ĪSUMĀ:
- Ārste slimošanas laikā uzzināja – vadītāja e-veselībā aplūkojusi viņas datus.
- Viņa vērsās Datu valsts inspekcijā, kopumā inspekcijā pērn – 30 sūdzības par nepamatotu datu aplūkošanu e-veselībā.
- Kurš skatījies jūs datus, to var redzēt katrs e-veselības sadaļā "Audita pieraksti".
- Piekļuve sistēmai ir visiem mediķiem, bet datus drīkst skatīties tikai ārstējošais ārsts.
- Par nepamatotu "ziņkārību" – brīdinājums vai sods no 100 līdz 700 eiro.
- Līdz šim neviena mediķim nav piemērots naudas sods, bet inspekcija neizslēdz tos piemērot nākotnē.
- Datu inspekcija ārstu biedrībām un asociācijām lūgs atgādināt biedriem – nedrīkst nepamatoti apskatīt datus.
Par šādu rīcību var saņemt gan rājienu, gan naudas sodu. Pagaidām neviens ārsts ar naudas sodu vēl nav sodīts. Taču pieaugošais sūdzību skaits Datu valsts inspekcijā liek domāt, ka šogad par savu ziņkārību mediķi sāks maksāt.
Elizabete Pumpure ir ginekoloģe gan Austrumu slimnīcā, gan privātās iestādēs. To, ka pacienta dati redzami e-veselībā, viņa kā ārste labi zina. Taču nekad nebūtu pat iedomājusies, ka
pašas nu jau bijušais darba devējs viņas sensitīvos datus izmantos pret viņu pašu – slimošanas laikā vadītāja apskatījās, ar ko padotā slimo.
"Man, atgriežoties darbā, visā kolektīvā vēl bija kāds padalījies ar iemesliem, kādēļ es biju darba nespējā. Un vaicāja – kādēļ es tik ilgi biju slima, šos ārstniecības faktus apsprieda. Tas man lika justies ļoti nedroši. Un tad es arī aizdomājos par šiem datiem. Viens ir tas, ka to nedrīkst vispār darīt. Otrs – ka cilvēks pat nesaprot, ko viņš ir izdarījis," stāstīja Elizabete Pumpure.
Ārste sazinājās ar Datu valsts inspekciju. Uzzināja, ka jāraksta iesniegums. Taču viņa nolēma aiziet no šīs darbavietas. Vadītājas rīcība pielika punktu vēlmei tur strādāt.
"Manas darba attiecības jau gāja uz beigām. Un laikam tāpēc tur bija vēlme pēc mobinga un emocionālas vardarbības. Jo veselība jau ir viena no trauslākajām lietām, kas cilvēkam ir. Un šādi var ļoti aizskart," atzina ārste.
Pērn šādi ir aizskarti vismaz 30 cilvēki. Savukārt to, kurš skatījies viņa datus, var redzēt katrs iedzīvotājs, kurš lieto e-veselību. Tikai jāatver sadaļa "Audita pieraksti".
Piekļuve sistēmai ir visiem mediķiem. Bet datus drīkst skatīties tikai ārstējošais ārsts.
"Ārstam ir tiesības piekļūt datiem par saviem pacientiem. Tas, ka viņam ir piekļuve visai e-veselībai un visu Latvijas cilvēku datiem, nenozīmē, ka viņš tos var skatīties," skaidroja Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Par šādu rīcību ir divu veidu sodi – brīdinājums jeb rājiens, vai tiek ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta un piemērots naudas sods. Tas var svārstīties no simt līdz septiņsimt eiro.
Līdz šim visiem ārstiem izteikts brīdinājums.
Inspekcijā neatbalsta paraugprāvas, drīzāk principu – konsultē vispirms. Taču izskatās, ka šogad mediķu ziņkārībai beidzot būs reāla cena.
"Mēs sākam ierosināt lietas, nevis atstājam tikai rājienus. Jo mēs redzam, ka tas pieaug. Un tad varbūt, ja redzēs, ka kolēģi maksā sodu, kaut tos 100 eiro, tas liks aizdomāties, ka man arī būs jāmaksā," sacīja Jekaterina Macuka.
Nacionālajā veselības dienestā aicina e-veselības lietotājus izmantot šo iespēju un apskatīties, vai jūsu datiem nav piekļuvis kāds, kam tie nav jāredz. Ja ir aizdomas, ka tā noticis, vispirms jāvēršas iestādē, kas sistēmai pieslēgusies, vaicājot – kāpēc tas darīts. Ja nav identificējams konkrēts mediķis, informāciju sniegs Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Tālāk seko iesniegums Datu valsts inspekcijā.
"Tur ir sensitīva informācija, un nekādā gadījumā to nedrīkst skatītes mērķim, kas nav paredzēts," uzsvēra NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Sintija Gulbe.
Datu valsts inspekcija vērsīsies ārstu biedrībās un asociācijās, lūdzot biedriem atgādināt, ka to nedrīkst darīt.
Arī NVD atgādina ārstiem par ētiku.
Bet Elizabetei Pumpurei šī pieredze ir tik skaudra, ka nesen, kad ārste viņai gribēja izrakstīt zāles elektroniski, Pumpure lūdza papīra recepti – ja nu atkal kādu ieinteresē tas, kas uz viņu neattiecas.
