Pētnieki un uzraugs: Sasteigtā krievu valodas pazušana no sabiedriskajiem medijiem kaitēs valsts drošībai (precizēts)

ĪSUMĀ:

• Latvijas Radio 4 (LR4) ir viena no populārākajām krieviski raidošajām radiostacijām valstī.
• LR4 direktore: Bez uzticama satura krievu valodā daļa auditorijas var tikt pakļauta dezinformācijai.
• Kopš lēmuma par krievu valodas satura slēgšanu sociālajos medijos pieauguši uzbrukumi žurnālistiem.
• Saeima par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu balsoja septembra izskaņā.
• Saeimas sēdes gaitā vairāki deputāti pauda sašutumu, ka ar dokumentu nav paspējuši iepazīties.
• SEPLP bija pārsteigts par priekšlikumu; lēmumu uzskata par tuvredzīgu.
• Uzraugs ir apņēmīgs izmaiņas sabiedrisko mediju saturā nepieļaut.
• Puntulis ir gandarīts, ka viņa birojam izdevies šo punktu iekļaut koncepcijā.
• Drošības dienestam nebija iebildumu pret krievu valodas satura izslēgšanu. 
• Mediju eksperti uzskata – šī lēmuma virzīšana neatbilst labas pārvaldības principiem.

Tūkstošiem cilvēku klausās jau vairāk nekā 20 gadu

"Mēs kopumā esam 24 cilvēki, plus ir daži kolēģi, kuri strādā Ziņu dienestā, kuri veido saturu krievu valodā," stāstīja Latvijas Radio 4 (LR4) direktore Ilona Madesova. Radio programma piedāvā gan pašu, gan Eiropas valstu sabiedrisko mediju veidotus raidījumus krievu valodā un jau vairāk nekā 20 gadu raida diennakts režīmā. 

"Ja par kanālu kā tādu, par kanāla struktūru, tad, protams, ir informatīvie raidījumi – rīta un vakara, ir vairāki tematiskie raidījumi, kas ir īstenībā diezgan līdzīgi tiem raidījumiem, kas ir pirmajā kanālā, ir diskusiju raidījums (..) kas ir vieta un telpa ļoti dažādiem viedokļiem," stāstīja Madesova.

LR4 ir viena no populārākajām krieviski raidošajām radiostacijām valstī. To uztur no valsts budžeta. "Pēdējie dati ir tādi, ka mums nedēļā auditorija lineārajā apraidē ir 150 tūkstoši cilvēku," pauda Madesova.

Kanāla veidotais saturs sasniedz arī lielu auditoriju digitālajā vidē, īpaši vietnē "YouTube". Tā patēriņš arvien pieaug – jo īpaši strauji tas notika šogad. "Pirmajos trīs mēnešos — janvārī, februārī, martā – šī auditorija bija 500 tūkstoši, otrajā kvartālā šī auditorija bija 900 tūkstoši, un trešajā kvartālā LR4 satura skatījumu skaits bija gandrīz 5,5 miljoni," stāstīja Madesova.

Apmēram pusi šo skatījumu veido auditorija Ukrainā un Krievijā. Kanāls pārraida arī raidījumus ukraiņu un baltkrievu valodā. Kopumā tādu ir 10.

"Mums ir raidījums, kuru mēs veidojam ukraiņu valodā bēgļiem, kuri ir šobrīd Latvijā. (..) Mums skan raidījums baltkrievu valodā, kuru veido Baltkrievijas opozīcijas žurnālisti, kuri savulaik bija spiesti pamest Baltkrieviju un kuriem šobrīd ir lokācija Lietuvā un Polijā. Un viņi veido raidījumu par notikumiem, kas notiek viņu valstī," sacīja Madesova.

Ar LR4 sadarbojas arī vairāki Krievijas opozicionāru žurnālisti, kas šobrīd mitinās Latvijā. Viņi veido raidierakstus jeb podkāstus par politiku, kultūru un citām tēmām, ko pārraida radio ēterā. 

