2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājās kopējais izsaukumu skaits, tajā skaitā arī izsaukumu skaits uz ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, bet nedaudz pieauga maldinošo izsaukumu skaits.
Kopumā 2023. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 233 izsaukumiem, no tiem 6401 izsaukums bija uz ugunsgrēkiem, 401 – uz meža ugunsgrēkiem, 9735 uz glābšanas darbiem, bet 3696 izsaukumi bija maldinājumi.
"Aizvadīts izaicinājumu pilns gads – plūdu draudi Jēkabpilī janvārī, ekstrēmais sausums un karstums jūnijā, kad pat neliela dzirkstele izraisīja plašus ugunsgrēkus, vētras postījumi augustā un oktobrī.
Tajā pašā laikā statistikas skaitļi parāda zināmu nostabilizēšanos – ja vienā jomā izsaukumu skaits pieauga, tad citā samazinājās. Ļoti ceru, ka tendence – samazināties ugunsgrēkos bojāgājušo un pieaugt izglābto skaitam turpināsies. Aicinu visus apzināties, ka drošība sākas ar katra paša rīcību, novēršot ugunsgrēku izcelšanos, nekavējoties ziņojot par negadījumu un pareizi rīkojoties," uzsvēra VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Gandrīz 2000 ugunsgrēku dzīvojamās mājās
Aizvadītajā gadā reģistrēts par 223 ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos, ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības objektos, bet palielinājies nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās ēkās. Visvairāk jeb 1969 ugunsgrēkos dega sausā zāle, krūmi un atkritumu konteineri.
Dzīvojamās mājās dzēsti 1739 ugunsgrēki, kas ir par 45 ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Aizvadītajā gadā gandrīz uz pusi samazinājies kūlas ugunsgrēku, bet pieaudzis meža ugunsgrēku skaits. Lielākoties tas bija saistīts ar mitru pavasara sākumu, bet ļoti sausu maiju un jūniju.
No reģioniem visvairāk ugunsgrēku (bez meža ugunsgrēkiem) reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā (2962), Latgalē (1006), Zemgalē (1000), Kurzemē (724) un Vidzemē (709). Rīgas valstspilsētā dzēsti 1978 ugunsgrēki.
Samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits
2023. gadā ugunsgrēkos gāja bojā 68 cilvēki, kas ir par sešiem cilvēkiem mazāk nekā gadu iepriekš. No bojāgājušajiem divas bija nepilngadīgas personas.
Ugunsgrēkos Rīgā gāja bojā 15, bet Daugavpils valstspilsētā – pieci un Augšdaugavas novadā četri cilvēki. Trīs bojā gājušie reģistrēti ugunsgrēkos Aizkraukles, Dienvidkurzemes, Ludzas, Ogres, Rēzeknes un Valmieras novadā.
Ugunsgrēkos pagājušajā gadā cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš. Lielākais cietušo skaits – 104 reģistrēts Rīgas pilsētā. Savukārt, Daugavpils un Liepājas valstspilsētā ugunsgrēkos cieta – 9, Ogres pilsētā un novadā – 8, Dobeles un Gulbenes novadā, Jēkabpils pilsētā un novadā, Valmieras pilsētā un novadā – 7 cietušie.
Ugunsgrēkos izglābti 384 cilvēki, kas ir nedaudz vairāk kā gadu iepriekš. Rīgas pilsētā ugunsgrēkos izglābti 213 cilvēki, savukārt Liepājā – 28, Daugavpilī un Ropažu novadā – 20 cilvēki.
"No vienas puses, aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo ugunsgrēkos bojāgājušo skaits jau otro gadu turpina samazināties. Bet tajā pašā laikā, izvērtējot informāciju, ko saņemam notikuma vietā, un redzēto, kļūst skaidrs, ka
lielu daļu šo traģisko ugunsgrēku varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt.
Diemžēl vēl joprojām alkohola lietošana ir faktors, kas bieži klātesošs tieši traģiskos ugunsgrēkos," uzsvēra VUGD priekšnieks.
Nedaudz samazinājies glābšanas darbu skaits
Neskatoties uz to, ka aizvadītā gada augustā un oktobrī VUGD saņēma vairākus simtus izsaukumu uz vēja un krusas radīto seku likvidēšanas darbiem, kopējais glābšanas darbu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājies.
2023. gadā ugunsdzēsēji glābēji veica 9735 glābšanas darbus. Glābšanas darbos izglābti 511 cilvēki. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu statistiku, izglābto cilvēku skaits ir nedaudz mazinājies. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), atbalsta sniegšanu citiem operatīvajiem dienestiem un cilvēku glābšanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā. Nedaudz vairāk kā 500 reižu ugunsdzēsēji glābēji devās palīgā dzīvniekiem, kas bija nokļuvuši nelaimē, no kuras paši nevarēja izkļūt.
No ūdenstilpēm ugunsdzēsēji glābēji izcēla 116 bojāgājušos, kas ir otrs lielākais bojāgājušo skaits pēc 2020. gada, kad ūdenstilpēs gāja bojā 122 cilvēki.
"Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības un nepareizas rīcības rezultātā, tad būtisku ugunsgrēku skaita samazināšanos iespējams panākt, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam turpinot izglītot iedzīvotājus un vienlaicīgi iedzīvotājiem apzinoties savas rīcības iespējamās sekas un katra paša atbildību par drošu vidi sev apkārt. Turpināsim arī akciju, kuras ietvaros mājokļos, kur izcēlies neliels ugunsgrēks, dāvinām vai uzstādām dūmu detektoru," piebilda VUGD vadītājs.
