vairāk nekā 15% Rīgas pilsētas iedzīvotāju, 30 tūkstoši iedzīvotāju saskaras ar būtiskiem miega traucējumiem.
Par trokšņa iemeslu norādīts arī nekvalitatīvais ielu segums, par kura uzturēšanu atbildīgs RD Satiksmes departaments. Vecmīlgrāvja apkaimes iedzīvotāju mieru traucējot kravas autotransporta kustība pa Emmas un Meldru ielām uz Rīgas brīvostas teritoriju, it īpaši nakts laikā. Pausta arī neapmierinātība ar dzelzceļa un aviosatiksmes radīto troksni un vibrācijām.
Pētījumā konstatēts, ka dienas periodā atļautie vides trokšņa robežlielumi pārsniegti 3% Rīgas teritorijas, vakara periodā – 7% , bet nakts periodā – jau 9% teritorijas.
Trokšņu mērījumos nevērtēja naktsdzīves radītos trokšņus
Diemžēl šajos RD pasūtītajos vides trokšņu mērījumos vērtēts tikai transporta un rūpniecības radītais skaņas piesārņojums, nevis naktsdzīves vietu – naktsklubu un bāru radītais skaņas fons, kas biežāk nekā satiksmes troksnis neļauj gulēt daudziem Rīgas centra un tuvējo apkaimju iedzīvotājiem. To norādīja iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" vadītāja Maija Krastiņa, kas arī bija atnākusi uz šo sanāksmi.
"Vasaras sākumā tika grozīti saistošie noteikumi par āra tirdzniecību, kuros mēs lūdzām ierobežot skaņu pastiprinošu ierīču lietošanu.
Joprojām neesam saņēmuši no domes nekādu atbildi, kāpēc šie ierosinājumi netika iekļauti, arī nezinām, kas ir tālāk noticis ar šiem saistošajiem noteikumiem.
Varbūt, ka tie ir iestrēguši kaut kur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) gaiteņos, varbūt, ka tie ir atpakaļ, bet realitātē nav mainījies nekas," norādīja Krastiņa.
Iniciatīva "Naktsmieru Rīgai" radās šajā pavasarī, apvienojoties Rīgas centra un apkaimju iedzīvotājiem, kas jau ilgstoši nevar gulēt izklaides vietu radītā trokšņa dēļ, piemēram, Ķīpsalā, kur dzīvo arī Krastiņa – skaņa no Andrejostas naktsklubiem nākot pāri Daugavai.
"Naktsmieru Rīgai" atklāja, ka jau kopš 2014. gada no Latvijas likumdošanas ir izņemta norma, kas par trokšņošanu ļauj sodīt juridiskas personas, un šovasar Saeima nobalsoja to iekļaut administratīvo sodu likumā. Tomēr, kamēr naktsdzīves troksni neregulē RD Saistošie noteikumi, piemēram, par diennakts laikiem, kuros iedzīvotājiem ir jānodrošina naktsmiers, tikmēr tas joprojām rada lielu izsaukumu skaitu policijai.
RD: Stingri vadāmies pēc normatīvajiem aktiem
Kāpēc izklaides trokšņus neiekļauj vides trokšņu kategorijā, skaidroja RD Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe:
"Jā, mēs arī savā darbā saskaramies ar sūdzībām par šāda veida troksni, tomēr Rīgas trokšņa samazināšanas plāns šo jautājumu risināt nevar. Mēs stingri vadāmies pēc normatīvajiem aktiem,
Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka, kādi trokšņa avoti mums ir jāmodelē, izstrādājot trokšņa kartes. Plāna ieteikumu daļā ir rekomendācija VARAM dot signālu, ka tas ir jautājums, kas iedzīvotājus satrauc," skaidroja Meģe.
RD Mājokļu un vides departamenta vides uzraugu komandai, kas pirmdien, 25. septembrī, piedalījās diskusijā, nebija informācijas, ka jau otrdienas izskaņā paredzēta cita RD organizēta sanāksme "Par publisku pasākumu radītajiem trokšņiem".
Tā, kā liecina pieteikums, gan atkal nebūs veltīta bāru un naktsklubu "ikdienas" vai, precīzāk, "iknakts" skaņu fonam, bet gan pašvaldības centieniem ierobežot trokšņu līmeni publiskajos pasākumos. Tajā piedalīsies arī Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurences departamenta, pašvaldības policijas domes juridiskās administrācijas pārstāvji.
Sadalītai starp dažādu ministriju un pašvaldības departamentu atbildībām un interešu sfērām, trokšņa joma Rīgā joprojām ir nesakārtota. Pirmdienas diskusijā bez RD darbiniekiem piedalījās tikai pāris iedzīvotāju, kas par diskusiju bija uzzinājuši pavisam nejauši. Organizatori gan reklāmu RD informācijas kanālos un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uzskatīja par pietiekošu.
Iedzīvotāji aicināti vēl līdz 5. oktobrim sabiedriskās apspriešanas laikā paust viedokli par Rīcības plāna projektu vides trokšņu samazināšanai Rīgā, kas atrodams RD mājaslapā.