Madesova pauda: "Es ļoti labi saprotu, ka mūsu mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji un tam mēs saņemam valsts finansējumu, bet vienlaikus es uzskatu, ka, ja mēs vēl papildus, galīgi neieguldoties, varam vēl aptvert un sasniegt tik lielu auditoriju gan Ukrainā, gan Krievijā, es uzskatu, ka mūsdienu apstākļos tas ir ļoti vērtīgi un ļoti vajadzīgi."

Nacionālās drošības koncepcijā ietvertais punkts par plānu slēgt LR4 līdz 2026. gadam Madesovai bija pārsteigums. "Es uzskatu, ka tas ir tāds ļoti politiski motivēts lēmums, kas ir stratēģiski ļoti nepārdomāts un netālredzīgs mūsu sabiedrībai kopumā un it īpaši šajā vēsturiskajā posmā, kuram mēs ejam cauri," viņa sacīja.

Ja no sabiedriskajiem medijiem pazūd uzticams saturs krievu valodā, daļa tā auditorijas var tikt pakļauta dezinformācijas riskam, uzskata Madesova:

"Nu, tāda ļoti laba ilustrācija tiem draudiem ir situācija, kas radās pandēmijas sākumā, kad pēkšņi izrādījās, ka sabiedrībā ir ļoti liela daļa cilvēku, kuri ir absolūti pārliecināti, ka vienīgā vakcīna, kuru viņi ir gatavi ņemt pretī, ir "Sputņik"."

Sabiedrības informēšanā tolaik liela loma bija tieši medijiem. Visgrūtāk sasniegt bija krievvalodīgos cilvēkus. Tāpēc viņa uzskata, ka kvalitatīva satura nodrošināšana krievu valodā ir kritiski svarīga visai sabiedrībai. 

Madesova pauda: "Mediju patēriņš ir privāta lieta, tā nav izglītības sistēma, kur izglītība ir obligāta un kāda skola ir un kādā valodā tur apmācība notiek, nu tādā es mācos."

Viņa norādīja – cilvēki var arī izvēlēties tos nepatērēt un iztikt tikai ar sociālajiem medijiem. Tajos joprojām var piekļūt Kremļa kontrolēto televīzijas kanālu saturam, kuru translācija Latvijā ir pārtraukta.

"LR4 ir pieņēmuši darbā visu krievu žurnālistikas vati no bankrotējušām prokremliskajām avīzēm, kas 40 gadu garumā ir kurinājuši naidu pret Latviju un latviešiem. Ko no šīs publikas var gaidīt? Kādu saturu?" – šādu vēstījumu vietnē "X" (agrāk – "Twitter") publicējis kāds anonīms lietotājs. 

Kopš ziņas par Nacionālās drošības koncepcijā paredzēto radio programmas slēgšanu ievērojami pieauguši gan kanālam, gan tā žurnālistiem adresēti uzbrukumi sociālajos medijos. 

Madesova stāstīja: "Ir viena daļa sabiedrības, kas mums raksta, ka mēs esam pret Latviju noskaņoti, ka mēs atražojam Krievijas kremļa propagandu, ka kā mums nav kauns, ka mēs vispār tādi eksistējam, kā mēs nesaprotam, ka mēs neesam gaidīti, un kā mums nav kauns tērēt budžeta līdzekļus tam, ko mēs darām."

Šādas ziņas parādās arī privātās vēstulēs un komentāros, atklāja Madesova: "Ir otra sabiedrības daļa, kura mums raksta, ka mēs esam nacisti un fašisti, ka mēs esam krievu sabiedrības interešu nodevēji, ka mēs esam valdības rupors, un tā tālāk un tā tālāk."

Lai gan uzbrukumi bijuši arī iepriekš, tie neesot sasnieguši tādu apjomu un visatļautību, norādīja Madesova. Viņa atzina, ka tas ļoti apgrūtina darbu: "Tie ir zvani uz redakcijām, uz redakcijas telefonu, tie ir e-pasti kolēģiem, tie ir e-pasti man, tie ir komentāri kolēģu sociālo tīklu kontos, tas šobrīd ir fons, kurā mēs strādājam."

