Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe norādīja, ka pašvaldībai ir jānodrošina pēctecība deinstitucionalizācijas projektiem, taču pārmaiņas būs.
"Vistiešāk tās varētu skart mērķgrupas, kas bija deinstitucionalizācijas projekta ietvaros un saņēma visu 100% apmērā, bet šobrīd dalīti sniegsim šo atbalstu, jo mums ir jānodrošina pēctecība.
Tie būs 400 eiro vienā kalendārajā gadā. Tas būs it sevišķi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte," skaidroja Zeļģe.
Viena no deinstitucionalizācijas projektu īstenošanas vietām Liepājā bija Baltijas rehabilitācijas centrs. Centra valdes priekšsēdētāja un biedrības "Dižvanagi" vadītāja Ilze Durņeva stāsta, ka bija pieejama ļoti plaša psihosociālā rehabilitācija ģimenēm.
"Runājot par deinstitucionalizācijas projektu, pēdējais etaps bija ļoti labs un to vajadzētu turpināt, taču kas par to maksās? Te vienlaicīgi varēja dabūt terapiju vecāki un bērni. Viņiem nav jāskraida pa visu pilsētu, pa visu Kurzemi, bet viss ir vienuviet. Tā ir holistiskā pieeja, piemēram, mamma izmanto zemūdens masāžu, bet bērns ir mūzikas terapijā," skaidroja Durņeva.
Projekts noslēdzās jau oktobrī, tagad būs jāiztiek no pašvaldības sniegtā atbalsta, kas nodrošinās daudz mazākas iespējas, atzina centra vadītāja.
"Saglabājas ikgadējais [atbalsts] – vienreiz gadā ģimene, rakstot iesniegumu, sociālajā dienestā var dabūt pašvaldības apmaksāto pakalpojumu. Ko var par tiem 400 eiro? Piemēram, bērnam tās ir desmit ārstnieciskās masāžas gadā, tas nav it nekas, salīdzinot ar to klāstu, kas bija ar deinstitucionalizācijas projektu. Kas tas ir? Nekas," turpināja Durņeva.
Runājot par izmaiņām pašvaldības saistošajos noteikumos, Liepājas Sociālā dienesta vadītāja Dace Zeļģe minēja aprūpi mājās – šo pakalpojumu plānots uzlabot, rīkos iepirkumu tā sniegšanai. Aprūpi mājās plānots nodrošināt neatkarīgi no personas materiālā stāvokļa. Nosakot samaksu par pakalpojumu, tiks vērtēta personas maksātspēja, paredzot līdzekļu apmēru, kādam jāpaliek cilvēka rīcībā pēc pakalpojuma apmaksas. Ja to izdodas īstenot, tā būtu daudz profesionālāka sociālā aprūpe mājās, pauda Zeļģe.
"Līdz šim arī bija, bet tās bija individuālas personas, varētu teikt līdzcilvēki, pat vienāda vecuma cilvēki [kas sniedza šo pakalpojumu – aprūpi mājās]. Kurš spēcīgāks, ienes otram malku, ūdeni, atnes pārtiku utt. Tad izvērtēja stundas, kurš vairāk, kurš mazāk, bet veselības aprūpi līdz šim nenodrošināja. Turpmāk gribam piesaistīt profesionāli, kas ir reģistrējies sociālās palīdzības pakalpojumu reģistrā. Vairāk pievērsties klientam no sociālās aprūpes puses," skaidroja Zeļģe.
Sociālajiem pakalpojumiem Liepājas valsts pilsētas pašvaldība šī gada budžetā paredzējusi 3,4 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā pagājušā gadā. Jaunajiem saistošajiem noteikumiem par sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtību jāstājas spēkā līdz šī gada 30. jūnijam. Iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli par jaunajiem saistošajiem noteikumiem.
