Olena Šcerbaka latviešu valodu vislabāk izjūt dziedot. Viņa ir aktrise un piecu bērnu mamma. Bet šeit, Jēkabpilī, darina somas no džutas diega. Un tās nav parastas somas. Tajās ir vēstījums par Ukrainas brīvību.

"Ir tikai šodiena. Mēs dzīvojam no dienas uz dienu. Tā mēs pašlaik turamies. Nav lielu plānu. Mēs priecājamies par to, kas ir šodien. Un visu, kas ir negatīvs, mēs cenšamies pārvērs pozitīvā," stāsta ukrainiete.

Oksana Čelombitko ir kosmetoloģe. Viņa arī šeit, Jēkabpilī, strādā savā profesijā. Taču vēl viņa darina eglīšu rotājumus un citas lietas. Arī šie mākslas darbi nonāks īpašā izsolē.

"Frontē iet ļoti smagi. Mana vīra brālis karo. Un mēs zinām, kā tur ir. Ļoti grūti. Ja mēs, vienkāršie cilvēki, nepalīdzēsim, tad kā tur, zēniem kaujas laukā, ies, vispār nav skaidrs," atklāj Oksana.

Oksanas dēls Kirils un Lauras meita Paula ir klasesbiedri. Viņi satikās dārziņā. Visas atmiņas Kirilam ir par Jēkabpili, nevis Harkivu. Bet Paulas mīļākā manta ir no Ukrainas atsūtītais suns. Arī paši palīdz ukraiņiem.

"Es vienreiz aizsūtīju zaķīti. Un meitene teica, ka tā viņas mīļākā manta," saka Paula.

"Brīvības konvojs" apvieno Ukrainas draugus un atbalstītājus. Taču tikai ar personīgiem līdzekļiem atbalstīt fronti ir grūti. Tādēļ viņi rīko izsoles savā "Facebook" lapā. Šobrīd izsolei gatavo unikālus mākslas darbus.

"Mani jau interesē tās militāri tehniskās lietas. Tas prettanku ierocis. Tas jau mūsu arsenālā ir, negribas teikt to žargonvārdu, bet viskrutākais! Tas, ka mēs palīdzam, viņiem dod tādu apziņu, ka viņi nav vieni, palīdz labāk cīnīties," stāsta "Brīvības konvoja" aktīvists Edgars Līcis.

To, ka karš ir tuvāk, kā mums liekas, lieliski apliecina nesen Latvijā ielidojušais drons.

"Kad Latvijā nokrita drons, tas bija ienaidnieka drons mūsu zemē. Tas ir atgādinājums, ka nekas ne tuvu nav beidzies. Un tad ir motivācija – virzīties uz priekšu," stāsta aktīvists Pēteris Līcis.

Jēkabpilieši dara visu iespējamo, lai ukraiņi te iejustos. Bet dziļi sirdī viņu domas vienalga ir tur – mājās.