Deputāti balso par dokumentu, ar kuru nav iepazinušies

Septembra izskaņā Saeima balsoja par Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanu. 

Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments. Tas ir ministriju un drošības struktūru kopdarbs – priekšlikumus valsts apdraudējuma novēršanai sagatavo dažādu jomu eksperti un profesionāļi, un tos izvērtē Valsts drošības dienests (VDD). Koncepcija ir kā "jumts" visiem plāniem un likumiem nacionālās drošības jomā turpmākajos četros gados. Neviena norma nedrīkst būt pretrunā ar šo dokumentu.     

Saeimas deputāte Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā") balsošanas dienā no Saeimas tribīnes sacīja:"Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi, deputāti! Nu, 18 minūtes pirms sēdes sākuma es saņēmu e-pastu ar šīs drošības koncepcijas tekstu. 18 minūtes pirms sēdes sākuma – tik nopietnam dokumentam kā valsts drošības koncepcija! Nopietni?"

Sēdes gaitā vairāki deputāti pauda sašutumu, ka ar dokumentu nav paspējuši iepazīties. Tāpat apšaubīja tā kvalitāti.  

Sabiedrisko Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētājs Jānis Siksnis par koncepcijā ierakstīto krievvalodīgo mediju slēgšanu uzzināja nejauši. Tas notika 22. septembrī. Dienā, kad SEPLP organizēja konferenci par aktualitātēm sabiedriskajos medijos.

Siksnis stāstīja: "Man vienā starpbrīdī Latvijas Televīzijas žurnāliste to pavaicāja — vai es zinu, ka ir pieņemts šāds dokuments un tur ir paredzēts šāds punkts? Un man tiešām bija ļoti liels pārsteigums, un es lūdzu, lai viņi man parāda."

Tobrīd Siksnim nebija pat aizdomu, ka šāds punkts tur varētu būt ietverts. Īpaši tādēļ, ka tas nav apspriests ar mediju nozari.

"Viņa [žurnāliste] bija izdrukājusi to, un es tiešām vēl vairākas reizes pārvaicāju, vai tas tiešām tā ir, vai tas nav kaut kāds projekts vai kaut kāds priekšlikums tikai, bet viņa teica nē, tas jau ir apstiprināts Ministru kabinetā un tūlīt ies uz Saeimu," sacīja Siksnis.

SEPLP priekšsēdētājs skaidroja, ka faktiski identisku priekšlikumu redzējis šī gada martā. Arī toreiz tā laika kultūras ministrs Puntulis ierosināja no 2026. gada slēgt saturu krievu valodā. 

"Toreizējais premjers pateica, ka nē, ka šādus jautājumus mēs nevaram tik ātri lemt, ka tie vispirms ir jāizdiskutē Kultūras ministrijā kopā ar nozari un tad kaut kas vai nu tiks ieviests, vai netiks," stāstīja Siksnis.

SEPLP priekšsēdētājs norādīja, ka sabiedrisko mediju stratēģiskais virziens ir attīstīt saturu latviešu valodā, vienlaikus veidojot tādus formātus, kuri ir interesanti plašākai auditorijai, tostarp – mazākumtautību pārstāvjiem. "Ir skaidrs, ka mums ir jāiet uz latviešu saturu, ka eventuāli sabiedriskajiem medijiem ir jāraida latviešu valodā, bet

tam ir jānotiek pakāpeniskāk, bez šādām straujām kustībām, kas, manuprāt, var tikai saasināt drošības situāciju Latvijā," pauda Siksnis.

Vēl neizpratni raisījis fakts, ka koncepcija aizliedz saturu krievu valodā tikai sabiedriskajos medijos, kas salīdzinājumā ar komercmedijiem piedāvā vairāk ziņu un informatīvi analītisku saturu. Siksnis pauda neizpratni: "Varam vienoties par to, un pilnīgi pareizi, ka informācijai ir jābūt valsts valodā. Bet tad kāpēc mēs sākām krievu satura izslēgšanu ar šī satura kvalitatīvāko daļu?"

Sikšņa ieskatā šī satura izslēgšana no mediju telpas ir tuvredzīgs lēmums: "Šobrīd ir ļoti, ļoti sarežģīts laiks ar aktīvo karadarbības fāzi, ir arī milzīga aktivitāte dezinformācijas laukā, un, kamēr tas notiek, mums, paldies Dievam, šeit nesprāgst bumbas un nešauj kā Ukrainā, bet mums notiek pilna apjoma dezinformācijas karš jau vairākus gadus."

Tieši kvalitatīva mediju sagatavotā informācija ir ierocis, kas kalpo cīņā pret dezinformācijas izplatību, uzskata SEPLP priekšsēdētājs. 

Tāpat mums ir arī vienota nostāja, ka tas nedrīkst notikt šādā veidā, ka tas notiek ar padomi nesaskaņojot, kā vienas politiskās partijas ministra, nu, es teiktu, slepus izvirzīts priekšlikums, kurš kaut kādu iemeslu dēļ ir palicis nepamanīts," pauda Siksnis.

Kā pēc koncepcijas apstiprināšanas jārīkojas medijiem? 

Siksnis pauda: "Ko mēs varam darīt, man ir grūti teikt. (..) Šobrīd tā koncepcija pati par sevi vēl neko nenolemj. Tas ir konceptuāls dokuments."

Lai tajā ietvertie virzieni tiktu nostiprināti un īstenoti, jāpieņem likums. Priekšlikums varētu parādīties, kad Saeimā lems par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu, prognozēja Siksnis.

"Mēs ceram, mēs uz to strādāsim, lai šobrīd kontekstā ar medija apvienošanu šāds likumprojekts, šādas izmaiņas netiktu pieļautas. Nu, tā būs politiska izšķiršanās Saeimā," piebilda SEPLP priekšsēdētājs.

Bijušais kultūras ministrs gandarīts par panākto

"Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide." Šis ir citāts no Kultūras ministrijas (KM) mājaslapas internetā. 

Vai negaidītais lēmums par krieviski raidošo sabiedrisko mediju slēgšanu saskan ar šiem mērķiem? To Latvijas Radio jautāja Kultūras ministrijā. KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale rakstveidā norādīja, ka šī punkta virzīšana nebija ministrijas ekspertu lēmums.  

"Šajā jautājumā mums ir visai ierobežotas iespējas sniegt komentārus pēc būtības, jo Jūsu minētais punkts Nacionālajā drošības koncepcijā bija politiski izstrādāts un virzīts.

Par to, kā, kāpēc un ar ko konsultējoties, Jums būtu jāinteresējas bijušā kultūras ministra Naura Puntuļa birojā," norādīja Kokale.

Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu septembrī Puntulis zaudēja ministra krēslu un atgriezās Saeimas deputāta amatā.  

Puntulis Latvijas Radio sacīja: "Es patiešām esmu gandarīts un lepojos ar to, ka šis punkts ir iekļauts Nacionālās drošības koncepcijā. Jo, manuprāt, šādam konkrētam datumam sen bija jābūt noliktam."

Ja Puntuļa ietverto punktu izpildīs, tad līdz 2026. gadam būs jāslēdz LR4 un "Rus.LSM.lv" platforma. 

Kad norādīts uz Kultūras ministrijas atbildi, Puntulis atzina, ka šī punkta iekļaušana koncepcijā nebija par mediju politikas izstrādi atbildīgās ministrijas lēmums: "Tas ir tīri mans un mana biroja lēmums. Sabiedriskais medijs krievu valodā nav nekas cits kā okupācijas sekas."

Attiecīgo punktu sagatavoja Puntuļa biroja darbinieki. Viņš pauda: "Ja nebūtu nolikti jeb nosprausti konkrēti datumi okupācijas simbolu aizvākšanai no publiskās telpas, iespējams, ka mēs joprojām starp tiem dzīvotu, jo kaut kā vēsture mums ir pierādījusi, ka tādi sarežģīti jautājumi virzās uz priekšu tikai tad, ja mēs tiem nospraužam konkrētus datumus. Līdzīgi bija arī ar šo iniciatīvu."

Puntulis apgalvoja, ka Drošības dienests ikgadējos pārskatos krievu valodas pašpietiekamību valstī vērtē kā apdraudējumu. "Un medijs krievu valodā, šinī gadījumā sabiedriskais medijs krievu valodā, veicina krievu valodas pašpietiekamību," piebilda bijušais kultūras ministrs.

Arī aizstāvot sava priekšlikuma virzīšanu, Puntulis atsaucās uz VDD izvērtējumu: "Mēs esam panākuši, ka tiek apgāztas jebkādas spekulācijas, ka sabiedriskais medijs krievu valodā ir valsts drošības jautājums. (..) Mēs esam panākuši, ka šis mīts ir likvidēts, jo tie cilvēki, kuri ir atbildīgi par drošību mūsu valstī, neuzskata, ka krievu valodas aiziešana no sabiedriskā medija varētu apdraudēt valsts iekšējo drošību."

Puntulis apgalvoja – ja koncepcijas veidotāji uzskatītu, ka viņiem jānoskaidro mediju pārraugu vai organizāciju viedoklis pirms punkta iekļaušanas, tas būtu izdarīts. 

Savukārt priekšlikuma virzīšanas procedūra neesot pieļāvusi apspriedi ar mediju nozares pārstāvjiem, kurus tiešā veidā skar šis lēmums, sacīja Puntulis: "Man nebija deleģējuma dokumentam, kas ir ierobežotas pieejamības dokuments, sākt par to publiskas diskusijas."

Tagad skaļi izskanējušo nozares viedokli par paredzēto krievvalodīgo kanālu slēgšanu sabiedriskajos medijos un tā iespējamām sekām Puntulis dēvē par kampaņu. 

Puntulis pauda: "Šobrīd šī kampaņa, meklējot dažādus argumentus, kādēļ tas nav labi, ko šobrīd veido sabiedriskie mediji – gan televīzija, gan šobrīd arī radio kā jūs, nu, tā jau kļūst mazliet komiska, ja vien tā, diemžēl, nebūtu traģikomiska. Vai jūs esat pamanījuši, ka sabiedrībā patiesībā dominē cits viedoklis un vienīgie, kas nostājas pret šo, ir šobrīd mediji?"

Te jāpiebilst, ka šis Puntuļa paziņojums, ka sabiedrības vairākums ir pret sabiedriskajiem medijiem krievu valodā, neatbilst patiesībai. Šogad veiktajā aptaujā par sabiedrisko mediju sabiedrisko labumu vairākums respondentu bija par valsts naudas došanu satura veidošanai krievu valodā.

Uz jautājumu "Vai piekrītat, ka sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio, LSM) ir jāveido saturs krievu valodā par valsts budžeta līdzekļiem?" nepiekrīt 30 procenti iedzīvotāju. Apgalvojumam piekrīt 42 procenti. Pārējiem ir vai nu  vienalga, vai nav atbildes.

Puntulis uzsvēra, ka apstiprinātā koncepcija uzliek par pienākumu veidot mediju politiku tā, lai ar 2026. gadu slēgtu LR4 un "Rus.LSM.lv". Par to būs atbildīga jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie"). Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" viņa teica, ka termiņu uzskata par neadekvātu.  

"Jautājums ir par termiņiem šeit tiešām, vai 2026. gads nav neadekvāti ātri. Manuprāt, ir. (..) Es šim ļoti nepiekrītu, un lūkosim labot caur citiem veidiem. Es redzu, ka termiņam ir jēga būt garākam, jo pēc diviem gadiem mēs nebūsim vēl situācijā, kurā mums nav nepieciešamības pēc drošas, uzticamas informācijas krievu valodā cilvēkiem, kas patērē medijus šajā valodā," sacīja Logina.

Drošības dienestam nebija iebildumu pret priekšlikumu

Tikmēr Drošības dienests Latvijas Radio interviju atteica. Tāpēc raidījums "Atvērtie faili" nevarēja uzzināt, vai tiešām dienests sabiedrisko mediju pastāvēšanā saskatījis riskus nacionālajai drošībai. Tāpat nevarēja pārliecināties, vai Puntuļa virzītais priekšlikums nav vienkārši iekopēts koncepcijas dokumentā bez ekspertīzes. 

VDD e-pasta vēstulē sniedza tikai strupu komentāru: "VDD atturēsies komentēt konkrētu politiķu izteikumus. Tāpat vēršam Jūsu uzmanību, ka par mediju politiku Latvijā ir atbildīga Kultūras ministrija. Vienlaikus varam apstiprināt, ka VDD nebija iebildumu pret minēto priekšlikumu, jo dienesta vērtējumā stiprināt latviešu valodas pozīcijas Latvijas informatīvajā telpā ir atbilstoši Latvijas nacionālās drošības interesēm."

VDD ir iekšlietu ministra pārraudzības iestāde. Laikā, kad koncepciju gatavoja, iekšlietu ministrs bija Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").  Pirms tam viņš vairākus gadus vadīja Saeimas nacionālās drošības komisiju. 

Jautāts, kā viņš vērtē koncepcijas virzīšanas un pieņemšanas procesu, Kučinskis sacīja: "Šis laikam ir tas gadījums, kad arī pēc diskusijām vajadzētu analizēt, vai process ir pareizs, vai nav pareizs, ņemot vērā, ka Saeimā viņu tāpat atklāti apstiprina un (..) ierauga tie, kam vajadzētu piedalīties tai skaitā. Jo mani izbrīna – vismaz SEPLP tā saka, ka viņi nav piedalījušies, un arī [Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei]  NEPLP tur vajadzētu būt, pēc manām domām."

Kučinskis uzskata, ka koncepcijā iekļautā plāna izskatīšanā bija jāpiedalās mediju pārraugošajām institūcijām: "Ne jau velti likumdevējs ir noteicis, ka gan NEPLP, gan SEPLP var strādāt cilvēki ar pilnām pielaidēm, tātad, nu, faktiski viņiem tur bija jābūt. Tas ir nesaprotami, tas prasās arī uz tādiem jautājumiem, kāpēc viņi nav tur tikuši iesaistīti."

Arī pats Kučinskis ar Nacionālās drošības koncepciju nebija rūpīgi iepazinies. Viņš novēloto koncepcijas virzīšanu, kas Saeimā bija jāapstiprina līdz 1. oktobrim, skaidroja ar ilgo saskaņošanas procesu. 

"Kā es tagad saprotu — es esmu paspējis to parakstīt, bet līdz izskatīšanai netiku, tāpēc drusciņ laikam man jāatzīst, ka, ejot valdībai projām, es tā īsti ar viņu iepazinos tikai tad, kad viņš jau bija pieņemts, respektīvi — Saeimā, kad viņš atnāca," atzina Kučinskis.

Kučinskis noliedza, ka krievu valodas pastāvēšana sabiedriskajos medijos līdz šim kādreiz ir uzskatīta par risku valsts drošībai, kā to pasniedza Puntulis. 

"Diskusijas ir pacēlušās diezgan, bet vai tādā izpratnē… Es jau esmu publiski arī teicis – vairāk ir bijušas un arī dienesta norādījums, diskusijas ir par saturu. Bieži vien atspoguļotais latviskajā versijā diezgan krietni mēdz atšķirties no tā, kā viņš tiek krievu valodā pasniegts. Protams, aiz katra medija ir cilvēki, cilvēkiem ir savi objektīvie un subjektīvie skatījumi," sacīja Kučinskis.

Vai VDD piesaukšana politiskā lēmuma pamatošanā nekaitē tā reputācijai? Kučinskis norādīja: "Valsts drošības dienests arī nekad tā nedarīs, ka uzņemsies politiķu lomu pieņemt kaut kādus lēmumus, tas ir Ministru kabineta, tas ir, politiķu lēmums. Viņš, protams, var konsultēt, var pārskatīt, bet diez vai labot. Tāpēc tā viņš nav darījis, viņa galvenais uzdevums ir monitorēt, bet tai pašā laikā arī respektēt politiskos lēmumus. Var teikt, ka tas arī viņiem nebija jādara."

Kučinskis uzskata, ka Saeimas nolemtais par krievu valodas izslēgšanu no sabiedriskajiem medijiem tomēr ir jāpilda, lai arī pieņemšanas process ir bijis apšaubāms. 

"Koncepciju vienmēr var iniciēt jaunu taisīt, protams, jebkuru dokumentu ar visām diskusijām. Nekas jau nav… arī likumus nepārtraukti mēs mainām, savādāk jau Saeimā nebūtu, ko darīt. Es pieņemu, ka kaut kādā ziņā, protams, kā es teicu – divu gadu laikā ir jāparādās konkrētam rīcības plānam, tad skatīsimies, kas tai brīdī notiek," sacīja Kučinskis.

Mediju eksperti uzskata – šī lēmuma virzīšana neatbilst labas pārvaldības principiem

"Manos ieskatos šis punkts, kas ir ietverts koncepcijā, ir pretrunā pašam koncepcijas garam," sacīja Baltijas Mediju izcilības centra direktore Gunta Sloga. Viņa ir viena no mediju ekspertiem, kam Latvijas Radio lūdza novērtēt ieceri no 2026. gada slēgt saturu krievu valodā sabiedriskajos medijos.

Sloga norādīja, ka šobrīd ļoti augstu dezinformācijas izplatības risku rada ģeopolitiskā situācija, piemēram, Krievijas mēģinājumi manipulēt ar Ukrainas kara naratīvu. 

"Jebkādi mēģinājumi liegt kvalitatīvu informāciju grupai Latvijā, kas ir visvairāk pakļauta šādiem dezinformācijas un melu, un manipulāciju riskam, ir vienkārši pretrunā ar valsts drošību," pauda Sloga.

Viņasprāt, koncepcijā noteiktais divu gadu termiņš pārejai uz saturu tikai latviešu valodā nav reāls: "Te nav vairs tikai jautājums par Ukrainas karu, kur mums ir jābūt gataviem dažādiem izaicinājumiem. Galu galā X stundā mums ir jābūt spējīgiem uzrunāt arī šo auditorijas daļu, un mēs zinām, ka sabiedriskie mediji ir šī kritiskā infrastruktūra arī lielajā kolektīvās aizsardzības plānā, un līdz ar to tā ir būtiska sastāvdaļa šeit."

Pats koncepcijas virzīšanas un apstiprināšanas process neatbilst labas pārvaldības principiem, vērtēja Sloga.

"Zināmā mērā ir tā sajūta, ka nacionāļu ministrs, ejot prom no ministrijas, redzot, ka šis jautājums tiks ļoti diskutēts un spriests un tas nebūs viennozīmīgi vērtēts šajā pamatnostādņu dokumentā, viņš ar saviem biedriem (..) izdomāja šādu veidu, kā, teiksim tā, mūsu vecmāmiņas parasti teica – pa sētas durvīm iebīdīt kaut ko iekšā. Šis ir klasiski pa sētas durvīm iebīdīts priekšlikums," sacīja Sloga.

Līdzīgi uzskata arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, mediju pētnieks Mārtiņš Kaprāns. 

"Tā jau nav pirmā reize, kad līdzīgos gadījumos, mediju jautājumos savus nepārdomātos vai varētu teikt — riskantos — lēmumus, kuriem arī var būt pietiekami negatīva rezonanse ne tikai šeit, bet arī kaut kur ārpus Latvijas, ka tos gļēvi piesedz ar VDD," sacīja Kaprāns. 

Kaprāns atsaucās uz NEPLP, kura kā vienu no iemesliem apraides anulēšanai telekanālam "Doždj" minēja VDD vēstuli. Tajā, pēc NEPLP amatpersonu skaidrotā, bijis "skaidri norādīts uz draudiem nacionālajai drošībai kopumā". 

Mediju pētnieku nav pārsteidzis fakts, ka priekšlikums par mediju slēgšanu nāk tieši no Nacionālās apvienības pārstāvja. "Tas atbilst Nacionālās apvienības kaut kādā ziņā programmātiskajām nostādnēm, kas ir krietni radikālākas nekā daudzām citām, lietojot politiķu vidū lietoto terminoloģiju – nacionālā flanga partijām," pauda Kaprāns.

Šajā ziņā Kaprāns novērojis paralēles ar citu valstu līdzīgu partiju rīcību: "Gan Polijā [politiskās partijas] "Likuma un taisnīguma", teiksim, noteiktie soļi, lai ierobežotu Polijas sabiedrisko mediju neatkarību, ieliekot tur, teiksim, lojālus viņiem žurnālistus, un arī Ungārijā, protams, līdzīgi ir novērots. Tā kā es teiktu, ka interesanti redzēt šīs paralēles."

Tās tiešā veidā attiecas uz mediju politikas veidošanu, uzskata Kaprāns.

"Ja gribētu tā provokatīvāk izteikties, mēs redzam kaut kādu saikni ar kompartijas stila domāšanu, kādā veidā būtu jāīsteno mediju politika, ka tai ir jābūt izteikti uzspiestai no augšas un ko tur iet konsultēties, diskutēt, nē, mums ir viedoklis, mēs nākam, jo tā ir mūsu politika un tā ir mūsu pārliecība," sacīja Kaprāns. 

Viņš norādīja, ka pirms šādu lēmumu pieņemšanas būtu jāuzklausa arī citu koalīcijas partneru viedoklis: "Tas droši vien tiek šajā gadījumā ignorēts, jo, lūk, Kultūras ministrija un mediju politika ir Nacionālās apvienības lauciņš un tāds feods, kur es valdu un nevienam citam nav tiesību tur nekādā veidā iejaukties, lai gan patiesībā šī ir horizontāla politika pēc būtības, jo mediju politika, kā redzams, skar ļoti dažādus laukus." 

Viņš uzskata, ka saturam krievu valodā sabiedriskajos medijos vajadzētu saglabāties vismaz uz laiku, kamēr Ukrainā turpinās karš. 

LR4 direktore Madesova šobrīd ar bažām raugās uz to, kas varētu aizņemt sabiedriskā medija vietu, ja vairs nebūs informācijas krievu valodā.  "Es saprotu to fantāziju, kas ir tiem cilvēkiem (..) vai tiem spēkiem, kas šo ideju bīda, (..) ka mēs slēgsim saturu krievu valodā, un tad nākamajā dienā visa šī auditorija aizies uz Latvijas Radio 1 un LTV1, un tad būs visiem vienota informatīvā telpa un būs mums visiem miers un laime," sacīja Madesova.

Tomēr viņa ir pārliecināta, ka tā tas nenotiks: "Jebkuras valsts lielākais resurss ir cilvēki, un ne jau velti Krievija, kas ir mums blakus, viņa tā cīnās par to, kas ir cilvēku galvās. Un viņi to dara ļoti apzināti, ļoti mērķtiecīgi, ieguldot tajā ļoti lielus līdzekļus. Un tas, ko mēs šobrīd darām (..) mēs vienkārši atdodam ļoti lielu cilvēku daļu pilnīgi citā informācijas telpā."

KONTEKSTS

Saeima atbalstīja Latvijas jauno Nacionālās drošības koncepciju, kur citstarp paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.

Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos. Pret ieceri no 2026. gada aizliegt sabiedriskajos medijos saturu krievu valodā iebilst arī sabiedriskie mediji Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kā arī Baltijas Mediju izcilības centrs. 

Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.